«Jubilejas koncertus gaidu ar siltu sajūtu, jo zinu, ka tajos kopā ar mūzikas draugiem radīsim svētkus sev un latviešu mūzikai. Tie būs svētki arī man personīgi, jo, atskatoties uz padarīto un piedzīvoto, saprotu, ka šie desmit gadi mani kā cilvēku darījuši labāku un vēl laimīgāku,» saka muzikālās apvienības «Raxtu Raxti» mūziķis Marts Kristiāns Kalniņš. «Programma būs ļoti daudzveidīga, un caur to varēs dzirdēt, kā mēs paši esam attīstījušies, auguši, par ko domājuši un kurā virzienā gājuši,» piebilst mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa.
Muzikālā apvienība «Raxtu Raxti» šogad svin 10 gadu jubileju un no 15. oktobra aicina uz saviem jubilejas koncertiem un jaunā albuma «Vidū saule» prezentācijas pasākumiem visā Latvijā.
Bet jau šodien, 9. oktobrī, «Raxtu Raxti» mūziķi Kristīne Kārkle-Kalniņa, Marts Kristiāns Kalniņš un Edgars Kārkls būs Spīķeru koncertzālē, kur gaidāms jauns, muzikāls uzvedums bērniem - «Latvju rakstu grāmatiņa», kas iesāks cikla «Patiešām maziņiem» jauno rudens sezonu un iepazīstinās mazos klausītājus ar skaisto un bagāto latviešu tautas mūziku. Latviešu tautas pasakas motīvos tiks ievītas latviešu tautas dziesmas, un uzvedumu kuplinās tautas deju ansambļa «Zelta sietiņš» bērni. Kopīgi atverot grāmatiņas lappuses, bērni ieraudzīs, kā dzīvoja senči tālā pagātnē. Sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju uz Spīķeru koncertzāles ekrāna būs iespēja ieraudzīt senās lauku sētas un dzīvojamās mājas. Taču galvenais akcents būs mūzika. Tautas dziesmas izvēlētas, balstoties uz senču ikdienas dzīvi - ģimeni, darbu, dažādām sadzīves norisēm un dabas parādībām. Muzikālajos priekšnesumos tiks iesaistīti arī uzveduma apmeklētāji. Koncertu vadīs muzikoloģe Karina Bērziņa.
Pirms koncerta bērni varēs piedalīties radošajās darbnīcās, veidot un izkrāsot latvju zīmes, radoši attēlot Latvijas dabu - augus un dzīvniekus.
Savukārt mūzikas istabiņā kopā ar pedagoģi un etnomūziķi Igetu Ozoliņu varēs iepazīt bagātīgo tautas mūzikas pasauli - instrumentus un dziesmas, bērni paši varēs ievingrināt balsi un rotaļāties kopā ar citiem bērniem. Muzikālais uzvedums piemērots bērniem no trīs gadu vecuma un jaunāko klašu skolēniem.
«Raxtu Raxti» ir ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē labi pazīstama latviešu mūsdienu tautas mūzikas apvienība, kas mūzikā izmanto gan akadēmiskos, gan tradicionālos latviešu tautas mūzikas instrumentus, kā arī pasaules mūzikas etnoinstrumentus, radot īpašu un neatkārtojamu, tikai sev raksturīgu skanējumu.
Savu darbību šī muzikālā apvienība aizsāka ar komponista Imanta Kalniņa mūziku, ko izspēlēja tautas mūzikai pietuvinātā skanējumā, bet darbību turpināja, radot aranžējumus latviešu tautas mūzikai, kā arī radot jaunas oriģinālkompozīcijas, saglabājot latvisko kodu un mūzikas interpretāciju.
Šogad «Raxtu Raxti» svin desmit gadu jubileju, un par godu šim notikumam mūziķi dosies plašā jubilejas koncerttūrē pa visu Latviju. Koncerti notiks Liepājā, koncertzālē «Lielais dzintars» (15. oktobrī plkst. 18.00), Rēzeknē, Latgales vēstniecībā «Gors» (22. oktobrī plkst. 18.00), Jelgavas kultūras namā (29. oktobrī plkst. 18.00), Krustpils kultūras namā (4. novembrī plkst. 19.00), Tukuma Kultūras centrā (5. novembrī plkst. 16.00), Ventspils teātra namā «Jūras vārti» (10. novembrī plkst. 19.00), Koncertzālē «Cēsis» (12. novembrī plkst. 18.00), Ulbrokā, kultūras centrā «Ulbrokas pērle» (16. novembrī plkst. 19.00), Alūksnes Kultūras centrā (20. novembrī plkst. 16.00).
