Šķiet, teju katru gadu grupa “Menuets” (arī “Pērkons” un vēl dažas leģendas) svin kādu apaļu jubileju, kas arī saprotams – producentiem tā vieglāk koncertiem pievilināt publiku. Lūk, tūlīt, tūlīt “Menuets” atkal dosies savā jubilejas tūrē, kas šoreiz būs par godu grupas 55 gadu pastāvēšanas jubilejai. Taču nav žēl, lai tik spēlē – viņu mūzika cilvēkiem tiešām ir vajadzīga!
Par grupas “Menuets” patieso gadu skaitu šķēpi lauzti arī iepriekš notikušo jubilejas turneju sakarā. Biogrāfiskie dati ir šādi: 1968. gada nogalē Jūrmalas 4. vidusskolā (tagad Pumpuru vidusskola) materializējusies ideja par ansambļa izveidi, taču nopietnāki mēģinājumi sākušies 1969. gadā, līdz ar to svinībām der abi šie atskaites punkti. “Mēs tomēr uzskatām, ka dibināšanas diena ir dibināšana diena, un vienalga, kā mēs tur toreiz spēlējām,” smejas Juris Sējāns, viens no grupas “Menuets” izveidotājiem. “Kopā taču mēs sanācām, un līdz ar to 1968. gada 4. novembris - tā ir mūsu dzimšanas diena.”
“Menueta” oficiālajā biogrāfijā vēstīts, ka “grupas pirmā uzstāšanās notika 1968. gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kad brāļi Sējāni un Bartaševiči ar domubiedriem sāka kopīgus mēģinājumus rokmūzikā”, un tas atbilst patiesībai, tikai ar brāļiem Sējāniem domāti nevis Juris ar grupā joprojām esošo ģitāristu Leonu, bet Juris ar vecāko brāli Andri. Ansambļa izveides ideja bijusi vienkārša - gribam izklausīties kā bītli, tikai latviešu valodā. Vēl tolaik paticis Imanta Kalniņa grupas “2BBM” skanējums, kas kopumā arī veidoja agrīnā “Menueta” rokrakstu. Iepazīstoties ar leģendāro komponistu tuvāk, “Menuets” izpelnījās godu izpildīt Kalniņa skaņdarbus, un vēl šobaltdien grupu vislabāk pazīst pēc tādām dziesmām kā “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Alvas zaldātiņi”, “Dzeguzes balss”, “Dziesma, ar ko tu sācies”, “Četri balti krekli” u.c.
Šogad “Menuets” atzīmē 55 gadu jubileju, kas tiks ieskandināta jau 11. augustā ar koncertu Jelgavā, brīvdabas koncertzālē “Mītava”. Protams, jubilejas koncertprogrammā “Zelta 55” skanēs visu laiku skaistākās un populārākās “Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš, taču ne tikai - tiks izpildītas arī grupas agrīnās dziesmas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris Kulakovs.
Atšķirībā no 50 gadu jubilejas tūres būs dažas ļoti svarīgas nianses, jo šie pieci gadi ieviesuši savas skarbās korekcijas visu mūsu dzīves ritējumā. “Programma atšķirsies, jo laiki ir mainījušies,” norāda Juris. “Kaimiņvalstī ir karš, un mēs vēlamies pacelt arī pretkara tēmu. Kādreiz mums bija tādas “Balādes par Matisonu” ar Ojāra Vācieša tekstiem, kas stāsta par cilvēku dzīvi kara laikā - izpildīsim vienu vai divas daļas no šī cikla. Tas būs viens akcents lielajā koncertprogrammā, kuras pirmā daļa līdz ar to veidosies nedaudz nopietnāka. Tāpat pirmajā daļā mēs vēlamies arī parādīt, ka ne tikai Imants Kalniņš mums ir rakstījis mūziku, arī mēs paši esam radījuši oriģinālus garadarbus - izskanēs vairākas mūsu pašu dziesmas, kas līdz šim ir skanējušas ļoti minimāli, tikai [grupas darbības] pašos pirmsākumos. Skanēs pat viena mana pati pirmā sarakstītā dziesma un Adriana sarakstītā “Krīt visbaltākie sniegi”. Tā būs kā retrospekcija, paiesimies cauri visiem mūsu darbības posmiem. Savukārt otrajā daļā gan būs visas vecās, labās, mīļās un līdzi dziedamās dziesmas. Protams, visu pat nevar [programmā] ietilpināt, jo tad vajadzētu spēlēt, spēlēt un spēlēt - vismaz četras stundas no vietas!”
