Satraucošā ziņa: pirmo reizi 12 gadu ilgajā metālmūzikas balvas pasniegšanas vēsturē uz ceremoniju nebija ieradies tās saņēmējs – grupas “Māra” pamatkodols, vokāliste Māra Lisenko un viņas vīrs, basģitārists Dmitrijs Lisenko. Priecīgā ziņa: abi metālmūziķi jau nākamsestdien atkal būs Latvijā!
Ne bez pārsteigumiem pagājušās sestdienas vakarā klubā “Melnā piektdiena” tika sadalītas Latvijas Metālmūzikas gada balvas, piešķirot tās par veikumu pagājušo trīs gadu periodā un suminot labākos 2020., 2021. un 2022. gada ierakstus. Par pagājušā gada labāko ierakstu tika kronēts liepājnieku grupas “Ryvendir” albums “The Loremaster”, par 2021. gada - “Deodium” garadarbs “Gaismogs”, savukārt kā 2020. gada izcilnieks tika atzīmēts grupas “Māra” minialbums “Self-Destruct. Survive. Thrive!”. Māra ar savu dzīvesbiedru, grupas basģitāristu Dmitriju Lisenko šobrīd gan dzīvo Austrijā, savukārt neviens no abiem šeit mītošajiem “Māras” mūziķiem - ģitārists Deniss Meļņiks (viņš gan arī bija izbraucis no Latvijas) un/vai bundzinieks Alberts Mednis - uz ceremoniju nebija ieradušies, tāpēc, šķiet, pirmoreiz Metālmūzikas gada balvas vēsturē simboliskais zāģis palika nepasniegts - tas gaidīs savus saimniekus ierodamies Rīgā 25. martā, kad grupai “Māra” te paredzēts koncerts.
“Ja jau neviens neieradās [pēc balvas], tad skaidrs, ka mums tas bija pārsteigums!” lūgta komentēt šo situāciju, smejas Māra. “Mēs tiešām tam neticējām, jo 2020. gada kategorijā bija ļoti spēcīgi albumi - domājām, ka vinnēs “Frailty”.”
Pašlaik Māra ar vīru dzīvo Austrijā, Vīnē, bet pēdējo gadu gaitā viņi nomainījuši jau vairākas mītnes zemes: Horvātija, pirms tam - Spānija, vēl pirms tam -Vācija, Māra dzīvojusi arī Anglijā (viņa savulaik mācījās Londonā, “Thames Valley University”) un Īrijā. Turklāt visās šajās zemēs viņa ir tiešām dzīvojusi, nevis vienkārši paviesojusies. “Esmu “digitālais klejotājs”, kas nozīmē to, ka varu atrasties jebkur, kur vien ir labs interneta pieslēgums. Esmu šajā ziņā privileģēta, jo man ir Eiropas pase, ko es ļoti novērtēju, un, ja man ir šāda iespēja ceļot, kāpēc gan to neizmantot?!” ar “Zoom” platformas starpniecību notiekošajā intervijā stāsta Māra.
Par savas biežās pārceļošanas galveno motīvu dziedātāja sauc vēlmi savām acīm skatīt dažādas zemes un iepazīt dažādas kultūras. “Kaut kur dzīvojot, vairāk iedziļinies konkrētās vietas īpatnībās, piemēram, kāpēc Balkānu tautas ir raksturā tik straujas, kāpēc spāņi var mierīgi nokavēt pusstundu, kāpēc vācieši ir tik pedantiski utt. To ir ļoti grūti vai pat neiespējami saprast, ja vienkārši ceļo un esi šajā zemē tikai uz pāris dienām vai nedēļu, bet, kad dzīvo jau gadu vai divus, daudz ko sāc saprast. Un tā ir vērtība, kas palīdz paplašināt redzesloku. Pirmais, ko iemācies - ka patiesībā cilvēki visā pasaulē ir diezgan līdzīgi, taču ir atšķirības mentalitātēs, ko ietekmē konkrētā valsts un pat klimats, arī sadzīviskā vide un ekonomiskā situācija. Tā ir dzīves pieredze, kas ir liela bagātība.”
