"Drāmas karaliene" Marta piedāvā muzikālo terapiju – sev un apkārtējiem

Pēdējā laikā mainījies arī Martas skatuviskais tēls un stils – dziedātāja kļuvusi vēl sievišķīgāka. “Arī šeit es vados pēc savas intuīcijas – kā pašai šķiet skaistāk un pievilcīgāk,” skaidro Marta Grigale © Publicitātes foto

Tuvojoties valsts svētkiem, baltajiem svētkiem, gada nogales svētkiem un arī ierakstu iesniegšanas “Zelta mikrofonam” beigu termiņam, mūziķi steidz izdot dziesmas, videoklipus un pat albumus. Arī dziedātāja Marta, pilnā vārdā Marta Grigale, kura trešdienas novakarē oficiāli prezentēja savu jaunāko studijas albumu “Dabas parādība”.

Tirdzniecības centrā atrāda “Dabas parādību”

“Dabas parādība” ir otrā pilnmetrāžas parādība Martas diskogrāfijā - pirms pāris gadiem tika laists klajā dziedātājas pirmais lieldarbs “Lietas, kas notiek manā galvā”. Abi albumi izdoti rudenī, abi prezentēti šādiem pasākumiem netipiskās vietās - attiecīgi tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” un “Origo” jaunajā ēkā. Dīvainā kārtā “Origo” jaunās ēkas ātrijā Martas uzstāšanās izskanēja ļoti pieklājīgā kvalitātē, par ko gādāja arī “dzīvais” mūziķu sastāvs - Jānis Kalniņš (ģitāra), Jānis Polis (bass) un Kaspars Grigalis (bungas).

Publicitātes foto

“Izdot albumu nav tikai laikietilpīgs un liels darbs, tas prasa arī ievērojamus finansiālos ieguldījumus. Šajā gadījumā man sanāca divi vienā - uzstājos vietā, kas atbalstīja albuma izdošanu un deva arī pajumti šim prezentācijas pasākumam,” skaidroja dziedātāja. Iespējams, ka šāda vietu izvēle ir noderīga arī no muzikālā viedokļa - Marta atkal pierādīja, ka spēj nodziedāt “dzīvajā”, turklāt izdarīt to teicami un pat tik skarbos apstākļos, par kādiem dēvējama, saucot lietas īstajos vārdos, dzelzceļa stacijā esošā tirdzniecības centra caurstaigājamā telpa.

Dziedātāja atzīmēja, ka uzreiz pēc pirmā albuma izdošanas patiesībā nav aizritējusi gandrīz neviena diena, kad viņa nav domājusi par savu nākamo garadarbu. “Savā ziņā šis ir kā turpinājums iepriekšējam albumam, jo arī “Dabas parādība” ir, pirmkārt, par mani pašu. Dziesmu rakstīšana ir mana terapija, un man ir svarīgi būt godīgai gan pret klausītājiem, gan sevi, citādi šī terapija nestrādā, un man vienkārši nav interesanti. Tāpēc albumā ir iekļauti tikai patiesi stāsti par to, kas man sāp, pēc kā ilgojos un tiecos, kas iepriecina, kas justs un piedzīvots,” saka Marta.

Ar aktrises dotībām un paranormālām darba spējām

Marta Grigale mūzikā ienāca no teātra aprindām - viņas vecvecāki ir režisors un dramaturgs Ārijs Geikins un teātra kritiķe Silvija Geikina. Arī pati Marta bijusi Valmieras Drāmas teātra štata aktrise un piedalījusies virknē izrāžu, bet savulaik pat studējusi Rietumlondonas universitātes Mūzikas koledžā muzikālā teātra aktiermeistarību. Pirmoreiz plašākai publikai mūzikas jomā viņa atrādījās konkursā “Supernova 2015” (ar anglisko dziesmu “Choices”), kam sekoja EP “Pai Pai” (2017), no kura neviena dziesma gan tā īsti nav palikusi prātā. Pavisam cita lieta ir jau minētās “Lietas” ar virkni teicamu dziesmu un vispārzināmo hitu “Drāma” kā kroni visam. Pašlaik Marta ir divu bērnu mamma (Grētai ir seši gadi, bet Valtam - divi), kura jau no pašiem radiostacijas pirmsākumiem 2014. gadā sekmīgi darbojas arī “Pieci.lv” ēterā (katru darbdienu no pulksten 13 līdz 16), izlaižot vienīgi bērnu kopšanas atvaļinājuma laikus.