Koncertos skanēs gan «Raxtu Raxtu» zināmākās kompozīcijas, kuras klausītāji iemīļojuši kopš grupas darbības pirmsākumiem, gan arī pavisam jauni skaņdarbi no grupas jaunā albuma «Vidū saule». Tas būs kas nebijis «Raxtu Raxtu» daiļradē, jo tieši par godu 10 gadu jubilejai visas dziesmas tapušas, iedvesmojoties no latviešu tradicionālās mūzikas, kas pierakstīta dažādos Latvijas novados un izloksnēs. Albumā skanēs precību un kāzu dziesmas, ziemas un vasaras saulgriežu dziesmas. Un albuma vidū - saule kā simbols dzīvībai, auglībai un mūžībai.
Apvienībā «Raxtu Raxti» muzicē un koncertos piedalīsies: Kristīne Kārkle-Kalniņa (balss, vijoles, kokle), Marts Kristiāns Kalniņš (balss, harmonium, klavieres, stabules, oboja), Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas, stabules), Armands Treilihs (elektriskais bass), Artis Orubs (sitamie instrumenti) un Ilze Grunte (ģitāras, arfa, mandolīna).
Savukārt 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienā, lai svinētu brīvību, stiprinātu latvisko garu un vēlētu saules mūžu Latvijai, «Raxtu Raxti kāps uz Dailes teātra skatuves, kur gaidāms Latvijas svētku lielkoncerts. Tajā skanēs mūzika no jaunā albuma, no uzveduma «Vēstījums rakstos», kā arī latviešu autoru skaņdarbi un tautā iemīļotas tautasdziesmas.
Koncertā piedalīsies arī īpaši viesi, kas kopā ar «Raxtu Raxtiem» mijuši mūzikas un dejas ceļus Latvijā un ārpus tās - RTU vīru koris «Gaudeamus» (diriģents Ivars Cinkuss) un TDA «Teiksma» (vadītājs Jānis Ērglis). Viens no grupas pēdējo gadu skaistākajiem piedzīvojumiem bija mūzikas un deju lieluzvedums «Vēstījums rakstos» Ķīpsalā, tāpēc šajā svētku koncertā piedalīsies arī RTU TDA «Vektors» (vadītāja Dagmāra Bārbale) un Agra Daņiļeviča deju skolas «Dzirnas» dejotāji.
«Neatkarīgā» uz sarunu aicinājusi «Raxtu Raxtu» mūziķus Kristīni Kārkli-Kalniņu un Martu Kristiānu Kalniņu.
Pirms jubilejas koncerttūres un jaunā albuma prezentācijas pasākumiem visā Latvijā šajā nedēļas nogalē tiks «prezentēta» latviešu tautas pasakas motīvos ievītā «Latvju rakstu grāmatiņa». Par ko tā stāsta?
Kristīne Kārkle-Kalniņa: Šis ir VSIA «Latvijas koncerti» rīkots pasākums ciklā «Patiešām maziņiem», pavisam jauna programma, un tā tiešām ir veidota pavisam maziņiem - pirmsskolas vecuma bērniem. Protams, uz to tiks gaidīti arī lielākie brāļi un māsas, mammas un tēti. Šajā programmā pavisam vienkāršā veidā iepazīstināsim bērnus ar latviešu folkloru, tās dažādajiem žanriem - pasakām, teikām, mīklām. Caur dziesmu un deju, caur dažādiem izteiksmes veidiem bērniem izstāstīsim pamata lietas, uz kā balstās latviešu folklora, par ko ikdienā dziedam un runājam - tā ir daba, putni, zvēri, darbs, attiecības ģimenē.
Marts Kristiāns Kalniņš: Ar «Latvijas koncertiem» esam sadarbojušies arī iepriekš, veidojot programmas skolas vecuma bērniem, bet šī būs pirmā «Patiešām maziņiem».
Kristīne: Izveidot šo programmu bija savā ziņā vienkārši, jo mums pašiem ir bērni pirmsskolas vecumā - Margrētai pēc nedēļas būs četri gadi, Eduardam palika seši. Arī es pati jau kopš bērnības esmu darbojusies folkloras ansamblī, tāpēc man šī ir sava veida atgriešanās bērnībā. Iespēja darīt to, kas pašai vienmēr ir ļoti paticis. Tāpēc domāju, ka būs forši un bērniem patiks.
