Atkal klāt bija 1. septembris, kad vecāki varēja sacensties ar bildēm feisbūkā un instagrammā, kurš vissmukāk saposis savu bērnu skolai un pie viena vissmukāk saposies pats, kā arī kurš savas atvases aizvedis uz pašu, pašu vislepnāko makdonaldu vai hesburgeru un nopircis pašu, pašu visresnāko burgeru. Šajā konkursā uzvarēja Radio SWH Rīta Sanda un vēl daži atjautīgākie, kuri nevienu nekur neveda, bet pasūtīja boltiem un voltiem burgeru no “maķīša” vai “hesīša” pievest tieši mājās un pienest tieši gultā.
Pēc augusta nogalē ieilgušajam karstumdūrienam sekojošās spējās zibeņošanās, pērkoņošanās, lietavošanās un aukstumšoka otrdienas rītā vienīgais latvju bāleliņu jautājums bija, vai energoefektivitātes pasākumi jāievieš jau tagad, tūliņ un uzreiz, vai arī tie vēl var mazliet pagaidīt? Šis jautājums bija īsti vietā, jo trešdien sākās meteoroloģiskais rudens, bet “Latvjustrāvas” un “Rīgas sliktuma” jaunie siltuma dubulttarifi, kā arī Rukrukkalvīša “Krievijas gāzes” jaunie plāni par gāzes cenām liecināja, ka arī letarģiskā ziema vairs nav aiz kalniem.
Iesākumā gan vēl bija jānosvin Zinību diena, kas savulaik tika dēvēta par Lielo Mazgadīgo izdzeršanās dienu, taču, kopš skolas gaitas bija sākusi mileniāļu, saltu, aikosu, aperolu, mohito un lates paaudze, tas vairs nebija diez ko aktuāli. Kā liecināja IZM dati, jaunajā mācību gadā 568 izglītības iestādēs skolas solos sēdies 219 141 skolēns, kas uzreiz bija redzams Rīgas un arī citu pilsētu ielās, jo bērnus uz skolu veda 438 282 vecāki 219 141 automašīnā. “Kādā sakarā ielās ir sastrēgumi, uz kurieni viņiem visiem jādzenas?!” niknojās vecāki, mēģinot mašīnā pārvest savas atvases pāri ielai vai līdz blakus esošajam kvartālam.
Pa ilgiem laikiem ar savu kārtējo pērli izcēlās prezidentīgais Levitonkuls, kurš LTV “Rīta Pornorāmā” dalījās atmiņās par savu pirmo skolas dienu: „Es atceros savu pirmo septembri. Es sāku iet 2. klasē, jo konstatēja, ka man ir pietiekošas zināšanas. Bet tas bija ļoti, ļoti sen. Tas bija pirms 50 gadiem. Tā bija ļoti skaista diena.” Nežēlīgie žurnaļugas ātri aprēķināja, ka pirms 50 gadiem Levitonkulim bija 17 gadu, tātad skolas gaitas viņš sācis stipri pavēlu. “Un kāpēc jūs domājat, ka viņš pārteicās?” situācijas komisko pusi nesaprata latvju bāleliņi. “Mums jau sen bija aizdomas, ka agrāk par pilngadības sasniegšanu viņš diez vai būs ticis kaut līdz trešajai klasei!”
Pirmajā nedēļā norisinājās arī ikgadējā kampaņa “Atpakaļ uz fakino skolu”, kuras laikā bērni, pusaudži, vecāki un pedagogi varēja zvanīt un saņemt psihoemocionālu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar jaunā mācību gada uzsākšanos. Anonīmā uzticības tālruņa līnija lielākoties gan bija aizņemta, jo uz to zvanīja cilvēki, kuriem vajadzēja psihoemocionālu atbalstu saistībā ar atvaļinājuma un vasaras beigām, vēlēšanu tuvumu, jaunajām cenām un to, ka no septembra LTV pārtraukuši rādīt seriālu “Hadsons un Reksis”.
Praktiski visas nedēļas garumā latvju bāleliņi ar aizturētu elpu sekoja līdzi aktuālākajiem notikumiem no Uzvaras parka baseina, no kurienes tika sūknēts ārā ūdens, dūņas, lapu sanesumi, revolucionāru līķi, zivis, velosipēdi un mobilie telefoni, bet īpaši lielā daudzumā - zobu protēzes, korķu viļķi, brētliņu tomātu mērcē konservu bundžas un belašu ietinamie papīri. Ņemot vērā to, ka divu ekskavatoru pavēlnieks, kurš vienatnē bija nafigizējis un nahrenizējis okupekli, pēc atpazīstamības un popularitātes nealka, mediji intervēja karūsu, kura pēc fallekļa demontāžas vienīgā bija uz pāris minūtēm tikusi ārā no baseina, bet pēc tam ar būvnieku gādīgajām rokām iemesta tajā atpakaļ, lai vēlāk gādīgi kļūtu par zoodārza krokodilu maltīti.
Pa to laiku pagaidām vēl nepasludinātās Dvinskas Republikas Andrjuša Elksniņš spirinājās pretī jautājumā par okupāciju slavinošu objektu demontāžu, līdz tas beidzot pieriebās vides reģionālajam Plesim, kurš piedraudēja Andrjušam parādīt sarkano kartīti, Kuzjas māti, Tambovas vilkus un aizsūtīt uz vietu, uz kurieni bija jādodas krievu karakuģim. Plesis paziņoja, ka ministrija rūpīgi seko visām Daugavpils domes darbībām un bezdarbībām, krāj tās pieļautos pārkāpumus mapītēs, kaudzītēs, grēdiņās un skapīšos, izraksta vienu dzelteno kartīti pēc otras un briest sarkanajai kartītei, noraidījumam līdz spēles beigām un diskvalifikācijai uz atlikušo sezonu. “Puišelis pārskatījies futeni,” nosprieda Andrjuša, pakasīja pēdu, apgriezās uz otriem sāniem un gulēja tālāk.
Savukārt iekšlietu Eklonis informēja, ka jau izbūvēts vesels pusotrs kilometrs no kopumā vajadzīgajiem 150 kilometriem pastāvīgā žoga uz robežas ar Baltkrieviju, tomēr viņš nenoliedza, ka atsevišķās vietās ir novirzes no projekta, kas gan neietekmēšot gala termiņus. “Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti sarežģīta, jo zeme ir pārmitrināta, daudzviet platību klāj meži un purvi, apkārt klīst asinskāri zaķi, plēsīgas stirnas un nikni eži, no kokiem uzglūn slepkavnieciskas vāveres, tāpēc mums, atšķirībā no Lietuvas vai Polijas, jāveic pamatīgi sagatavošanās darbi,” objektīvos iemeslus lēnajiem darba tempiem uzskaitīja ministrs. Nebija gan šaubu, ka līdz vēlēšanām viņš tos paveiks, bet par būvniecību - par to varēs domāt nākamā Saeima.