Māra var atļauties būt “digitālais klejotājs”, jo viņa jau padsmit gadus vada savu Alternatīvā vokāla studiju, kurā māca dziedāt “groulā” un citos metālmākslas žanros. “Jau pāris gadus pirms pandēmijas sākuma pārgāju uz apmācībām “online” režīmā. Sākumā gāja ļoti švaki, taču divu gadu laikā izstrādāju sistēmu, kā strādāt platformās “Skype” un “Zoom”, un, kad iestājās pandēmija, jau biju gatava strādāt attālināti, un man bija ļoti daudz darba. Un ir daudz joprojām. Papildus tam vietnē “YouTube” filmēju vokāla apmācības video, kas pandēmijas laikā bija ļoti pieprasīti - cilvēki sēdēja mājās un gribēja kaut ko jaunu iemācīties. Jāatzīst, ka es vienkārši gadījos pareizajā vietā un pareizajā laikā. Tie visiem bija grūti laiki, taču darba ziņā manas lietas aizgāja augšup.”
Pie Māras skolojas dziedātgribētāji teju no visiem kontinentiem - nepārspīlējot! “Man ir daudz studentu no Amerikas, ir no Centrāleiropas, no Āzijas, arī no Āfrikas. Pat no Austrālijas, Jaunzēlandes un kaut kādām salām, par kurām neko iepriekš nebiju dzirdējusi! Man dažkārt atnāk e-pasts, un es nesaprotu, kas tā par valsti un no kura kontinenta!” smejas Māra. “Esmu ļoti priecīga, ka man ir šāda iespēja strādāt un varu dalīties savās zināšanās ar visu pasauli.”
Protams, te rodas jautājums, kā šīs mācības savienot ar dažādajām laika joslām. Labākie esot studenti no Austrālijas un Jaunzēlandes, kuriem vakars ir tad, kad eiropiešiem (tātad arī Mārai) rīts. “Ar Ameriku ir vissarežģītāk, jo mani vakara laiki viņiem ir agrs rīts,” atzīst Māra. “Bet! Amerikāņi man ir iemācījuši darba ētiku. Viņi saprot, ja gribi sasniegt rezultātu, ir jāiegulda darbs, un viņiem nav problēmu uz nodarbību piecelties arī piecos no rīta! Es par to biju šokēta, taču bija pat vairāki šādi skolēni, kas apzinīgi cēlās piecos un katru nedēļu bez jebkādas čīkstēšanas bija klāt nodarbībās.”
Pašai Mārai pandēmijas radītās problēmas dīvainā kārtā pat palīdzēja, taču grupai “Māra” šis laiks kļuva par īstu postu. Pāris reižu nācās atcelt jau ieplānoto albuma “Self-Destruct. Survive. Thrive!” prezentāciju Rīgā, 2021. gadā nojuka arī uzstāšanās festivālā “Zobens un lemess” (uz gadu pārcēla pašu festivālu), un grupa paguva uzspēlēt tikai tā “prepārtijā” jeb minifestivālā “Brūzis” Suntažu pusē. Tāpat nācās atcelt rudens tūri pa Eiropu, jo divas dienas pirms tās sākuma saslima bundzinieks Alberts - izdevās pārcelt uz vēlāku laiku un nospēlēt tikai nelielu daļu koncertu, jo daudzi festivāli bankrotēja, bet klubus - slēdza. “Man bail pat domāt, cik koncertu atcēla…” uz brīdi sagumst Māra. “Visi šie atceltie koncerti mums bija pamatīgs trieciens, turklāt 2020. gads solījās mūsu grupai būt augšupejošs, jo par mums bija liela interese gan no fanu, gan pasākumu organizatoru puses.”