Jūsu bērni arī būs skatītāju rindās šajos pasākumos?
Kristīne: Ja sarunāsim kādu, kurš viņus pieskata un uzmana, tad - jā. Jo jautājums ir, kā viņi uztvers to, ka mēs abi būsim uz skatuves.
Marts Kristiāns: Vispār šis ir stāsts par to, ka tie būs koncerti bērniem. Un par to ir ļoti, ļoti liels prieks. Jo, uzstājoties arī citos projektos bērnu auditorijai, var just, ka ir bijusi absolūta pauze - šie divi gadi, kad nekas nevarēja notikt. Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs atkal varam atgriezties uz skatuves un satikties ar bērniem.
Kristīne: Jo bērniem ir svarīgi satikties ne tikai bērnudārza līmenī, ir svarīgi arī mācīties iziet sabiedrībā. Mājās, ģimenē visu nevar iemācīties. Kaut vai tās pašas prasmes, kā uzvesties koncertā, var apgūt tikai, esot koncertā. Jā, tas ir ļoti labi, ka bērni atkal var socializēties ar citiem bērniem un paralēli vēl uzzināt ko jaunu. Jo, iespējams, ne visiem bērnudārzu pedagogiem ir prasmes un zināšanas mācīt latviešu folkloru. Tāpēc es domāju, ka būs feini. Bērni jau vienmēr ir ļoti atsaucīgi, viņi nāk pretī atvērti un ar prieku visu pieņem.
Šādi koncerti būs tikai divi?
Kristīne: Otrdien, 11. oktobrī, mēs būsim Jūrmalā, Dzintaru koncertzāles mazajā zālē. Un ir doma ar šo programmu pabraukāt arī pa Latviju, lai to būtu iespēja apmeklēt bērniem arī citās Latvijas pilsētās.
Un tas notiks paralēli «Raxtu Raxtu» lielajam notikumam - 10 gadu jubilejas tūrei, kas arī ieplānota visā Latvijā.
Marts Kristiāns: Man vienmēr ir paticis radīt un svinēt svētkus - ar skanīgām dziesmām radu un draugu lokā. Arī šos jubilejas koncertus gaidu ar siltu sajūtu un saviļņojumu, jo zinu, ka tajos kopā ar mūzikas draugiem radīsim svētkus sev un latviešu mūzikai. Tie ir svētki arī man personīgi, jo, atskatoties uz padarīto un piedzīvoto, saprotu, ka šie desmit gadi mani kā cilvēku darījuši labāku un laimīgāku. Bet vēl lielāks prieks man ir par to, ka beidzot dienasgaismu ieraudzīs albums, kas tika iesākts jau vairāk nekā pirms diviem gadiem - ar cerību to izdot jau pagājušogad. Bet apstākļi bija tādi, kādi bija. Protams, dzimšanas dienas ir jāsvin, bet cipari ir tikai cipari. Savukārt katrs albums mākslinieka dzīvē ir kā izlolots bērns, un, kad tas aiziet pasaulē, sāk dzīvot savu dzīvi, dziesmas iegūst citus apvāršņus, un tu vairs neko nevari ietekmēt.
Kristīne: Man arī patīk svinēt jubilejas. Man liekas, ka mēs visi, sasniedzot apaļākus ciparus, atskatāmies, kā esam šo laiku nodzīvojuši, kas ir padarīts, izdarām secinājumus un pārdomājam, kādā virzienā gribētu doties tālāk. Tāpēc es šos jubilejas koncertus gaidu kā atskatu uz padarīto. Un tāpēc arī pati programma būs ļoti daudzveidīga, jo skaidrs, ka mūsu klausītāji visā Latvijā gaida ne tikai jaunas dziesmas, bet arī jau labi zināmos skaņdarbus, kuriem dziedāt līdzi. Tāpēc jubilejas koncertos skanēs nedaudz no visa, ko esam sastrādājuši šajos desmit gados un kas mums pašiem ir mīļš. Ļoti atšķirīga mūzika. Un caur to var dzirdēt, kā mēs paši esam attīstījušies, auguši, par ko domājuši un kurā virzienā gājuši.
