Pēc ilgstošas klusēšanas jaunrades frontē sevi atkal pieteicis Latvijā pazīstamais reperis Gustavo, īstajā vārdā Gustavs Butelis. Viņš sava talanta cienītājiem vērtēšanai nodevis albumu ar trīspadsmit jauniem skaņdarbiem.
Gustavo nozīmību uz latvju mūzikas kartes ir grūti pārvērtēt. 90. gadu otrajā pusē tieši viņš kopā ar Ozolu (Ģirts Rozentāls), Čižiku (Aivars Čivželis) un Gonzu (Jānis Kalniņš) izveidoja Latvijā pirmo hiphopa grupu “Fact”, bet vēlāk bija nekronēts pašmāju repa karalis jau kā solomākslinieks. Gustavo diskogrāfijā līdz šim bija studijas albumi “Beidzot!” (2004), “Pa pāris pantiem / viesības viesnīcā” (2006), “3. elpa” (2010) un “Pilsētas portāls” (2011), no kuriem vismaz pirmos divus klausītāji burtiski “apēda”. Viņa koncerti bija stāvgrūdām apmeklēti, un arī kā producents Gustavo bija ļoti iecienīts (“Prāta vētras” albums “Tur kaut kam ir jābūt” ir tieši viņa roku darbs), taču tad iesākās Arstarulsmirus periods… Par to smalkjūtīgi paklusēsim, tomēr fanus visus šos gadus nepameta cerības, ka Gustavo atgriezīsies. Un atgriezās, turklāt savā lielkoncertā “Arēnā Rīga” pērn novembra beigās pierādīja, ka latvju repa vecmeistara pulveris joprojām ir sauss (un spridzināšanai derīgs).
“Pirms pāris gadiem, vēl 2021. gada vasarā, man vispār nebija pat domas, ka kaut kas tāds varētu tapt,” atzīst Gustavo. “Un tad pamazām manī sāka raisīties pārdomas, ka varētu uztaisīt savdabīgu skaņdarbu ar Gustavo piedalīšanos - tādu kā Arstarulsmirus feat. Gustavo. Pagāja aptuveni seši mēneši, un tas tiešām tapa (runa ir par 2021. gada decembrī klajā nākušo dziesmu “Man patīk” - aut.). Taču viens no lielākajiem grūdieniem, kad es konkrēti izjutu, ka nu gan ķeršos šim projektam klāt, notika pēc anša koncerta Mežaparkā apmeklējuma. Tas bija iedvesmojošs koncerts, un es pēc tā gāju mājās un “štukoju” - bāc, paskat, hmm, jā, varētu… Nākamā nedēļas nogale bija diezgan traka: mēs ar draudzeni Mairu aizbraucām uz jūrmalu, un, man šķiet, visu dienu par to vien stāstīju. Mēs gājām, un es tikai runāju un runāju, runāju un runāju - par to, kāds varētu būt nākamo gadu plāns. Un tā pamazām tas īstenojās.”
Albums ierakstīts no 2022. gada jūnija līdz 2023. gada februārim, un tajā ir iekļauti 13 skaņdarbi. Visu dziesmu mūzikas, aranžiju un vārdu autors ir pats Gustavs, izņemot kompozīcijas, kurās kā viessolisti ir dzirdami Ozols, Čižiks un ansis (Ansis Kolmanis) - tajās, kā jau tas repa ierakstos ierasts, izpildītāji ir paši savu vokālo partiju vārdu autori.
Pirmais jaunā albuma reāli taustāmais (tas ir, klausāmais) aizmetnis bija pērn jūlijā izdotais singls “Mums vajag atpakaļ Gustavo” ar vesela bara zvaigžņu piedalīšanos - ansis, Ozols, Jānis Krīvēns, rolands če, Sanda Dejus, xantikvariāts, Prusax, Steps, Viņa, pat Kaspars Gorkšs, Kristīne Garklāva un Jānis Skutelis. “Jāsaka, ka šis no visiem līdz šim Gustavo izdotajiem albumiem tapis viskoncentrētākajā, saspiestākajā un blīvākajā laika posmā. Nekad iepriekš nav bijis tik daudz ieguldījuma tik īsā laikā, lai nonāktu līdz albumam!” norāda mūziķis. “Koncentrēšanās pakāpe bija jau tik augsta, ka mājās praktiski visu laiku staigāju, kaut ko pie sevis bubinot, meklējot vārdus un rīmes, turklāt tas nebeidzās arī tajā brīdī, kad aizgāju gulēt - viss turpinājās arī naktī, miegā. Ja arī uz brīdi atslēdzos, tad pamodos no tā, ka kaut kas manī turpināja shēmoties, un vajadzēja celties, lai šo kaut ko pierakstītu. Tāds šis process bija septiņus mēnešus ar mazu pauzīti, kad mana nervu sistēma vairs neizturēja, un man nācās mazliet piespiedu kārtā iepauzēt,” nekautrējas atzīt Gustavo.
