Uz Līgo svētkiem latvju mūziķi parasti cenšas izdot krāvumiem to tematikai veltītu jaunu dziesmu un pat albumu – spēj tik izvēlēties! Šķiet, viena no populārākajām izvēlēm šajos Jāņos varētu būt māsu Dimantu dziesmu apkopojums “Celies, Jāņa diena!”.
“Mums pašām Jāņi ir visnozīmīgākie un vislatviskākie svētki!” saka māsas Katrīna un Lauma Dimantas, kurām pašām patiesībā tos nosvinēt Latvijā pēdējā laikā sanācis gaužām reti - sešus gadus māsas Jāņu laiku pavadījušas ārpus Latvijas koncertējot, tāpēc mūziķes ir priecīgas šogad būt Latvijā, jo “Jāņu laiks un Jāņu dziesmas katru reizi atnes enerģijas lādiņu”.
Pēdējos gados māsu Dimantu svinēšanas vietas bijušas teju diametrāli pretējas: Kanāda - Kvebekas apkaime un Toronto, vēl arī ASV, Brazīlija un Austrālija, pabūts arī Eiropā, Anglijā u.c. “Mūs aicina ārzemju latviešu biedrības, un mēs labprāt braucam, jo gribam, lai arī viņiem ir forši svētki! Lai arī savā zemītē, bet tomēr latviskās noskaņās. Šogad - nu, ja jau esam izdevušas Jāņu albumu, tad taču beidzot svētkos jāpaliek Latvijā!” smejoties skaidro Katrīna.
It kā varētu domāt, ka lielas atšķirības svinēšanas norises vietu izvēlē nevarētu būt - latvieši visur ir un paliek latvieši -, un pārsteidzošā kārtā izrādās, ka galvenā atšķirība ir... klimatā. “Jā, latvieši visur uzņem sirsnīgi un mīļi, un vislielākā atšķirība ir tajā, ka šobrīd, kad pie mums ir karsts un vasara, Brazīlijā un Austrālijā ir ziema, viņiem šobrīd ir gada garākās naktis un īsākās dienas!” norāda Katrīna. Piemēram, Brazīlijā bijis pat tā, ka pa dienu vēl varējis staigāt šortiņos vai kleitā, bet naktīs gan vajadzējis meklēt siltāku jaku.
Latviskuma tradīcijas vietējās diasporas glabā ļoti rūpīgi, piemēram, Brazīlijā šajā jomā ļoti daudz darījuši, un jaunā paaudze cītīgi mācoties valodu, arī Austrālijā latvieši ir vienoti. “Kādreiz [ārvalstīs] runāja latviski un attīstīja latvietību, jo visus spārnoja doma par brīvu Latviju un neatkarīgu nāciju, un šobrīd it kā nepieciešami citi mērķi, tomēr vienalga latvietība tur ir ļoti lielā vērtē - cilvēki runā latviešu valodā, dzied latviešu dziesmas, velk latviešu tautastērpus utt. Šajā ziņā nekas nav īpaši mainījies,” stāsta mūziķe.
Pašas māsas Dimantas svin Jāņus īsti tautiskā garā. “Velkam tautastērpus, pinam vainagus, dziedam, gatavojam ēdienu - piemēram, man ļoti patīk gatavot mazsālītus gurķus!” smejas Katrīna. “Dziedam dziesmas, kuram guni - viss kā pie īstiem jāņabērniem! Parasti braucām uz Alūksnes pusi svinēt kopā ar māsīcām un brālēniem.”
Pie radiem gan šajos svētkos braukšana nesanāks, jo māsas šonedēļ ir pamatīgi noslogotas: 19. jūnijā viņas savu jauno programmu atrādīja pasākumā “Līgo dārzs Vērmanes dārzā” (“Mūs tik labi uzņēma, cilvēki bija ļoti priecīgi! Lai gan stipri lija lietus, neviens negāja prom - vilka ārā lietussargus un palika līdz pasākuma beigām!” priecājas Katrīna), pēc tam bija koncerts Vangažos, 22. jūnijā Dimantas uzstājās Zāļu tirgū Doma laukumā un jau tās pašas dienas vakarā Jaunolainē, savukārt 23.-25. jūnijā Katrīna ar Laimu vada pasaules latviešu jaunatnes saietu “2x2 saulgriežos” Kurzemes pusē. Neko darīt, tāda ir mūziķu dzīve!
