Šo sestdien, 29. aprīlī, grupa “Sudden Lights” izlido uz Lielbritāniju, kur ar dziesmu “Aijā” pārstāvēs Latviju 67. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Lai gan tā galvenās norises gaidāmas tikai maija otrajā nedēļā, mūziķiem karstākais laiks sācies jau krietni pirms tikšanas uz Liverpūles skatuves.
Pēdējās nedēļās mūsu Eirovīzijas pārstāvji, grupa “Sudden Lights”, šķiet, savai diennaktij pielikuši klāt vēl pāris stundiņas - intervijas un tikšanās, uzstāšanās un fotografēšanās, filmēšanās erudīcijas spēlei “V.I.P.” un tā saucamais “meet & greet” pasākums ar faniem “Akropolē” utt., u.t.jpr. Plus tam visam “Sudden Lights” šonedēļ paklusām aizšmauca uz Palangu, kur iesildīja grupu “Prāta vētra”. Paklusām, jo “prātnieku” koncerts pie kaimiņiem 28. aprīlī netika īpaši reklamēts - laikam jau mūsu supegrupa sabijās, ka fani varētu izvēlēties Palangu un atturēties no plānotā Liepājas koncerta apmeklējuma 22. jūlijā. “Tas būs mūsu pirmais koncerts Lietuvā - mums liels gods un liels notikums,” pirms gaidāmā brauciena priecājās “Sudden Lights” mūziķi.
“Mums šobrīd ir tik daudz darba kā nekad agrāk un - arī tik daudz mīlestības! Turklāt ne tikai Latvijā,” minētajā tikšanās ar faniem pasākumā priecājās grupas vokālists Andrejs Reinis Zitmanis. “Sanāca paviesoties vairākās valstīs - bijām Moldovā, divreiz Spānijā, Nīderlandē, Izraēlā un Polijā. Satikām ļoti, ļoti daudz cilvēku, starp kuriem bija daudz Eirovīzijas fanu, un mēs bijām pārsteigti par silto uzņemšanu. No malas ir pat grūti iztēloties, cik Eirovīzija ir milzīgs pasākums!”
Eiropā šim konkursam tiešām ir milzīgs skaits fanu - mūsu “heiteriem” to tiešām būs grūti iztēloties. “Mani visvairāk pārsteidza Eirovīzijas fanu lielā dedzība, cik ļoti viņi ir informēti par dažādām ar konkursu saistītām lietām un cik pamatīgi seko līdzi visiem notikumiem ap to. Viņi pat atceras mūsu iepriekšējo “Supernovas” dziesmu (“Just Fine”, ar kuru grupa palika otrie 2018. gadā - aut.), lai gan tas bija tik sen - pirms pieciem gadiem! Viņi ir izpētījuši visu pieejamo informāciju par mums, izlasījuši rakstu Vikipēdijā utt. Daži pat pamācījušies latviešu valodu, var pateikt “paldies!”, “sveiki!” un “paldies, ka jūs mums veltījāt savu laiku!”. Mums šajos pasākumos bija iespēja izpildīt savu dziesmu, kuras beigās ir trīs vārdi latviešu valodā, un bija tik ļoti aizkustinoši dzirdēt, kad pilna arēna Amsterdamā dziedāja līdzi šos trīs latviešu vārdus! Tas mums ļoti sasildīja sirdi.”
Grupas basģitārists Kārlis Vārtiņš atminējās kādu kungu no Argentīnas, kurš pienācis pie mūziķiem un teicis, ka viņa mīļākā iepriekšējo Eirovīziju dziesma ir dueta “Fomins & Kleins” izpildītā “Dziesma par laimi” (tas bija 2004. gadā). “Viņš to nodziedāja oriģinālā latviešu valodā, un es teiktu, ka viņš šīs dziesmas vārdus zināja ļoti labi. Pat labāk nekā mēs! Tas ir tik pārsteidzoši - Argentīnā un no visām valstīm atceras tieši “Dziesmu par laimi”!”