Marts Kristiāns: Dziesmu izvēle nebija viegla. Mūsu repertuārā ir vairāk nekā simt dziesmu, bet koncertā var nospēlēt ap divdesmit, divdesmit piecas. Bija ļoti sīva konkurence, kuras dziesmas tiks uz jubilejas koncertiem - līdzīgi kā Eirovīzijas dziesmu atlasē.
Kā tad «Raxtu Raxti» desmit gadu laikā ir mainījušies? Kādi bijāt toreiz un kādi esat šodien?
Kristīne: Pirmkārt, toreiz bijām desmit gadus jaunāki. Otrkārt, nav ko slēpt, ka mūsu daiļradi ir ietekmējušas pārmaiņas un arī ģimenes dzīve. Mēs ļoti atšķiramies no grupām, ko veido divdesmitgadnieki, kuri ir jauni un brīvi nodoties mūzikai un sevis profesionālai realizēšanai. Mūsu gadījumā viss ir noticis otrādi - tieši šajos desmit gados ir veidojušās ģimenes, dzimuši bērni. Ne tikai mums, arī citiem grupas dalībniekiem. Un tas noteikti ir ļoti ietekmējis mūsu darbību un attieksmi pret to, ko darām. Mēs vairs nevaram atļauties darīt kaut ko tāpat vien, viss ir jāsaskaņo ar ģimeni, un, ja kaut ko darām, tam īpaši pieslēdzamies. Mums nav laika nodarboties ar eksperimentiem, mēs strādājam koncentrēti, jo laika ir tik, cik ir. Jo vakarā bērni gaida mājās. Tāpēc laikā, ko veltām mūzikai, mēs katrs cenšamies dot no sevis maksimālo. Tādi šie gadi arī ir bijuši - mēģinot sabalansēt māksliniecisko pašrealizāciju ar ģimenes dzīvi. No kaut kā ir nācies atteikties, bet - tas viss mūs ir darījis tikai labākus.
Marts Kristiāns: Es domāju, ka vēl pirms desmit gadiem šādu grupu izveidot nebūtu bijis iespējams, jo viss, kas mūsu dzīvē nāk, nāk tad, kad esi tam gatavs. Tā ir mūsu katra uzkrātā pieredze un profesionalitāte, kas ļauj maksimāli īsā laikā realizēt tos mērķus, ko esam iecerējuši. Bez šīs katra paša pieredzes diez vai tas būtu bijis iespējams. Un es runāju ne tikai par mums abiem, bet par katru grupas dalībnieku.
Tas, ka esat kopā šajā grupā, ir…
Marts Kristiāns: …likumsakarīgi.
Tas jūsu ikdienu, kurā jārūpējas arī par bērniem, atvieglo vai gluži otrādi - vēl vairāk sarežģī?
Kristīne: Kā kurā mirklī. Ir simtiem aukļu un palīgu, bez kuriem tas vispār nebūtu iespējams. Tas ir grūti, un tas ir stāsts par to, ar ko atšķiramies no divdesmitgadniekiem. Ģimene un bērni ir mūsu prioritāte, tāpēc no kādiem piedāvājumiem, koncertiem nākas arī atteikties.
Marts Kristiāns: Vai no mākslinieciskā viedokļa ir viegli būt kopā uz vienas skatuves? Es tā tavu jautājumu sākotnēji sapratu. Manuprāt, ir divas puses, un abas ir ļoti labas, tikai - tām jābūt balansā. Tikai tad pulksteņa mehānisms darbojas. Skaidrs, ka mēs nesam darbu uz mājām. Pareizāk sakot, nevis darbu, bet idejas. Mēs ar tām dzīvojam, un tas ir likumsakarīgi. Un mums nav pēc katra koncerta otram jājautā, kā viņš jūtas. Jo mēs zinām, kā tas ir, mēs zinām, kā abi jūtamies. Un tajā pašā laikā zinām arī, ja kas ir neizdarīts.
Kristīne: Mēs esam ne tikai vīrs un sieva, bet arī kolēģi. Nenest uz skatuves sievas-vīra attiecības nemaz nav viegli.
Marts Kristiāns: Nav, nav.
Kristīne: Iekāpjot mašīnā un braucot uz koncertu, mēs esam vīrs un sieva, bet, izkāpjot no mašīnas un satiekot kolēģus, mēs esam kolēģi, mēs nevaram staigāt, rokās sadevušies. Un, kad ir intensīvs koncertu grafiks, nav viegli visu laiku tā pārslēgties. Jo, atbraucot mājās pēc koncerta, mēs vēl esam mamma un tētis. Tās ir nepārtrauktas lomu spēles.