Publicitātes foto

Martas darba spējas ir apbrīnojamas: viņa ir visu savu dziesmu mūzikas un tekstu autore, iepriekš pati pilnībā nodarbojās ar savām publicitātes un menedžēšanas lietām (šobrīd viņai tajā palīdz “Warner Music” komanda), aktīvi komunicē sociālajos tīklos utt., u.t.jpr. Pavasarī mūziķe dosies palielākā tūrē, kurā dzīvajā izpildījumā būs iespējams dzirdēt jauno materiālu un arī senākus hitus (kā pirmā satikšanās vieta izvēlēta K. K. fon Stricka villa 12. aprīlī) - arī šeit pie organizēšanas Marta ķērusies pati saviem spēkiem. Kam tas viss? Atmiņā palicis dziedātājas teiktais šo rindu autoram pēc kāda ierindas koncertiņa Tallinas kvartāla “Angārā”: “Es vienkārši gribu uzstāties.”

Galvenais neshēmot, uzticēties sev un savai intuīcijai

Jaunajā albumā ir deviņas dziesmas latviešu valodā, tostarp radiostacijās dzirdētās “Terapija”, “Mīlestības kontrabanda” un kara Ukrainā ietekmē radusies “Filma, ko negribu redzēt”. Lai gan stilistiski albums nav īpaši tāls no “Lietām”, tomēr jūtams, ka Marta emocionāli ir kļuvusi mazliet citāda. Gribētos dziedātāju negantāku, tomēr viņa pati šādam viedoklim nepiekrīt: “Man jau gan šķiet, ka negantums tomēr te parādās, piemēram, tādās dziesmās kā “Mīlestības kontrabanda” un “Kurš kuru”, kas ir diezgan roķīgas, bet vispār - es negribu neko shēmot. Viens grib manās dziesmās tādu noskaņojums, otrs - citādu, ja es vēl no tā visa mēģināšu izvilkt kādu vidējo kvadrātsakni, tad vispār nekas nesanāks. Ir jāuzticas sev un savai intuīcijai.”

Lai gan Marta absolūti neatgādina “drāmas karalieni”, viņa pati saka, ka “dažkārt pirmais iespaids ir tikai virspusējais rāmītis, savukārt dziļāk ir pavisam cits tēls” un “esmu ja ne depresīvs, tad melanholisks cilvēks, kam ir daudz eksistenciālu jautājumu”. “Es protu skumt un arī priecāties, bet labākais veids, kā pie sevis strādāt, ir dziesmu rakstīšana, šī muzikālā terapija,” stāsta Marta. “Un to, ka tas strādā, es vislabāk sapratu tad, kad rakstīju dziesmu “Filma, ko negribu redzēt”. Man tobrīd bija tik slikti, ka likās, es sajukšu prātā: sākās karš Ukrainā, un es tikai “sēdēju” telefonā, “refrešoju” ziņas, līdz sāka sāpēt pirksti, un labākais veids bija piesēsties pie klavierēm un sākt spēlēt.”

Savukārt par “drāmas karalieni” - “[producents] Rūdis saka, ka es protu izdomāt problēmas tik labi kā neviens cits”, joko dziedātāja. “Es parasti modelēju situāciju, kas slikts varētu notikt, kas varētu nebūt labi utt., taču ir jādomā par to, kas labs varētu notikt. Ir vairāk sev jātic, ir jāprot dzīvot balansā. Pret sevi jāattiecas kā pret saviem draugiem, bet pret viņiem es nekad nebūtu tik skarba kā pati pret sevi. Cenšos pie tā piedomāt,” savu “drāmas terapiju” ir atradusi Marta.

Dziedātāja, kas ir uz palikšanu

Publicitātes foto

“Dabas parādība” tapusi sadarbībā ar dziedātājas muzikālajiem domubiedriem un producentiem JJ Lush (Jānis Jačmenkins) un DJ Rudd (Rūdolfs Budze), kuri veikuši balss ierakstu, producēšanas, miksēšanas un māsterēšanas darbus, un abi velta savai “priekšniecei”, kura pati beigu galā pieņēmusi lēmumu par dziesmu secību albumā, ļoti atzinīgus vārdus. “Vērojot māksliniekus, ar kuriem strādāju, man ir svarīgi redzēt izaugsmi. Man lielu prieku sagādā apjausma, ka Marta turpina iet savu ceļu un, manuprāt, dodas pareizajā virzienā - pretī izaicinājumiem un jauniem radošiem apvāršņiem,” saka Rūdolfs, kurš jaunajā albumā producējis trīs dziesmas.

“Marta ir lieliska stāstniece, kas savus stāstus spēj ietērpt dziesmās. Šķiet, šajā albumā viņas stāstiem esam atraduši nedaudz alternatīvāku skanējumu, to sabalansējot ar smalkumu un sievišķību. Ja atceramies mūžseno teicienu “pastāvēs, kas pārvērtīsies”, tad Marta noteikti ir uz palikšanu,” piebalso JJ Lush.

Jāpiekrīt - Marta noteikti ir uz palikšanu. “Cenšos uzņemties lielāku atbildību un uzticēties savai intuīcijai,” - tāds ir viņa šā brīža virzošais spēks, bet tā galvenais avots ir jau iepriekš minētais “es vienkārši gribu uzstāties”.

Lasāmgabali

“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.

Svarīgākais