Lai gan “Sudden Lights” Liverpūlē ierodas jau šo sestdien, izšķirošie notikumi gaidāmi pēc nedēļas “ar astīti”. Grupa uzstāsies Eirovīzijas pirmajā pusfinālā 9. maijā, kur piedalīsies arī Norvēģija, Malta, Serbija, Portugāle, Īrija, Horvātija, Šveice, Izraēla, Moldova, Zviedrija, Azerbaidžāna, Čehija, Nīderlande un Somija. Eirovīzijas otrais pusfināls notiks 11. maijā, bet fināls - 13. maijā. “Izskatās, ka Liverpūlē grafiks būs pat mazāk saspringts, nekā tas bijis līdz šim,” prātoja Andrejs. Mēģinājumi notiks katrā otrajā dienā, bet pārējās dienās ieplānots atvēlēt laiku arī Liverpūles apskatei. “Taču darbs jau neapstājas - jāturpina aktivitātes sociālajos tīklos, tāpat ir jāpabeidz topošā dziesma, turklāt 1. maijā plānota Latvijas vēstniecības rīkota tikšanās, svinot Latvijas svētkus.”
Šonedēļ Liverpūlē svinīgi atklāta arī Eirovīzijas skatuve, turklāt to darījis pats Lielbritānijas karalis Čārlzs III - tas tikai vēlreiz apliecina, cik šis pasākums tiek uztverts nopietni. “Skatuvi pagaidām esam redzējuši tikai attālināti, taču ļoti interesantā veidā. Pirms Eirovīzijas tika rīkoti mēģinājumi, kuros profesionāli dejotāji izpildīja mūsu kustības, mūsu horeogrāfijas, un pēc tam šis materiāls tika iesūtīts mums, lai mēs redzētu, kā izskatās gaismas, skatuves izkārtojums un citas tehniskās nianses, un varētu izvērtēt, kā uz tā visa strādās mūsu horeogrāfija. Jāatzīst, ka bija dikti jocīgi redzēt četrus britu čaļus, izteiktus dejotājus - modeļus, kas izpilda mūsu kustības. Starp citu, viens bija izvēlēts pat vizuāli līdzīgs mūsu bundziniekam!”
“Sudden Lights” uz konkursu dodas ar labām domām. Arī par saviem konkurentiem. “Pagaidām [Eirovīzijas dalībnieku koncertos] visu starpā ir tikai draudzēšanās, konkursa atmosfēra vēl nav bijusi jūtama. Nav ne sāncensības, ne skaudības - viss notika aizdomīgi jauki. Protams, mēs nezinām, kas gaidāms Liverpūlē, taču parunājāmies ar “Citiem zēniem”, un viņi stāstīja, ka šādos promo pasākumos arī iepriekš visi bijuši ļoti draudzīgi un viens par otru izteicies ar ļoti atzinīgiem vārdiem, bet, kad sākās šīs divas nedēļas [līdz konkursam], tad par draudzību var aizmirst - ieslēdzas sāncensības gars. Taču mēs turpināsim būt draudzīgi. Beigu galā - mūzika taču nav sports. Konkurss ir ļoti forši, sacensties ir forši, azarts ir forši, tomēr pāri visam ir mūzika.”
Tiesa, visu zinošie bukmeikeri mūsējiem šajās sacensībās vieglas dienas nesola - Latvija tiek minēta “autsaideru” pulkā. “Ir, protams, mazliet tā drūmā sajūta, ka esam novērtēti kā vieni no pastarīšiem, taču to var saprast - mums šajā konkursā vēsturiski nav klājies diez ko spoži. Visbēdīgākais, ka arī Latvijā ir cilvēki, kuri mums netic, lai gan arī tas ir gluži loģiski, jo tādi vienmēr atradīsies,” nopūšas Kārlis. “Taču, kā jau Andrejs teica, mēs ejam uz maksimumu, mūsu aktivitātes un priekšnesums no tā [bukmeikeru domām] nemainās. Neskatoties uz prognozēm, mēs dodamies uz priekšu ar nemainīgu jaudu.”
Ja par rezultātiem, tad var pafantazēt par diviem scenārijiem: 1) jau pēc pusfināla mūsējie “nolaistām astēm” brauc mājup, bet skatītāji draudzīgi viņus gāna, vienojoties zem karoga “vajadzēja tomēr sūtīt Patrishu”; 2) pēc uzvaras grupu nēsā uz rokām, bet valdība nervozi grauž nagus, mēģinot izskaitļot, kur raut “piķi” Eirovīzijas ‘2024 sarīkošanai. Skaidrs, ka pirmais scenārijs izklausās krietni ticamāks, tomēr “Sudden Lights” par to tikai pasmaida.
“Man šķiet, ka tie priekšnesumi, kuri nav tikuši Eirovīzijā finālā, līdz šim tomēr tikuši ļoti atšķirīgi vērtēti arī pašu mājās,” piesardzīgi bilst Andrejs. “Taču šķiet, ka “Citiem zēniem” pagājušajā gadā izdevās visu paveikt ar diezgan labu pēcgaršu [un negāciju nebija]. Domāju, ka daudz svarīgāks par rezultātu būs tas, kāds būs mūsu priekšnesums. Atkal nākas citēt [grupas “Citi zēni” līderi] Jāni Pētersonu, kurš teica, ka Eirovīzija Latvijai patiesībā ir ilgtermiņa projekts - mums nepieciešams konstanti uz turieni sūtīt iespējami labāku un kvalitatīvāku mūziku, un vienā brīdī mūs Eiropā beidzot sāks uztvert nopietni. Protams, mēs esam reālistiski - uzvarēt ir utopisks scenārijs, tomēr konkurss ir konkurss, un negribas izslēgt arī šādu iespēju, taču skaidrs, ka cīņa būs grūta, un, visticamāk, tā būs cīņa par vietu finālā. Bet pēc tam - tad jau redzēs!”
“Sudden Lights” arī prāto, ka dziesma “Aijā” Eirovīzijai ir neraksturīga un tāpēc varētu “nozvejot” kādu papildu balsi arī no indīroka cienītājiem, jo dominējošais žanrs šajā konkursā tomēr ir popmūzika. “Mēs ļoti ceram, ka visi Eiropas hipsteri 9. maijā desmitos vakarā ieslēgs televizorus, lai noskatītos mūsu priekšnesumu un nobalsotu!” jokojot rezumē bundzinieks Mārtiņš Matīss Zemītis.
Eirovīziju grupa uztver kā tramplīnu tālākām virsotnēm. “Nebūs melots, stāstot, ka grupas pirmsākumos mūsu ambīcijas bija ļoti lielas: mums kā jau jauniem džekiem tolaik šķita, ka Vemblija stadions ir pilnīgi reāls, taču kādā brīdī pieaudz un saproti, ka tomēr ne viss šajā pasaulē ir iespējams,” atzīst Andrejs. “Mēs vienmēr esam virzījušies uz priekšu maziem solīšiem, un gribētos cerēt, ka arī šī Eirovīzija ir viens no šādiem solīšiem, kas dos iespēju uzstāties kaut vai tepat Lietuvā un Igaunijā, un, kas zina, varbūt arī nedaudz tālāk. Septembrī ir sarunāts koncerts Vācijā, taču tajā pašā laikā neesam aizmirsuši par koncertiem Latvijā. Tā ir pati svarīgākā lieta. Šie ārzemju braucieni dod iespēju novērtēt to, kas mums jau ir sasniegts šeit. Līdz šim mums pilnīgi viss noticis latviski - dziesmas latviski, koncerti latviski utt., bet tagad sperts solis ārpus komforta zonas - jārunā angliski. Un šis ir ļoti likumsakarīgs solis grupas izaugsmē.”
Un vēl: “Par spīti tam, ka esam no tik mazas valsts, ārpus Latvijas esam izjutuši ļoti lielu mīlestību pret mūsu dziesmu, un tas bija pārsteidzoši. Es nezinu, kā citos gados klājies citiem latviešu mūziķiem, bet tas ir kaut kas neparasts. Mums jau ir cilvēki, ar kuriem strādāt ārzemēs, tomēr mēs esam no Latvijas un primāri vēlamies palikt šeit, uzstāties šeit, rakstīt jaunu mūziku šeit un darīt to latviski.”