Lai cik tas nebūtu dīvaini, 2020. gadā izdoto minialbumu grupa Rīgā būtībā atrādīs tikai tagad, ar koncertu klubā “Melnā piektdiena” sestdien, 25. martā (iesildītājos būs grupa “Mindesign”). Pērn “Māra” gan uzstājās festivālā “Zobens un lemess”, taču tas ir cita formāta pasākums, turklāt šoreiz grupa debitēs galvenās grupas jeb “hedlaineru” lomā. Kopš 2020. gada no Māras (un “Māras”) nav dzirdēta arī neviena jauna dziesma, taču mūziķi solās to labot. “Mums koncertam ir sagatavotas divas jaunas dziesmas plus “pārsteigumdziesma”, ko pagaidām gan neatklāšu. Skanēs arī iepriekšējos albumos iekļautais repertuārs - spēlēsim vairāk par stundu,” sola Māra. Nav zināms, kad viņi te būs nākamreiz, varbūt kādā lielākā koncertā šovasar. “Varbūt jā, bet varbūt nē, varbūt spēlēsim, bet varbūt nespēlēsim, un, tā kā mēs to nezinām, tad labāk nāciet uz koncertu jau tagad!” smejas dziedātāja.
Jāpiebilst, ka 25. martā latvieši atzīmē arī tā saucamo Pavasara Māras dienu, bet pašai vokālistei būs vārdadiena. “Man patīk dubultie svētki - lai ir koncerts, kas pats par sevi jau ir svētki, un vēl arī personīgie svētki. Lai jebkurš var atnākt [uz vārdadienu], un šie svētki nav tikai tuvākajiem draugiem. Piemēram, savā dzimšanas dienā rīkoju karaoki,” atgādina Māra. Tā tiešām bija - vasarā uzreiz pēc festivāla “Zobens un lemess”, turklāt pirmdienā, šāda paša nosaukuma tavernā Māra aicināja uz metāla karaoki, kur ikvienam bija ļauts izdziedāties un, protams, pie reizes arī sveikt gaviļnieci.
Latviskās tradīcijas Māra tur godā, un ne velti viņas grupas nosaukumu raksta ar visu garumzīmi, kas ārzemniekiem sagādā zināmas mokas. “Jā, bet zini - ārzemnieki vai nu speciāli “nokačā” klaviatūras ar latviešu burtiem, vai iekopē [grupas nosaukumu] no tekstiem, taču cenšas rakstīt ar garumzīmi! Tas ir ļoti patīkami!” brīnās Māra. “Tā ir elementāra cieņas izrādīšana, un man ir prieks, ka cilvēki cenšas to darīt, nevis vienkārši izlaiž garumzīmi. Tā kā šis vārds ir saistīts ne tikai ar grupu, bet arī mani pašu, tad bieži vien cilvēki painteresējas, kā to pareizi izrunāt. Dažiem nesanāk garais “ā”, bet citiem - aiz tā esošais latviski cietais “r”. Taču es nevienu tā krasi nespiežu absolūti pareizi izrunāt manu vārdu. Saku - it’s fine, tas ir, būs jau labi!” smejas Māra.
Lai gan Māra dzīvojusi daudzās Eiropas valstīs (un droši vien daudzās vēl padzīvos), viņa tomēr neizslēdz iespēju atgriezties dzimtenē. “Es sapņoju nopirkt lauku māju Latvijā un - gleznot! Pavadīšu vecumdienas, gleznojot un tirgojot savas gleznas,” negaidīti atzīstas Māra un aizdomājas: “Gan jau sajūtas mani atvilks atpakaļ uz Latviju, gan jau... Bet, kamēr vēl esam jauni, tikmēr, manuprāt, svarīgi ir “izskrieties”, it sevišķi, ja ir šāda iespēja. Man liekas, ka daudzi jaunieši, kas šobrīd neizmanto iespēju ceļot, to nožēlos - bāc, es taču varēju braukt, “Ryanair” lido, man ir Eiropas pase, bet tagad ir bērni, kredīts, darbs un jau klāt vecumdienas. Ja pasaule ir vaļā, kāpēc gan to neizmantot?! Vajag braukt, vajag pieredzēt, vajag iegūt jaunus draugus. Un no katras valsts cilvēkiem kaut ko jaunu iemācīties.”