Marts Kristiāns: Es saukšu to par skatuves kultūru. Varbūt domāju konservatīvi, bet, manuprāt, uz skatuves ir jābūt savai kultūrai, un tur šīs lomas ir jānodala. Citādi tas ir… Man pat grūti noformulēt. Citādi tas kļūst par citu žanru.
Kristīne: Ja ģimenē esam kā viens vesels, tad uz skatuves ir vēl citi kolēģi, kas mūsu grupu veido kā vienu veselu. Katrs ar savu identitāti, būtību, raksturu, un mums arī ir jāpārstāv katram sevi. Un tas nav viegli.
Cik viegli vai grūti «Raxtu Raxtiem» bija divi pandēmijas gadi?
Kristīne: Es teiktu, ka bija normāli. Jo grupa nav visa mūsu dzīve. Tiem, kuriem mūzikas bizness bija viss, kas ir, noteikti bija grūtāk. Mums jau nekas neapstājās, mēs vienkārši pārslēdzāmies uz kaut ko citu. Es, piemēram, beidzot izbaudīju atvaļinājumu, jo man pa šiem gadiem nebija bijis ne pirmsdzemdību, ne pēcdzemdību atvaļinājums. Neviens! Es līdz pēdējam mirklim ar lielu vēderu kāpu uz skatuves un jau ceturtajā dienā pēc dzemdībām esmu gājusi atpakaļ uz skatuves. Jo tāda ir situācija mūsu valstī - ja man nav darba devēja, nav arī atbalsta. Nav variantu, ir jāstrādā, jāpelna nauda, lai būtu par ko dzīvot. Protams, sākumā bija zināms nemiers, kā būs, kā mēs izdzīvosim, bet, kad viss iegāja noteiktās sliedēs, es to izbaudīju - stādīju dārzā puķes, pavadīju laiku ar bērniem. Tas bija pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājums par visiem maniem bērniem, ko nekad nebiju piedzīvojusi. Un būšana kopā ar bērniem neļāva krist grūtsirdībā, ka nav ko darīt. Patiesībā man bija sajūta, ka tam visam ar mums bija jānotiek, lai arī mūsu nozare varētu izvērtēt savas kļūdas. Vajadzēja noraut to kloķi, lai kaut ko sakārtotu. Jo pirms tam tas viss…
Marts Kristiāns: …bija iegriezies tādā vāveres ritenī, ka visi tikai kaut ko patērēja, paši nezinot, ko. Vairs nenotika analīze. Un man liekas, ka, lai kaut kas būtiski mainītos, bija vajadzīgs ilgāks laiks par diviem gadiem. To pierādīja šī vasara, kad stopkrāns tika atlaists vaļā - viss bija atpakaļ. Manuprāt, šai nozarei vēl ir jāizkristalizējas. Bet kas to var izkristalizēt? Tikai klausītājs.
Kristīne: Tāpēc man patika, ka bija norauts stopkrāns, jo viss bija aizgājis tādās ārišķībās, visi redzēja tikai ārējo apvalku, vairs neiedziļinājās saturā. Bet, ja «apakšā» nav sirds un dvēseles… Tāpēc šodien ir jautājums, vai tu gribi piedalīties tajā mašinērijā? Mēs jau esam tajā vecumā, kad sākam par to domāt, ka gribam iet pavisam citu ceļu. Tāpēc šis laiks bija iedots, lai kaut ko izvērtētu, saprastu un ar jaunu sparu, jaunām sajūtām varētu iet tālāk.
Marts Kristiāns: Mēs runājam tikai par sevi, bet es atceros tavu sākotnējo jautājumu, kā mums kā grupai ir gājis šos gadus. Protams, mēs esam grupas kodols, bet ap šo kodolu ir apvalks, un es domāju, ka katram ir bijis dažādi. Nav jau noslēpums, ka daudzi cilvēki, visu dzīvi skrējuši pa dzīvi, šajā laikā bija spiesti satikties paši ar sevi, ar savu identitāti. Kad viņi pēkšņi nonāca mājās viens pret vienu ar sevi, ar savu ģimeni, bērniem, kad pēkšņi tika nogrieztas visas iespējas iziet no mājas, daudziem «širmis krita ciet». Bet man ir prieks par «Raxtu Raxtiem», ka visi ļoti veiksmīgi esam tikuši tam cauri.