Grupā “Menuets” joprojām ir Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševičs un Ikars Ruņģis, taču Jura Kulakova vietā jau iepriekšējā jubilejas tūrē pie taustiņiem bija Normunds Puriņš. Tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums - Kulakovam savu laiku prasa “Pērkons”, savu laiku citi darbi, turklāt arī veselība liek būt pret sevi saudzīgākam. Pārējie “menuetieši” uz to raugās ar sapratni: “Mēs viņu atslogojām no visa pārējā.”
Lia Guļevska, pazīstamā radiožurnāliste un dziedātāja Adriana Kukuvasa māsa, “Menuetam” veltītajā grāmatā “Piever acis, un atkal kā toreiz” (2008) raksta: “Lokālā mērogā “Menuets" ir kļuvis par latviešu bītliem. Tā suģestējošā iedarbība nav skaidrojama ar vārdiem, bet meklējama katram savā sirdī. Pirms 20 gadiem skatuves priekšā lēkāja piecgadīgie, kurus uz koncertu bija līdzi paņēmušas mātes vai vecmāmiņas. Šobrīd jau viņi paši, rokās vienojušies, dzied “Menuetam” līdzi, bet skatuves priekšā lec viņu bērni.” Te prātā nāk Raimonda Bartaševiča pirms desmit gadiem jubilejas tūrei veltītajā preses konferencē teiktais: “Savulaik mums skolā pedagogi teica, ka tā nav nekāda mūzika, ko spēlējam, ka tās ir pilnīgas muļķības, bet mēs teicām, ka tad, kad būsim veci un sirmi, sēdēsim pie kamīna un dziedāsim tās pašas muļķības. Un re, tas ir piepildījies!”
“Menuets” šogad “tās pašas muļķības” plāno dziedāt un spēlēt veselos 12 (!) koncertos - bez jau minētās Jelgavas ansamblis būs sastopams pat tādās leģendārās vietās kā Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” (12. augustā) un Dzintaru koncertzālē (29. augustā), arī Ventspilī, Jēkabpilī, “Ulbrokas pērlē”, Cēsīs, Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē un Ogrē, bet svinības noslēgs 26. novembrī ar koncertu VEF Kultūras pilī.
Pirms 50 gadu jubilejas tūres apskatnieks taujāja brāļiem Sējāniem, cik vēl ilgi muzicēs “Menuets” un cik vēl ilgi tajā būs viņi paši, un atbilde toreiz skanēja: “Mēs joprojām jūtamies jauni! Ja esi muzikants un klausītāji tevi grib [redzēt un dzirdēt],tad ir jāspēlē. Un nemaz nevar būt citādāk.” Kā ir šobrīd, pēc pieciem gadiem? “Jā, nekas nav mainījies, joprojām jūtamies jauni, un, kā saka Juris Kulakovs, jāspēlē, kamēr krīt uz skatuves!” joko Juris Sējāns. Par iespējām tikties atkal pēc pieciem, desmit vai padsmit gadiem kārtējās “Menueta” jubilejas tūres sakarā viņš gan ir piesardzīgāks: “Nezinu, man tās jubilejas ne visai patīk… Un par grupas 60 gadiem - līdz tam vēl ir jānodzīvo.”
“Menueta” jubilejas priekšvakarā Viks (dzejnieks Viktors Kalniņš) teic tā: “Par viņu gadiem labāk nerunāsim. Tas ir tāpat, kā uz skatuves redzēt dzīvus “Rolling Stones”!” Nevar nepiekrist.
