Lai gan pagājušās nedēļas nogale grupai “Dzelzs vilks” beidzās ar vilšanos – viņi tomēr neieguva “zelta mikrofonu” par gada albumu roka un metālmūzikas nominācijā, ilgi skumt “vilkiem” laika nav, jo šosestdien, 25. februārī, koncertzālē “Palladium” notiks viņu jaunā studijas albuma “Jauni” oficiālais atrādīšanas koncerts.
Pagājušais gads kā skrējiens pēc albuma
Grupas “Dzelzs vilks” albums “Jauni” nāca klajā jau pagājušā gada nogalē, tomēr nopietnāk tas tiek pieteikts tikai tagad, kad tas izdots arī taustāmā formātā. “Jauni” pēc skaita ir grupas 15. studijas albums - iepriekšējais “vilku” studijas lieldarbs “Perfekta rītdiena” iznāca 2015. gadā, bet 2016. gadā “Dzelzs vilks” laida klajā grupas 25 gadu jubilejas izlasi “Dziesmas pilnmēness naktī. ¼ gadsimta izlase”. Jaunais albums tapis kopā ar studijas producentu Gati Zaķi, visu dziesmu mūzikas un vārdu autors ir Juris Kaukulis, taču mūzikas auduma tapšanā un ierakstā, protams, piedalījušies arī pārējie “dzelzs vilki” - Mārcis Judzis, Kaspars Tobis un Kārlis Alviķis.
“Viss pagājušais gads bija kā skrējiens pēc šī albuma - tikšanās ar producentu, mēģināšana, spēlēšana, rakstīšana utt., taču beigu galā mēs dzīvojam tālāk. Līdz ar to veidojas tāds kā “laiks pirms” un “laiks pēc”: pirms - kad nepārtraukti satraucies, vai viss būs kārtībā, vai viss izdosies, vai viss būs labi, un gaidi brīdi, kad viss reiz beigsies, un tad nu gan būs forši; pēc - kad viss tiešām izrādījies kārtībā, albums ir izdots, viss it kā ir beidzies, bet tad saproti, cik patiesībā bija forši, kad skrēji uz šo albumu un pārdzīvoji par tā tapšanu,” prāto Juris Kaukulis.
Divas no jaunā albuma dziesmām klausītājiem bija zināmas jau iepriekš - “Tās vēl nav beigas” (2019) kļuvusi par filmas “Klases salidojums” tituldziesmu un vietnē “YouTube” skatīta vairāk nekā pusmiljonu reižu, savukārt “Glāzes” (2020) nu jau ir neatņemama “Dzelzs vilka” koncertu sastāvdaļa. Taču citas radījušas pārsteigumu arī to autoriem. “Piemēram, nekādi negaidījām, ka dziesma “Tu negaidīji rītu” gūs tādus panākumus. Gatis Zaķis teica - nu ko, tad šo arī liekam iekšā [albumā], ja?! Mums gan pašiem likās, ka tā varētu būt arī dziesma, kas paliks ārpus albuma... Pat nedomājām, ka tā varētu būt pirmais singls, taču aizkavējāmies ar videoklipu dziesmai “Ir” (tas nāca klajā tikai pagājušajā nedēļā - aut.). Iesākumā par šo dziesmu bija tāda kā miegaina sajūta, taču tad aptvērām, ka tā radiostacijās taču jau vairāk nekā mēnesi ir spēlētākā dziesma! Tas mums bija ārkārtīgi patīkams pārsteigums. Protams, mēs vēl nezinām, kā būs, kad šī un arī pārējās albuma dziesmas satiks cilvēkus “dzīvajā” - to uzzināsim tikai tagad “Palladiumā”.”