Ja par māsu Līgo svētku programmu “Celies, Jāņa diena!”, tajā iekļautas 11 dziesmas. Programma noslīpēta daudzu gadu garumā, iekļaujot mīļākās dziesmas, sadziedāšanos, sadancošanos un rotaļspēles elementus. “Katru gadu [uz svētkiem] sagatavojam foršu programmu, bet pēc tam atkal radām kaut ko jaunu, tāpēc teicu, ka ņemam taču un reiz to visu ierakstām, lai var klausīties visa gada griezumā, nevis tikai Jāņu laikā!” atminas Katrīna. Albums ierakstīts kopā ar ilggadējiem mūzikas biedriem Matīsu Uškānu pie bungām, ģitāristu Armandu Varslavānu, basģitāristu Kristapu Strodu un akordeonistu Rolandu Zelču, taču ierakstā parādās vēl virkne instrumentu, ieskaitot māsu iecienītās ukuleles.
“Vasaras saulgriežu laiks ir maģisks, un šis ir mans mīļākais laiks, kad atrasties pie dabas un kopā ar draugiem mesties rotaļās, dejot un dziedāt visu nakti. Kopā ar grupu spēlējot programmu “Celies, Jāņa diena!”, mana sirds gavilē un dzirksteļo iekšējais ugunskurs. Šīs dziesmas ierakstījām, jo vēlamies pat tumšā ziemas dienā atrast kādu saules stariņu. Ceru, ka arī klausītāji noķers šo vasarīgo un vieglo sajūtu!” savā priekā dalās Katrīna Dimanta.
Albumā iekļautie gabali nav tipiskas līgodziesmas, taču droši vien svētku naktī skanēs pie ugunskuriem daudzviet Latvijā. Piemēram, apskatnieks varētu ieteikt stilizēto “Visu gadu Jānis nāca” vai bezgala skaisto etnopopu “Kas Jānīti ielīgoja”.
"Svētki rodas tad, kad ir līdzdarbošanās, tādēļ arī albumā ir rotaļu un danču elementi, kā, piemēram, dziesmā “Pērkona pinums”, savukārt “Neguļu, neguļu Jānīša nakti” būs iespēja dziedāt līdzi,” stāsta Laima. “Albumā iekļautas arī tādas dziesmas, kuras cilvēkam, kas ikdienā nenodarbojas ar folkloru, ir mazāk pazīstamas, piemēram, “A Ordit”, kuru iemācījāmies no tautas teicējas Margaritas Šakinas. Šī ir dzimtas darba dziesma, kas ir pierakstīta Liepnā, kas ir mūsu vecvecmāmiņas dzimtā vieta, tādēļ dziesmai cauri skan īpaša senču balss. Albuma tituldziesmas “Celies, Jāņa diena!” pirmo daļu aizguvām no Dinas Liepas un folkloras grupas “Kokle”, kurā arī esam darbojušās, savukārt dziesmas otrā daļa atnāca, strādājot ar dziesmām radošajā nometnē. Šī dziesma ir laikā bezgalīga.”
Ir arī kāda pavisam draiska dziesma. ““Jāņos gāju lūkoties” atklāj meitu cimperlīgumu. Mēs dziedam, ka Jāņos gāju Pēteros. Vecos laikos vasarā un rudenī tika nolūkots vīrs vai sieva. Ja līdz Andrejiem, kad sākās ziema un sals, tas netika izdarīts, tad bija jāgaida līdz nākamajam gadam. Tāpēc arī dziesma beidzas ar rindiņu - ja Andreju nedabūju, tad man vairs nevajag. Šī dziesma ir maza komēdija,” smejas Laima.
Pie tik pieredzējušām un tautiskām svinētājām gribētos uzprasīties arī uz kādu novēlējumu. “Jāņos noteikti jāpin vainagi, jādzied, jāsvin un - vienam otram ir jāpalīdz!” prāto Katrīna. “Svētkus mēs veidojam kopā. Nevar visu izdarīt viens cilvēks, svētku prieka radīšana ir visu kopīgs darbs!”