Rezultāts sanācis ļoti atzīstams, jo Gustavo ir kvalitāte it visā, no izsmalcināti ironiskajiem un domāt liekošajiem tekstiem līdz pat ripuļa taustāmajam formātam un tā poligrāfiskajam izpildījumam. Šķiet, viņš nav aizmirsis nevienu - ne savu otro “es”, tas ir, Arstarulsmirus (“Rakstot rindas, kas atkal silda Rīgu / Tas ir dabīgi, nē, bet - divdabīgi / Bet bija laiks, kad toč’ jutos kā tāds pusmiris / Jo mani izrubīja paša pančs - Arstarulsmirus”), ne citus reperus (“Tā oda pēc čebureka - tā feini, gardi / Prātā jau ēdu to, kamēr iztēli man ēda vārdi / Tur bija džuse, kas uzvedās skaļi kā pērkons / Viņa centās dejot stepu satīna svārkos / Kā punkts uz “i” sākās viesulis, kas odus un prusakus / Pūta prom, fakts, man gribējās būt, kur ir klusāks”), ne visus pārējos. Noklausieties un palasiet tekstus - nenožēlosiet!
Abi trieciengabali “Tagad tikai sākās” (kopā ar Ozolu un Čižiku) un “Mums vajag atpakaļ Gustavo” - bez komentāriem, piecas zvaigznes no piecām. Ja šiem gabaliem piešķirams “Grand Prix”, tad aiz tiem pirmajā vietā apskatnieks liktu stilīgo dziesmu “Serviss”, kur piespēlējis skreča lielmeistars Dj Monsta (Uldis Cīrulis), otrajā - kopdarbu ar ansi “Efekts”, bet goda pjedestāla trešais pakāpiens tiktu “Starp rindām”, kas vislabāk atsauc atmiņā “to laiku” Gustavo. Atzinības raksts dziesmai “Skip”, kuras iedziedāšanā piedalījies arī Arnis Račinskis.
Ja par mīnusiem, tad brīžiem Gustavo nonāk pretrunā pats ar sevi - viņš deklarējis, ka “nolēmu jauno ierakstu veidot tā, it kā šī būtu mana debija”, taču teju katrā dziesmā skaidro savas atgriešanās motīvus, it kā vēlētos pārliecināt pats sevi (un apkārtējos), ka hiphopa joprojām aprindās ir gaidīts un šī reinkarnācija bijusi vajadzīga. Bet - vai tad par to kādam bija šaubas?! “Saturiski albumā iekļāvu personiskus, pašironiskus stāstus, kurus caurvij pārdomas par radošo pašizpausmi kā manas dzīves stūrakmeni. Spriežot pēc albumā iesaistīto kolēģu atsauksmēm, ir sanācis asprātīgākais, tiešākais un vārdu spēļu ziņā blīvākais Gustavo albums. Muzikāli centos panākt, lai dziesmas skan daudzveidīgi, bet tajā pašā laikā lai tās veido vienotu veselumu ar nolasāmu dramaturģisku attīstību,” skaidro mūziķis.
Atsevišķs stāsts ir par albuma tituldziesmu “Tagad tikai sākās”, kuras pirmizrāde notika jau minētajā Gustavo lielkoncertā: stāvot zālē klausītāju rindās, šķita, ka, parādoties uz skatuves Gustava bijušajiem kolēģiem no grupas “Fact” rindām Ozolam ar Čižiku, arēnai nudien tiks norauts jumts, jo visi taču atceras abu repa flagmaņu, Gustavo un Ozola, domstarpības gadsimtu mijā. Starp citu, ieteicams noskatīties dziesmas videoklipu, kura beigu ainās meistara un situācijas glābēja lomā ir iejuties Gustavo tēvs, stikla mākslinieks Agris Butelis.
“Atceros, kā radošā procesa sākumā ar Ozolu un Čižiku spriedām, ja jau esam sanākuši kopā reizi 20 gados bijušajā “Fact” sastāvā, lai radītu ko jaunu, tam ir jābūt kaut kam sprādzienveidīgam. Tā mēs nonācām līdz šai dziesmai, kas ir stāsts par šī laika posma izaicinājumiem un priekšrocībām. Un ar “šo laika posmu” es domāju šo mūsu dzīves laika posmu, kad esam sasnieguši pirmspensijas vecumu un gribam sevi mierināt ar šo frāzi, ka tagad tikai sākās, bet viss līdz tam bijis tikai “fufelis”,” ironizē Gustavo. Taču nepamet sajūta, ka vismaz muzikālā ziņā no viņa puses tiešām “tagad tikai sākās” (nevis “sākas” - to uzsvēra pats reperis). Par to prieks, tikai tālāk, lūdzu, bez Arstarulsmirus - lai šis puisis kādus gadiņus padarbojas ar kaut ko citu…
