Latvijā cilvēki joprojām mīl labu rokmūziku – to apliecina šobrīd joprojām notiekošas koncerttūres. Īpaši sirsnīga ir atkaldzirdēšanās ar pirms vairāk nekā gada aizsaulē aizgājušā “Opus pro” vokālista Alex dziesmām, ko koncertos piedāvā viņa meita Aija Andrejeva ar tēva (un arī saviem) draugiem.
Pirms nedēļas apmeklējot Ivo Fomina koncertu VEF Kultūras pilī (turklāt papildkoncertu!), acīs krita publikas demokrātiskais visu vecumu un visu dzimumu sastāvs - solīdas dāmas un kungi gados bija pat lielākā skaitā par klausītājiem, kuri, pēc skata spriežot, bija šādas rokmūzikas cienītāji. Ivo koncerttūre turpinās, bet līdztekus tai notiek vēl kāda latvju rokmūzikas gigantu tūre - “Opus pro” vokālista Alex piemiņas koncerti “Zvaigznes ceļš”.
Interesanti, ka abas šīs stilistiski līdzīgās tūres startēja vienlaikus un gandrīz kaimiņos - 17. martā, tikai Ivo Cēsīs, savukārt “aleksieši” - Valmierā. “Arī uz mūsu koncertiem nāk gan omītes, gan rokeri, gan tādi, kuri ir dvēselē rokeri, gan bērni ar vecākiem, gan jaunieši - auditorija ir diezgan dažāda,” skaidroja viena no šo koncertu rīkotājām, Alex meita Aija Andrejeva. Nākot gan “Opus pro” auditorija, gan arī tie klausītāji, kurus Alex piepulcējis savu cienītāju pulkam, uzstājoties kopā ar Aiju jeb tolaik vēl Aishu. “Sākot no 2015. gada, kādus sešus gadus neviens mans koncerts nebija iedomājams bez Alex, un arī šī publika pievienojusies mana tēva faniem. Līdz ar to mums tur publikā ir riktīgs rasols!” smejas dziedātāja.
“Zvaigznes ceļš” tika iedibināts pērn augustā, kad Alex piemiņas koncerts notika viņam zīmīgajā, vēsturiski interesantajā un vizuāli pievilcīgajā Lielvārdes parkā (vietējie to labāk zina kā Lāčplēša parku). Šķita, ka tas būs tikai vienreizējs pasākums, taču publika to gribēja redzēt un dzirdēt vēl. “Mana iekšējā sajūta bija diezgan šaubīga. Likās - vienreiz jau ir izdarīts, esam uzcēluši cienījamu pieminekli un varbūt ar to pietiek, jādzīvo tālāk. Taču cilvēku atsaucība un izteiktā vēlme redzēt un dzirdēt šo koncertu vēlreiz vai citiem pirmoreiz tomēr nosvēra domas par šādu koncertu rīkošanu. Es gribu, lai šī mūzika skanētu iespējami ilgāk, un, ja cilvēki vēlas to dzirdēt, kāpēc lai mēs to nepiedāvātu?! Un nu redzam, ka šī tūre tiešām ir aizgājusi ar joni- cilvēki ir priecīgi, mēs paši arī esam priecīgi, un viss ir ļoti forši!” smaida Aija.
Šogad Alex piemiņas tūres grafikā iekļauts ducis koncertvietu. “Iet ļoti labi, esmu par to pat nedaudz pārsteigta,” atzīst Aija. “Ar koncertu Lielvārdē aizvadītajā vasarā kopā mēs uzcēlām skaistāko un lielāko pieminekli manam vecajam rokerim un tētim Alexam. Šis piemineklis ir pilns ar cilvēkmīlestību, prieku, asarām, to maģisko elektrību, ko sauc par rokenrolu, un siltu, siltu gaismu. Jāatzīst, grūti ietērpt visu to emociju gammu, kas manī mutuļo.”
Iesākumā gan Aijai emocionāli esot bijis ļoti grūti saņemties. “Pat pirms otrā koncerta Cēsīs manī vēl bija šī sajūta - vai man tiešām to vajag?! Un tad sapratu, kāpēc manī ir šī sajūta - tāpēc, ka tas atsauc atmiņā dažādas emocijas, kas man katru reizi ir jāpārdzīvo no jauna, tēva aiziešana utt. Tas ir diezgan grūti. Kad cilvēks aiziet, nevar to divu dienu vai pat gada laikā tā vienkārši izdzēst - tas ir ļoti lēns process. Taču es arī sapratu, ka cilvēkiem to vajag un - jā, arī man to vajag, tas ir vēl viens veids, kā mēs no viņa atvadāmies. Un man ir prieks, ka cilvēki palīdz man pārvarēt šo manu iekšējo sāpi,” prāto Aija.
