Siltākās zemēs pagājušajā sestdienā nosvinējis savu 55. dzimšanas dienu, viens no Liepājas rokmūziku vislabāk personificējošajiem dziedātājiem Ivo Fomins nākamajā nedēļā uzsāks savu jubilejas tūri. Labākā dāvana ir klausītāju atzinība, un par tās trūkumu Ivo nevar sūdzēties – ne velti viņam jau ir radusies iespēja savas tūres grafiku papildināt ar vēl pieciem koncertiem.
Pie Ivo Fomina tūres nosaukuma “30 gadi uz skatuves un jūsu sirdīs” gan gribētos mazliet “piesieties” - tas ir kā, “30 gadi uz skatuves un jūsu sirdīs”?! Gan tur, gan tur Ivo ir krietni ilgāk. Arī viņa oficiālajā biogrāfijā minēts, ka savu muzikālo karjeru Ivo Fomins iesācis 80. gados, kad pusaudža vecumā kopā ar Tomasu Kleinu, Zigfrīdu Muktupāvelu un Guntaru Raču izveidojis grupu “Saldās sejas”, bet 18 gadu vecumā Fomins pievienojās grupai “Neptūns”. Tātad Ivo varētu atzīmēt pat “40 gadus uz skatuves un jūsu sirdīs”, īpaši pārspīlēts tas nebūtu. Arī apskatnieks Ivo atminas pēc TV “Varavīksne” un/vai “Mikrofona” aptaujā 1987. gadā redzētās grupas “Neptūns” dziesmas “Romance” ar spuraino un ādās tērpto “tā tur slavenā Rodrigo Fomina mazo brāli” pie mikrofona, kurš šo gabalu “nogrieza” tā, ka magnetofonam gandrīz izlidoja skaļrunis un ieplaisāja loga rūts…
Mazliet no oficiālās biogrāfijas. 1987. gadā Ivo ar brāli Rodrigo iesaistījās projektā “Liepājas brāļi”. 1989. gadā viņš ieguva trešo vietu tolaik ārkārtīgi prestižajā jauno dziedātāju konkursā “Jūrmala” (Rodrigo pirms trīs gadiem tur bija vinnējis), bet 1990. un 1994. gadā rokfestivālā “Liepājas dzintars” tika atzīts par labāko vokālistu. 90. gadu pirmajā pusē Ivo Fomins spēlēja rokgrupās “Libau” un “The Cucumbers”, bet 1998. gadā kļuva par Fēliksa Ķiģeļa grupas “Melnā princese” vadošo solistu. 2002. gadā Ivo kopā ar “Līvu” ģitāristu Tomasu Kleinu izveidoja duetu “Fomins & Kleins”, kas 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē ar dziesmu “Muzikants” ieņēma otro vietu, bet 2004. gadā ar “Dziesmu par laimi” Latvijas atlasē uzvarēja un piedalījās starptautiskajā Eirovīzijas konkursā. 2006. gadā Ivo sāka solokarjeru, un kopš tā laika visbiežāk viņš laikam gan ir manāms… ceļā. Uz vai no Liepājas.
Ivo Fomina koncerti šovasar izskanēs Cēsīs, Valmierā, Alūksnē, Madonā, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā un daudzās citās vietās, taču viņa dzimtā Liepāja gan dīvainā kārtā nav šajā sarakstā - droši vien tai pietaupīts kāds īpašs pārsteigums. Toties galvaspilsēta jau tagad ir pārstāvēta ar diviem koncertiem, turklāt abi notiks no ietilpības viedokļa ļoti cienījamajā VEF Kultūras pilī.
Atlasīt dziesmas koncertiem nav bijis viegli, jo Ivo diskogrāfijā ir četri soloalbumi (“Palikt vienam”, 2006; “Pulss”, 2011; “Nekas jau nebeidzas”, 2015 un “Cilvēks”, 2021), vēl divi ripuļi izdoti dueta “Fomins & Kleins” apcirkņos (“Muzikants”, 2003 un “Dzimis Latvijā”, 2004), vēl Ivo kopā ar Fēliksa Ķiģeļa grupu “Melnā princese” ir ierakstījis kaseti “Kā būt” (1998) utt. “Programmu izveidot nebija viegli, jo, paskatoties mūsu diskogrāfijā un paskaitot, cik albumu izdots, saproti, ka ir kādas 70 dziesmas - ja visu to atskaņotu, koncerts ilgtu piecas vai sešas stundas,” intervijā LTV “Rīta Panorāma” jokoja Ivo. “Koncerts ilgs divas stundas, un, manuprāt, mēs tam esam izvēlējušies vislabākās dziesmas - gan no agrīniem laikiem, gan no vēlīniem laikiem. Šajos koncertos gribu atspoguļot to, ko esmu darījis uz skatuves šos trīsdesmit gadus - lielu daļu dziesmu, kuras skanējušas manas karjeras laikā.”
Tiesa, Ivo koncertiem ir potenciāls ievilkties, un šāda iespējamība kļuvusi skaidra arī tagad, pēc pēdējiem mēģinājumiem... “Mums reiz it kā bija paredzēts koncerts 1 h un 50 min garumā, bet mēs vilkām 3 h un 20 min! Mums no malas jau rādīja [uz pulksteni], ka - viss, beidzam!, bet cilvēki bija tik priecīgi un laimīgi kopā ar mums, ka laiks paskrēja nemanot un pat nelikās, ka tās jau ir trīsarpus stundas,” smejas Ivo.
Ir skaidrs, ka Ivo koncertos būs daudzi un prominenti viesi, turklāt katrā pat citi, taču viņu vārdus dziedātājs pagaidām neatklāj. Droši vien uz skatuves vajadzētu būt senajiem draugiem Guntaram Račam, Tomasam Kleinam un pārējiem, gan arī brālim Igo, droši vien Fēliksam un citiem liepājniekiem, bet kam vēl? Būšot kāds īpašs viesis, ar kuru Ivo daudzus gadus bijis uz skatuves, arī skatītāji viņu noteikti gaidīšot, bet šobrīd “vēl notiek pārrunas, taču es ceru, ka viss sanāks”, mīklās runā dziedātājs. “Cilvēkiem jānāk uz maniem koncertiem, tad viņi redzēs un dzirdēs gan mani, gan īpašos viesus!”
Un vēl ir skaidrs, ka ar šo tūri nekas nebeidzas: klajā nāk Ivo Fomina dziesmu grāmata, kurā būs ietverti Ivo izpildīto dziesmu teksti, kurus sarakstījis Guntars Račs. Tāpat šovasar tiks izdota Fomina labāko dziesmu izlase, bet vasarā gaidāma arī vinila plate. Ņemot vērā to, ka Ivo šajās dienās ir praktiski neizķerams, jo visu laiku dzīvojas pa ierakstu studiju un mēģinājumiem, tātad, iespējams, gaidāms arī kaut kas jauns. Turpinājums sekos!
Rokmūziķa Ivo Fomina jubilejas tūre iesāksies ar koncertu ceturtdien, 16. martā, koncertzālē “Cēsis”. Tas ir viens no minētajiem papildkoncertiem, jo patiesībā tūrei Cēsīs vajadzēja sākties dienu vēlāk, 17. martā. Izpārdotā koncerta fakts ir īpaši pārsteidzošs arī tāpēc, ka šajā pašā datumā (17. martā) turpat kaimiņos esošajā Valmierā iesākas apjomīgā un ne mazāk spēcīgiem rokmūziķiem bagātā tūre “Alex - zvaigznes ceļš” - acīmredzami Vidzemē mīl un ciena labu rokmūziku.
Pašreizējā Ivo tūres grafikā līdz septembra beigām ir 22 koncerti, taču māc pamatotas aizdomas, ka šis saraksts tiks papildināts. Fomins jaunākais ir viens no Latvijā spēcīgākajiem un kvalitatīvākajiem “dzīvo” priekšnesumu meistariem, tāpēc cilvēki labprāt nāk uz viņa koncertiem, lai gan Ivo nav no tiem “vieglākajiem mūziķiem”: protams, viņš izpilda arī rokbalādes, bet Ivo repertuāra vidējais rādītājs ir kārtīgs roks. Turklāt lipīgs roks, jo droši vien katrs spētu “uz sitiena” nodungot kādu Fomina dziesmu (piemēram, apskatniekam, šīs rindas uz tastatūras klabinot, uzmācīgi skan ausīs “nekas jau nebeidzas / vēl nāks jaunas cerības”…). Fenomens, ko klausītāji parasti godam novērtē Latvijas Radio 2 aptaujā “Muzikālā banka”, kur Ivo jau gadu gadiem ir stabila Top 10 vērtība. Lai gan šogad viņš, kārtējo reizi neticis pie pašas galvenās balvas, nīgrojās, ka atstās “Muzikālo banku”, lai dotu ceļu jaunajiem, gan jau tā nenotiks - no publikas mīlestības neizbēgt, un no tās vairīties būtu bezjēdzīgi.