Šajā nozīmīgajā un sarežģītajā laikā «Raxtu Raxtiem» tapis arī latviešu un ukraiņu mūziķu kopdarbs - video iedzīvināta ukraiņu tautasdziesma «Peld pīlīte» («Пливе кача»). Patiess un smeldzīgs mūzikas klips par pašu būtiskāko.
Kristīne: Kad 4. maijā bijām uzaicināti uzstāties Triju Zvaigžņu ordeņu pasniegšanas ceremonijā Rīgas pilī, karš Ukrainā bija nesen sācies. Tāpēc radās ideja nodziedāt arī vienu ukraiņu dziesmu. Sākotnēji domājām, ka dziedāsim paši, bet tad es sapratu, ka vislabāk savas sajūtas savā valodā varēs iznest tikai ukraiņu dziedātājs. Es zināju Viktoriju, viņa arī savulaik ir beigusi etnomuzikologus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Uzrunāju viņu šim koncertam, viņa pati piedāvāja dziesmu, mēs pamēģinājām, kopā nospēlējām, un bija ļoti forši. Jūnijā to vēlreiz nodziedājām Dailes teātra sezonas noslēguma pasākumā un tad sapratām, ka to vajag ierakstīt. Pašiem priekš sevis, jo tā ir daļa no mums, daļa no šī gada, šī laika. Tā ir vēsture. Mums vienmēr paticis piefiksēt to, ko esam radījuši, un šī dziesma būs arī mūsu jaunajā albumā.
Marts Kristiāns: Albumā būs QR kods, kurš aizvedīs uz šo dziesmu. Albumā konceptuāli tā neiederējās, bet šī laika nospiedums tas ir.
Interesanti, jūsu dzīvē ir arī kas tāds, kam nav nekāda sakara ar mūziku?
Kristīne: Protams. Tie ir ceļojumi. Šogad esam bijuši Meksikā, Spānijā un Itālijā.
Marts Kristiāns: Protams, pie visa pierod, arī pie iespējas ceļot. Bet šī ir pozitīvā pierašana, un manā gadījumā tā ir tāda jau mazliet saslimšanas sajūta.
Kristīne: Un kurš tevi saslimdināja?
Marts Kristiāns: Jā, Kristīne. Viņai ceļošanas pieredze ir ļoti liela. Šī iespēja, ka vari tik daudz ko redzēt, ir jānovērtē. Mēs nezinām, kā būs, bet sapņi, ko vēl gribētu redzēt un piedzīvot, ir.
Uz kurieni sapņojat aizceļot?
Kristīne: Mani vilina Karību jūras reģions, Dienvidamerika un Austrālija.
Marts Kristiāns: Man arī patīk Karību jūras krāsas. Es labprāt aizbrauktu arī uz Kubu. Un vēlreiz gribētu atgriezties Meksikā, kaut kas man tur ļoti patika. Mēs vispār ar Kristīni esam uz viena viļņa visā, kas saistīts ar spāņu kultūru, temperamentu, virtuvi. Tāda neizskaidrojama sajūta - it kā mēs tur kādreiz jau būtu bijuši…
Lai jums izdodas savu sapņus piepildīt.
Marts Kristiāns: Lai mums visiem izdodas! Mums ir arī sapņi par laukiem un savu lauku māju, bet ir prioritātes, un mūsu profesijā iespēju realizēšanas temps ir tāds, kāds ir. Un paralēli ir vēl arī citi plāni un sapņi.
Kristīne: Katram sapnim ir savs laiks. Tā arī dzīvojam, mēģinot būt balansā un paļaujoties, ka viss atnāks īstajā laikā. Mēģinām visu baudīt, sajust, dzīvot šeit un tagad. Mēs jau nezinām, cik daudz mums katram iedots, tāpēc izbaudīt šodien - tas ir visvarīgākais. Šodien, šeit un tagad.
«Peld pīlīte»/«Пливе кача» - «Raxtu Raxti» & Viktorija Prituļaka:
Gatavojoties desmit gadu jubilejas tūrei, kas sāksies sestdien, 15. oktobrī, ar koncertu Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars», muzikālā apvienība «Raxtu Raxti» klausītāju vērtējumam nodod singlu «Sajāj tautas, sarīb zeme» no jaunā albuma «Vidū saule», kas tiks prezentēts gaidāmajos jubilejas koncertos:
