Par šīs nedēļas daudziem patīkamāko ziņu parūpējās TV3, kas paziņoja, ka ceturtdien noslēdzas “kaislību un attiecību līkloču piepildītais seriāls “Viņas labo labāk””, kurš vilkās jau desmit sezonas – punkts tika likts ar 702. sēriju. “Pfff, nīkuļi!” norūca “Santabarbaras” veidotāji, bet LTV bez seriāla palikušos un suicidālu tieksmju jau mocītos vilināja pie sevis ar “Mīlas viesuļa” 36 3656. sēriju: “Skatieties šo, tas nebeigsies nekad! Ja pat jūs lūgsieties!”
Pāri latvju sociālajiem tīkliem pārlaidās pelēcības, iznīcības, bezcerības un grūtsirdības ēna - tika piedzīvota dabas kataklizma, kāda latvju zemi nebija piemeklējusi pēdējos 2022 gadus un vēl dažus pirms mūsu ēras, proti, mežos nebija sēņu. No aktīvās aprites nozuda desmitiem, simtiem un tūkstošiem sociālo tīklu apdzīvotāju, kuru selfijos ierasti dominēja sēnes, sēņu mērces, sēņu karbonādes un Latvijas Infektoloģijas centra izkārtne pēc nepareizo sēņu ieēšanas. Nācās pat atcelt ikgadējo sēņu izstādi Dabas muzejā, jo tajā draudēja būt pārstāvētas tikai gailenes, turklāt arī tās sēņotāju jau apēstā veidā. “Kā nu būt, ko nu darīt?!” gaudās izmisušie sēņumīļi.
“Mēs Jums solām sēnes!” uz šo situāciju savās priekšvēlēšanu programmās ātri reaģēja 20 no 19 Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām, savos sarakstos ārkārtas situācijā iekļaujot arī mikologus un citus bekologus, baravikologus un cūceņmeņus. Potenciālie vēlētāji pirmoreiz priekšvēlēšanu debašu laikā nopietni saausījās, jo nekas interesantāks tajās un arī partiju priekšvēlēšanu solījumos tāpat nebija lasāms, ja nu vienīgi Progresīvā Selmūša prātojumi par to, kāpēc nīlzirga bērnu sauc par nīlzirdzēnu, nevis nīlkumeļu vai nīlķēvēnu. Turklāt šiem Selmūša prātojumiem bija lielāka rezonanse nekā citu spriedelējumiem par energokrīzi.
Pie darba ķērās finanšu komjaunietis Reiris, kurš ņēma un atstādināja no amata VIDa Jaunzemi. Rīkojumā par disciplinārlietas ierosināšanu viņš uzskaitīja virkni pārkāpumu, atgādināja par nesenajām KNABa veiktajām aizturēšanām, pieminēja Jaunzemes jau divreiz ierēdņa novērtēšanā saņemto zemo novērtējumu, informēja par nenokārtotajām GDA normām un nepiedalīšanos spartakiādēs, deva mājienu par viņas nosliecēm uz numismātiku, kā arī gandrīz piemirsa nosvītrot no sagatavotā rīkojuma melnraksta vārdus “…un tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas”. Jaunzeme dažos medijos jau ieguva mocekles statusu un gatavojās iecelšanai svēto kārtā, kā arī oficiālajā feisbūkā atspēkoja visus izteiktos pārmetumus: “Man ir nulles tolerance pret korupciju un numismātiku!”
Kaut kāda čakarēšanās joprojām turpinājās Vanagas LIZDAs jau galīgi un negrozāmi pieteiktā pedagogu ilgtermiņa beztermiņa streika sakarā, jo Izglītības un zinātnes ministrija kārtējo reizi pēdējoreiz nāca klajā ar piedāvājumu, no kura nevar atteikties, bet no kura LIZDAi vajadzēja atteikties, jo viņi tik un tā gribēja streikot, kamēr vēl ir kaut kādas cerības uz bekām mežos. “Eu, jūs šo te izbeidziet!” pedagogus brīdināja skolēni un viņu vecāki. “Mums no 19. septembra jau ir saplānotas brīvdienas jūsu streika laikā, nemaz neiedomājieties vilkties uz darbu!”
Praktiski visu nedēļu latvju bāleliņi ar aizturētu elpu sekoja līdzi britu karaļa Čārļa III gaitām, lai gan patiesībā viņiem gar tām nebija nekādas daļas. Jau pirmajā valdīšanas dienā Čārlis bija kļuvis par sociālo tīklu varoni, kad mirkli pirms proklamācijas parakstīšanas bija uztraukumā drebošām rokām licis saviem palīgiem no galda novākt traucējošās pildspalvas un tintnīcu, kā arī Velsas korgiju uz tā atstātos nedarbus, bet pēc tam atkal kritis nežēlastībā, kad bijis tāds lempis un nosmērējies ar citu pildspalvu, pie tam izmērcējot tintē arī savu Kamillu. “Necilvēki,” par britiem nodomāja latvju bāleliņi. “Likt cilvēkam sākt strādāt 73 gadu vecumā!”
Taču bija lietas, kas nemainījās. Kā jau katru nedēļu, arī šonedēļ Rīgas dome sociālajos tīklos neapnikusi skaidroja grūtgalvjiem, kāpēc kaut kur dienas vidū iedegts apgaismojums. “Rīgā apgaismojums tiek ieslēgts un izslēgts centralizēti. Ja kādā posmā dienas laikā ir ieslēgtas lampas, tas nozīmē, ka tiek meklēts bojājums līnijā vai arī tiek veikta līnijas pārbaude pēc remonta,” jau 666. reizi nedēļas laikā vēstīja Rīgas dome un prātoja, vai šo uzrakstu nevajadzētu lieliem burtiem izvietot virs Rātsnama ieejas vai piekabināt aiz lidmašīnām un demonstrēt to gaisa telpā, taču attapās, ka grūtgalvjiem radīsies jautājumi arī par to. Tāds, lūk, apgaismojošs stāsts.
