Izskatās, ka pirmo reizi Latvijā starptautiska mūzikas albuma izdošana atzīmēta ar vērienu. Kinoteātrī “Forum Cinemas” ekskluzīvā seansā atskaņota grupas “Metallica” jaunā albuma “72 Seasons” muzikālā filma “Metallica: 72 Seasons – Global Premiere”, un tas notika dienu pirms (!) šī darba nākšanas klajā.
Pirms un pēc “Metallica: 72 Seasons - Global Premiere” seansa aptaujājot vairākus mūzikas pazinējus, neviens ātrumā nespēja atminēties precedentu, kad kādas ārzemju grupas jauna studijas albuma iznākšana būtu izpelnījusies kopīgu tā noklausīšanos, turklāt tik vērienīgā gaisotnē. Tiesa, 24. martā iznākušais “Depeche Mode” albums “Memento Mori” arī piedzīvoja publisku noklausīšanos, taču tas bija pašu grupas latviešu fanu inspirēts un notika viņu “mājvietā”, proti, Vecrīgas “DM Bar Riga” telpās.
Šajā gadījumā - pavisam cita lieta, “Metallica” pasākums tika rīkots ar grupas menedžmenta un izdevēju pārstāvju akceptu, pirms seansa notika konkurss, kurā bija iespēja laimēt “Metallica” atribūtiku utt. Acīmredzot pandēmijas laikā starptautiskā mūzikas industrija daudz nopietnāk sākusi uzlūkot šo nelielo vietu Baltijas jūras krastā, kas saucas Latvija un kurā tirgus gan ir niecīgs, tomēr tas ir. Par šo nopietnāko uzlūkošanu liecina arī piedāvājumi ar “zoom” platformas starpniecību pieslēgties starptautiskām mūzikas grandu preses konferencēm, attālinātās koncertu skatīšanas iespējas, singlu prezentācijas (atmiņā ir pieslēgšanās “Maneskin” hita “Mammamia” pirmatskaņojumam tolaik vēl dzīvā kluba “Piens” telpās) utt.
“Metallica” jaunie skaņdarbi oficiāli tika laisti tautās 14. aprīlī, bet kinoteātrī “Forum Cinemas” piedāvāja iespēju iepazīties ar tiem jau 13. aprīlī. Pirmais iespaids pēc “72 Seasons” noklausīšanās - “Metallica” ir un paliek… “Metallica”. Šāds vērtējums neko neizsaka un nav oriģināls? Jā, taču arī “Metallica” skan tikpat “neoriģināli”, tas ir, tāpat kā senāk, bet vienalga pamanās izklausīties svaigi.
Pats albuma noklausīšanās pasākums kinoteātra telpās pirmām kārtām pārsteidza ar sanākušo auditoriju. Lai gan šķita, ka zāles krēslos dominēs ādās tērpti, ķēdēm apkārušies un kniedēti rokmūzikas nenogurdināmi vīri vecuma kategorijā “40+”, tā nebija - uz seansu sanāca pārsteidzoši daudz jauniešu un arī bērnu. Paši jaunākie gan bija ieradušies kopā ar vecākiem, taču neizskatījās, ka “senči” viņus vienkārši paķēruši līdzi, kā bieži vien tas manīts koncertos, lai parādītu - re, ko tavs vecais un/vai mammucis jaunībā klausījās! Izskatās, ka “Metallica” joprojām interesē visu vecumu un dzimumu klausītājus, ko atzīmēja arī vakara vadītājs (jeb iesildītājs), Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums. Ja “Metallica” lielākoties klausīta alus klunkšķu un tā smārdu pavadījumā, tad šoreiz vajadzēja pielāgoties popkorna pārslu kraukšķiem un smaržām. “72 Seasons” pirmatskaņojums notika “Dolby ATMOS” skaņas formātā, kas nodrošina augstas kvalitātes īpaši telpisku skaņu, un tas bija tieši tas, kas vajadzīgs - kārtīgs skaņu blieziens, lai tas skartu katru orgānu ķermeņa iekšienē un pat matu saknītes.
“72 Seasons” ir ilgi gaidītais “Metallica” pēc skaita 12. studijas albums. Kā tā nosaukumu komentē grupas dzelzsrīkle Džeimss Hetfīlds, tas ir par 18 gadiem, tātad 72 gadalaikiem, kuri ir paši svarīgākie katra personības izveidē un tālākās pasaules uztveres izstrādē - par pašiem pirmajiem 18 dzīves gadiem. Filmā ir ekskluzīvas intervijas ar “Metallica” mūziķiem, kurās atklātas albuma tapšanas aizkulises un stāsti par katru tajā iekļauto dziesmu, kā arī videoklipiem.