Starp citu, šādi brīnumi ar “vilku” dziesmām atgadījušies arī iepriekš. “Piemēram, dziesmu “Oranži mati” mēs koncertos spēlējām vismaz gadu - tā bija parasta koncertu dziesma, kuru neviens īpaši neievēroja, taču tad to sāka spēlēt radiostacijās. Un jau pēc mēneša mēs sapratām, ka bez šīs dziesmas turpmāk mēs vairs nenospēlēsim nevienu koncertu. Tā ka mēdz būt visādi,” rokas noplāta Juris.
Daudzas albumā iekļautās dziesmas sākotnēji esot bijušas smagākas, taču, kamēr nokļuvušas līdz ierakstam, mainījušas savu skanējumu. “Piemērs - “Zvans pie durvīm”, kas jau mazliet līdzinās tādam kā diskorokam,” min Juris. “Daudzas dziesmas sevi piedzīvoja un pārdzīvoja no jauna, kamēr tika līdz albumam, taču tas tā vienmēr notiek.”
Dziesmu idejas sākts krāt jau pirms trim gadiem vai pat senāk. “Kad bija kovida laiks, lielākoties dzīvoju mājās, kur man iekārtota studija - tur viss dārdēja. Esmu nācis no roka, pat metālmūzikas vides, man patīk uzspēlēt arī kaut ko smagāku, bet teksts tam netiek līdzi. Taču pēc kāda laiciņa padomāju, varbūt “noslaucīt nost” šīs smagās ģitāras, pievienot melodiju un iespēlēt šo dziesmu pa jaunam, un - wow, tas darbojas! Tā šīs dziesmas pārdzimst,” prāto Kaukulis. Savu roku šīm pārvērtībām pielicis arī producents. “Sēdējām ar Gati studijā, un viņš teica, ka daudzas dziesmas ir pārāk drūmas. Tad nu tās tika pārtaisītas priecīgākos toņos. Tā jau ir - pasaulē tāpat ir pārāk daudz drūmuma, līdz ar to nevar visu laiku balstīties uz minora, nepieciešami arī mažora toņi. Šis ir albums, kurā tik daudz kā vēl nekad ir dziesmu mažorā. Starp citu, pirmā “vilku” dziesma mažorā bija “Ļauj man tevi pavadīt” - mums nekad iepriekš tādu vispār nebija! Savukārt šajā albumā tādas ir trīs vai četras. Tas gan neko nemaina [“vilku” mūzikā], tikai sajūtu līmenī viss ir pozitīvāk.”
““Dzelzs vilka” raupjums nekur nav zudis, varbūt šoreiz pievienots arī pa kādam Kaukuļa elektroniskam untumam,” pirms albuma izdošanas solīja Juris Kaukulis, un tas ir piepildījies. Taču kopumā “Dzelzs vilka” albums nemaz nevar būt neizdevies, un tāds tas nav arī šoreiz. Jau ar pašu pirmo dziesmu “Jauni” jūtams, ka te tiešām pievienots “pa kādam Kaukuļa elektroniskam untumam”, tādējādi liekot vilkt paralēles ar citiem latvju roka vecmeistariem, grupu “Pienvedēja piedzīvojumi”. Lai gan “dzelzs vilku” gadījumā šie “elektroniskie untumi” ir neuzkrītošāki, tomēr ne mazāk veiksmīgi.
Ja Kaukuļa “elektroniskie untumi” netraucē, tad viņa paralēlā darbošanās dažādos teātra, kino u.c. projektos un “Jauno Jāņu orķestrī” gan, jo arī “vilku” mūzikā saviesušies blakus elementi no viņa sānsoļiem. Pirmām kārtām tas sakāms par trešā singla godam izvēlēto “Tu negaidīji rītu” - ja tam piemeklētu tautisku tekstu, tas labi iederētos “Jauno Jāņu orķestra” repertuārā. Līdzīgi ir ar dziesmu “Ir”, ko savukārt droši varētu piedāvāt kādai filmai.
Par albuma labāko dziesmu kronējama tituldziesma “Jauni”, kurā ir visa “vilku” esence: skarba un it kā nelaimi vēstoša ģitāra, zarnas drebinošs bass (Alviķis ir labi pamanāms visa albuma garumā), taustiņinstrumentu paraugdemonstrējumi, precīzs bungu ritms un, protams, arī trāpīgs teksts un Kaukuļa vīrišķīgais vokāls. Atzinīgi vārdi sakāmi arī par “Zvans pie durvīm”, joprojām nav apnikusi “Tās vēl nav beigas”, bez mazliet teatrālā “Ir” radiostacijām droši varētu piedāvāt arī dziesmu “Meitene skaista kā rītdiena”, bet apskatnieku ar vaļēju muti atstāja “Jana” ar dievīgo ģitāras motīvu - šis jau skan kā vecajos, labajos laikos!
Lai arī albums izdots un tūlīt tiks nosvinēts, kā dzied paši “vilki” - tās vēl nav beigas, tas vēl nav viss! “Ir padomā arī nākamie koncerti - 1. aprīlī spēlēsim Liepājā, “Fontaine Palace Club”, taču garāka tūre ir paredzēta rudenī - kādi četri vai pieci koncerti lielākās kultūrvietās, kur spēlēsim tieši jauno materiālu. Pilsētas svētki - tajos neviens negaida, ka spēlēsi jaunās dziesmas, tur grib dzirdēt gabalus, kurus visi jau zina no galvas,” smaida Juris.
Līdztekus darbībai grupā “dzelzs vilki” ik pa laikam iesaistās arī dažādos blakus projektos - pat pats klusākais “vilks” Kārlis Alviķis gadumijā izdeva diezgan stilīgu dziesmu “Kaķa gads” ar teju vai nemirstīgā “Komunālā blūza” stilā ieturētu tās videoversiju. Juris Kaukulis šajā jomā, protams, ir pats darbīgākais. Pandēmijas laikā Juris iesāka rīkot solokoncertus, kas guva lielu popularitāti, tāpēc rodas jautājums, vai pārējie jau šķībi neskatās uz savu līderi, ka tas tik bieži uzstājas kaut kur citur? “Menedžments piekārto [koncertu] datumus, lai būtu tā, ka galvenais ir “vilks” un tikai pēc tam ir Juris Kaukulis,” pieticīgi nosaka mūziķis. “Turklāt solokoncerti bieži vien tiek izmantoti arī kā katalizators “vilku” jaunajām dziesmām, jo tajos vislabāk var redzēt, kā uz kuru no tām reaģē publika.”
Savos solopriekos Juris ticis tik tālu, ka šogad sola albumu - dažas dziesmas jau ir ierakstītas, un producents Gatis Zaķis gatavs strādāt arī pie pārējām. “Viņš pat nesaka, ka to vajadzētu darīt [ierakstīt albumu], bet vienkārši vaicā, kad es to sākšu darīt,” smejas Kaukulis. “Man jau ir savi pastāvīgie klausītāji - solokoncertos notiek arī publikas iesaistīšana, kontakti ir daudz tiešāki. Man patīk šajos koncertos eksperimentēt ar dažādām jaunām tehnoloģijām, var arī mainīt dziesmas ritējumu kaut vai tās vidū, dažādot repertuāru u.tml.” Arī “Jauno Jāņu orķestris” rakstot jaunu materiālu, un arī to plānots laist klajā vēl šogad, varbūt pat rudenī - Juris to sauc “par vēl vienu savu pusi”. Un tomēr… “Neskatoties uz visu, šis būs “vilku” gads. Un arī nākamais būs “vilku” gads. Un aiznākamais gads un visi pārējie. Jo “Dzelzs vilks” - tas ir “Dzelzs vilks”! Mēs esam četri, un esmu kā “vilku paps”, jo šajā grupā esmu bijis pirmais un palicis arī vienīgais [no sākotnējā sastāva], bet vienalga esam visi kopā,” strikti saka Juris Kaukulis.