It kā šā gada tūres koncertiem vajadzētu ievērojami atšķirties no pagājušā gada Lielvārdes lielkoncerta, bet uz jautājumu, kas ir un būs citādi, Aija pārsteidzošā kārtā atbild uzreiz un ļoti īsi: “Nekas!” Protams, katrā koncertā ir citāds viesu sastāvs, līdz ar to mainās arī repertuārs, taču kopējā noskaņa ir tāda pati. “Pirms katra pasākuma mēs ar režisori Maiju Kalniņu sazināmies, izejam cauri programmai, precizējam, kāds mums kurā koncertā būs sastāvs, un attiecīgi saliekam visu pa plauktiņiem. Bet viss notiek ļoti organiski!”
Pašlaik “Zvaigznes ceļš” ir savā iekštelpu koncertu noslēdzošajā fāzē - 23. aprīlī Alex mūzikas cienītāji tiek gaidīti Ventspils teātra namā “Jūras vārti”, bet 29. aprīlī - VEF Kultūras pilī, savukārt pēc tam pienāks kārta vasaras koncertu sadaļai, kas iesāksies ar kāpšanu uz visai latvju mūzikas vēsturei tik nozīmīgās koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” skatuves Liepājā 14. jūlijā.
Koncertos skan grupas “Opus pro” zināmākās dziesmas “Es eju tevi zagt”, “Rozā lietus”, “Dzimene”, “Tu un es”, “Mīļais”, “Pēdējā pietura”, “Šonakt”, “Brīvību Baltijai”, “Svētuguns”, “Kā neviens” u.c. citu mūziķu interpretācijās.
Pamatsastāvs ir pati Aija ar savu pavadošo grupu (ģitāristi Kaspars Ansons un Jānis Kalniņš, basists Toms Veismanis, taustiņnieks Toms Mikāls un bundzinieks Kaspars Pļavnieks, kā arī Katō kā fona vokāliste), ģitārists un daudzu “Opus pro” hitu autors Harijs Zariņš, arī dziedātāji Jānis Aišpurs, Atis Ieviņš, Dināra Rudāne, Olga Rajecka, Antra Stafecka un Ervīns Ramiņš, grupa “Colt”, atsevišķos koncertos gaidāmi arī “Very Cool People”, “Laika suns”, Uldis Marhilēvičs, Jānis Buķelis ar Ainaru Virgu u.c. mākslinieki. Koncertus vada Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis.
Īpašs prieks uz skatuves redzēt Hariju Zariņu, kuram, kā zināms, bija saasinājušās veselības problēmas, taču pēc ārstēšanās klīnikā Vācijā viņš atkal ir uz strīpas. “Oi, Haris ir baigais malacis! Mēs esam ārkārtīgi priecīgi, ka viņš ir atpakaļ ierindā! Pirmajā tūres koncertā Valmierā viņš vēl nevarēja piedalīties, bet tagad spēlē. Viņam ir dažādas zāles, kuras jādzer, diētas, kas jāievēro u.tml., taču viņš ļoti veiksmīgi ar to visu tiek galā,” ar apbrīnu stāsta Aija. “Nav jau noslēpums, ka arī manam tēvam savulaik visādi gāja - ar visu ko, un savulaik viņam bija kārtīga “bedre”. Taču, kad sākās “Opus pro” 30 gadu jubilejas koncerti, tēvs šīs tūres laikā pilnīgi pārvērtās un uzplauka! Manuprāt, ar Hari šobrīd notiek kaut kas līdzīgs, jo cilvēkam nevar būt lielākas laimes kā būt savā vietā, darīt to, kas patīk un ko visu savu dzīvi esi darījis. Tas iedod baigo enerģiju un pozitīvo domāšanu, gribas maukt uz priekšu un neapstāties, neskatoties uz visām nebūšanām, kas notiek apkārt.”
Arī pašai Aijai Andrejevai ir muzikālās novitātes. Janvārī klajā nāca viņas un “Very Cool People” kopdarbs albumā “Vudstokas renesanse”, pašlaik radiostaciju topus vago Aijas un viņas sirdsdraudzenes Olgas Rajeckas kopīgi iedziedātā dziesma “Viņa ir mana terapija” (tā izdota februārī), bet tas nav viss. “Šobrīd rakstu albumu - iesākām to ar [ilggadējo producentu Kasparu] Ansonu jau 2021. gada rudenī. Kad aizgāja tētis, to iepauzējām, bet pagājušā gada jūlijā atsākām. Arī pagājušajā nedēļā tepat pie manis laukos turpinājām rakstīt. Maija vidū nāks klajā jauna dziesma, taču es domāju, ka rudenī vēl to nepagūsim [izdot], jo vasara nāk virsū ar joni un darba būs nenormāli daudz. Taču nākamajā pavasarī albums gan noteikti “būs gaisā”,” sola Aija.
Dziedātāja arī atminas: “Pēc tēva bērēm visi klausījāmies viņa mūziku un sarunājāmies, arī paraudājām, un ar Ansonu spriedām, ka mums obligāti ir jāraksta roka albums - nekādu popu, tagad tikai roku! Ja tu man tagad jautātu, kāds šis albums būs, es teiktu, ka tas viennozīmīgi būs smagāks un roķīgāks. Tomēr tā nebūs rokmūzika tās ierastajā izpratnē.”
UZZIŅAI