“Metallica” četrotne Džeimss Hetfīlds, Kērks Hamets, Robs Truhiljo un Larss Ulrihs pirms katras dziesmas filmā stāsta par savām izjūtām un asociācijām, attiecīgo gabalu radot, izpildot un klausoties, kas, protams, sanākušajiem deva papildu bonusu jauno kompozīciju apgūšanā, jo, ja jau “Black Sabbath” T kreklā ģērbtais Hetfīlds saka, ka attiecīgajā dziesmā samanāmas ietekmes no “Thin Lizzy”, tad tā tam ir jābūt (lai arī nav…)! Diezgan dīvainā kārtā pie teikšanas mazāk bija ticis muldoņa Ulrihs, bet vairāk - Truhiljo, kuram laikam padevušies profesionālāki komentāri tieši par lietu, proti, par muzikālo materiālu.
Jaunais 12 dziesmu apkopojums ir pirmais šāda apjoma grupas veikums kopš 2016. gadā izdotā studijas albuma “Hardwired... To Self-Destruct”. 77 minūtes skaņu materiāla, kas iepresēts 2LP, CD un audiokasešu (jā, arī kasešu!) formātos. Novembra beigās izdotais singls “Lux Æterna” tika dēvēts par “vētrainu, satriecošu” (“Billboard”), “graujošu” (“Rolling Stone”) un “mežonīgu” (“USA Today”), taču kopumā pret visu albumu prestižākie mūzikas izdevumi attiekušies diezgan rezervēti, lielākoties tam piešķirot četras zvaigznes no piecām.
Albuma tituldziesma “72 Seasons” klausītājiem labi norāda visa jaunā garadarba tendenci, kas meklējama pēdējo “Metaallica” studijas albumu “Death Magnetic” un “Hardwired... To Self-Destruct” virzienā. Dīvainā kārtā pēc filmas noskatīšanās par apskatnieka favorītdziesmu kļuvusi ar otro numuru albumā iekārtotā “Shadows Follow”, kas ar savu pulsējošo videoversiju ieveda tādā kā transā, līdz ar pārsteigumu nācās konstatēt, ka tas ir viens no labākajiem gabaliem visā albumā. Par vienu no singliem izvirzītā “Screaming Suicide” (vietnē “Spotify” 12 miljoni klausījumu), elegantā “Sleepwalk My Life Away” un atmiņā paliekošā “You Must Burn!” - arī te viss ir labākajā kārtībā, tāpat kā ar minēto “Lux Æterna” (jau 32 miljoni klausījumu!).
Ja nu kaut kas nav kārtībā, tad ar dziesmām Nr. 7 un 8, kas ir īpaši svarīgi no tā aspekta, ka ar tām sākas otrajā platē iekļautais materiāls un kasetes otrā puse. Nr.7 ir “Crown Of Barbed Wire”, ko Larss Ulrihs (vai Hetfīlds) raksturoja kā kārtīgu “grrr”, bet… Tā īsti nav. Savukārt Nr. 8 ir “Chasing Lights”, kurai Hetfīlds (vai Ulrihs) piedāvāja asociācijas ar “For Whom The Bell Tolls”, kas galīgi neatbilst realitātei. Par laimi, tālāk atkal viss ir labi, lai gan “If Darkness Had A Son” varētu iedomāties skanam teju jebkurā “Metallica” albumā. Toties “Too Far Gone?” un “Room Of Mirrors” gan ir ar saviem rokrakstiņiem. Pati pēdējā albumā iekļauta episkā dziesma “Inamorata”, kas ir pirmais studijas gabals “Metallica” vēsturē, kas ilgst ilgāk par 10 minūtēm. Taču Ulrihs norādīja, ka tās būs visātrāk paskrējušās 11 minūtes jūsu dzīvē, kam nevar nepiekrist - šoreiz jāatzīst, ka dziesmas garums sevi pilnībā attaisno.
Protams, pēc iepazīšanās ar jauno albumu rokas pašas meklē grupas mājaslapu, lai noskaidrotu, kur ir tuvākie koncerti. Diez kādus priekus mums “Metallica” tūres grafiks nesola, bet pilnīgi bezcerīgs tas, no mūsu skatupunkta raugoties, arī nav.
Jāatgādina, ka pie mums “Metallica” ir uzstājušies divreiz - 2008. gada jūlijā “Skonto” stadionā un 2010. gada aprīlī “Arēnā Rīga”. Savukārt pēdējais mums tuvākais koncerts datējams ar 2019. gada jūliju, kad grupa uzstājās Tartu, bijušajā Rādi lidlaukā. “M72 World Tour” grafiks vēsta, ka latviešu faniem izdevīgākie datumi šogad varētu būt 27. un 29. aprīlis (šajā tūrē grupa sapārojusi koncertus pa divi), kad “Metallica” uzstāsies Amsterdamā, Johana Kruifa arēnā jeb stadionā. 26./28. maijs Hamburga un 16./18. jūnijs Gēteborga - arī šīs vietas latvju klausītājiem varētu būt gana pievilcīgas. Savukārt 2024. gadā skats uz dzīvi ir vēl labāks: 7./9. jūnijs Helsinki, 14./16. jūnijs Kopenhāgena, 5./7. jūlijs Varšava - tas jau ir gluži kā tepat ar roku aizsniedzams. Tiesa, vai pa to laiku, kamēr top šīs rindas, visas biļetes jau nebūs izpārdotas, tas jau ir cits jautājums…
