Gacho un Mesa: tas pats cilvēks uz tās pašas skatuves divos tēlos divās noskaņās

© Publicitātes foto

Lai gan nākamās nedēļas nogale galvaspilsētā aizritēs Rīgas pilsētas svētku zīmē, vismaz sestdien noslogotajā izklaides pasākumu grafikā nāksies atrast brīvas vakara stundas, lai aizdotos uz Mežaparku – 19. augustā Mežaparka Lielajā estrādē notiks mūzikas projektu Mesa un Gacho lielkoncerts.

Unikāls gadījums: koncertā iesildīs pats sevi

Ja nu kāds to nezina - varbūt tikko pārcēlies uz planētu Zeme no citas galaktikas vai tamlīdzīgi, tad Mesu un Gacho vieno fakts, ka abu tēlus personificē mūziķis Gatis Irbe, kurš 19. augustā Mežaparkā atzīmēs 25 gadus ilgo darbošanos uz skatuves. ”Šo gadu laikā daudz kas ir mainījies un pārveidojies - gan paaudzes, kuras apmeklē manus koncertus, gan pats esmu daudz eksperimentējis ar žanriem un tematiem, par kuriem runāju. Un šī būs tā unikālā reize, kad mēs to visu apvienosim,” norāda Gatis Irbe.

Jāatzīst, ka šis nudien ir unikāls gadījums, kad viena mākslinieka divas personības šķautnes atrādīsies uz skatuves vienotā koncertā. Iespējams, ka tādi precedenti ir bijuši, tomēr atmiņā nav palikuši. Vai “Reigani” kādreiz ir iesildījuši “Prāta vētru”? 2009. gadā “Reigani” gan “atsildīja” “Prāta vētru”, tas ir, negaidīti uzrāpās uz “Positivus Festival” skatuves pēc viņu uzstāšanās, taču otrādā secībā gan laikam ne. Tāpat “Bermudu divstūris”, šķiet, nekad nav iesildījis “Musiqq” u.tml. “Mūsu koncerts būs divās daļās,” skaidro Gatis. “Iesākumā vairāk vai mazāk hronoloģiski iesim cauri Gacho labākajām dziesmām, tad mums būs 25-30 minūšu pauze, kad ar Gacho sastāvu kāpsim nost no skatuves, un šajā laikā ar savu programmu uzstāsies viesmākslinieki - grupa “S’T’A”. Un jau pēc tam nāks Mesa ar savu programmu. Kopā tas netiks jaukts. Stilistiski tie tomēr ir atšķirīgi [projekti], tāpēc nekad neesmu mēģinājis tos apvienot, un, pieļauju, šī reize būs arī pēdējā - vismaz tuvāko piecu gadu laikā.”

Būs grūti gan fiziski, gan emocionāli

Šāda koncertprogrammas veidošanas secība ir gluži loģiska, jo arī reālajā dzīvē Gata karjera sākās ar repera Gacho gaitām un turpinājās ar krietni intelektuālāko Mesu, tiesa, pēdējos gados staigājot no viena projekta pie otra turp un atpakaļ. Arī šī gada laikā Gatis pamazām apradis (un apradinājis arī klausītājus) ar darbošanos abās frontēs. Tā jūnijā pie klausītājiem nonāca repera Gacho jaunais skaņdarbs ar simbolisku nosaukumu “25”, kura video bija kā retrospekcija uz Gata muzikālās karjeras attīstību 25 gadu laikā, savukārt augustā jauns gabals tika laists klajā no viņa otra “es” jeb projekta “Mesa” nometnes. Turklāt stilistiski dziesma “Mūsu karstākā nedēļa Parīzē” bija pavisam īpatnēja - krietni atšķīrās pat no Mesas iepriekšējiem darbiem, par Gacho repertuāru nemaz nerunājot.

Līdz ar to grūti pat iedomāties, kā Gatis viena koncerta laikā no organiski lecīgā repera Gacho tēla spēs ātri “pāriemiesoties” par dzīves vērtības sludinošo Mesu, jo šie projekti ir atšķirīgi ne tikai muzikāli, bet arī sajūtu un emociju līmenī. “Arī iepriekš pēc uzstāšanās ar Gacho projektu esmu bijis kā pilnībā izpumpējies un izsūkts, tāpēc tas viss tiešām būs liels pārbaudījums,” atzīst mūziķis. “Tieši tāpēc šobrīd aktīvi trenējos, un visa mana diena paiet režīmā “treniņš - mēģinājumi - treniņš - mēģinājumi”. Taču man būs šīs 25 minūtes, kamēr uzstāsies “S’T’A”, lai pārģērbtos un atvilktu elpu, kā arī pārietu nākamajā līmenī. Jā, fiziski tas būs ļoti grūti, taču es tam būšu sagatavojies, līdz ar to pats grūtākais, iespējams, būs emocionāli pārslēgties no viena projekta uz otru un no superpozitīvā un jautrā Gacho iekāpt diezgan dziļdomīgajā Mesas tēlā. Plus pirmajā projektā vēl jādomā par to, lai neaiziet ciet balss - ir daudz un dažādu tehnisku nianšu, kas jāņem vērā. Man tā būs pirmā reize, taču es ceru, ka viss sanāks un izdosies.”

Vienās dziesmas izdauzīties, citās - būt prātīgākam

Ja ātri paietas cauri Gata muzikālajai karjerai, tad pārvērtības tiešām ir interesantas. Klausoties Gacho albumu “Gatis Irbe” (2009), kurā, cita starpā, kādu trīs gabalu mūzikas autors bija Marats Ogļezņevs - toreiz no hiphopa grupas “Device”, bet tagad latvju hitparāžu gāzējs ar “Musiqq” un “Bermudu divstūri”, diez vai kāds varēja kaut iedomāties, ka šis pats mūziķis pēc pieciem gadiem izdos albumu “Smaids līdz ausīm” ar tādām dziesmām kā “Stampā grīdu”, “Viss pa īstam”, “Ko vajag, to vajag” u.c. Savukārt pēc pāris gadiem iesākto “Mesas” albumu triloģiju (otrajā kā dziesmu mūzikas autors bija Arstarulsmirus) vispār nevarētu pareģot pat pārdrošākajos sapņos. Huligāniskais Gacho reps un intelektuālais Mesas pops ar repa elementiem - kā tas iet kopā?

“Man grūti abus šos projektus raksturot, jo kaut kādā ziņā tas ir ļoti individuāls katra klausītāja priekšstats, kas dažkārt atkarīgs pat no stereotipiem,” aizdomājas Gatis. “Piemēram, kādam cilvēkam Gacho šķiet kaut kas ļoti huligānisks, bet desmit citiem - pozitīvs un motivējošs. Līdz ar to pat nezinu, vai var šos projektus tik kardināli definēt. Turklāt pie sevis esmu pat domājis, ko es tādu traku Gacho laikos esmu darījis, lai skaitītos huligānisks?! Kāvies vai “pālī” staigājis? Nē! Taču tādi ir tie stereotipi, lai gan es domāju, ka jaunie šobrīd ir daudz dullāki par mani tajos laikos.” Tas gan - to laiku Gacho šo laiku priekameitu senčiem un prusakiem varētu tikai pienest ūdeni…

“Ja mēs runājam par Gacho projektu, tad tā ir mana alternatīvā puse, kas ļauj būt brīvākam un bezrūpīgākam - tādam, kādi būtībā esam mēs visi. Savukārt Mesas projektā es vairāk cenšos būt tas, uz ko es virzos, par ko vēlos kļūt. Tur es esmu iekšēji prātīgāks,” rezumē Gatis.

Abiem klājas labi, abi turpina vākt klausītājus

Pagaidām Gatim nav vērts domāt, uz kuru no abiem projektiem likt lielāku uzsvaru, jo teicami klājas abiem. Mesa ir spējis aizpildīt pat “Arēnu Rīga” (kopā ar simfonisko orķestri 2018. gadā), uzstājies arī “Palladium” un citur, bet pērn ar lieliem panākumiem kāpa uz skatuves “Wondersalā”. Savukārt Gacho “jumtu noraujošo” uzstāšanos pagājušā gada “Ezīšfestā” redzēja arī apskatnieks - tas nudien bija kaut kas! Ir aizdomas, ka arī ar šo projektu varētu aizpildīt arēnu.

“Man ļoti patīk eksperimentēt,” atzīst Gatis. “Manuprāt, mūzika pārtop par mākslu tajā brīdī, kad mūziķis nebaidās izkāpt no savas komforta zonas, nebaidās būt citādāks un visu laiku klišejiski neražo vienu un to pašu. Ar to arī mūzika ir tik brīnišķīga, ka tajā vari būt jebkas - vari būt dažāds un radīt dažādas dziesmas. Man patīk mācīties un attīstīties - starp citu, tieši tāpēc es šobrīd pie Katō (dziedātāja un vokālā pedagoģe Anna Zankovska - aut.) mācos dziedāt. Bet, atbildot uz tavu jautājumu, kā būs nākotnē, es to šobrīd pat nevarēšu pateikt. Runājot par koncertiem - gan jau es abas šīs lietas vienā katlā atkal nemetīšu, ja nu vienīgi tā atkal būs kāda apaļāka jubileja. Nevar klausītājus mētāt pa sajūtām kā amerikāņu kalniņos: ja vienā brīdī stampā grīdu, bet otrā tev uzreiz cenšas iedot kaut kādas vērtības - tas nav viena vakara sajūtām.”

Lasāmgabali

Pagājušajā nedēļā Rīga bija nokļuvusi labprātīgā džeza gūstā – te risinājās pēc skaita 24. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”. Ārzemnieki tā laikā demonstrēja savu augsto profesionālo meistarību, bet mūsējie – gan to, gan arī savas pēdējā laika novitātes.

Svarīgākais