3.lapa
Piedāvājot rekordlielu jauniestudējumu skaitu, Jaunais Rīgas teātris (JRT) uzsāk pēdējo sezonu pagaidu telpās Mierā ielā 58a un 2023. gada pavasarī gatavojas atgriezties savās vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā 25, kur būs trīs skatītāju zāles. Jaunajiem spēles laukumiem pilnībā sagatavots arī aktieru sastāvs - sezonu uzsāk 28 aktieru liela trupa: līdzšinējiem 14 aktieriem pievienojušies 11 Latvijas Kultūras akadēmijas JRT kursa beidzēji, jau vairākas sezonas JRT izrādēs spēlējošais aktieris Jānis Skutelis, Krievijas aktrise Čulpana Hamatova, kura šosezon spēlēs arī latviešu valodā, un trupā atgriezusies arī aktrise un režisore Kristīne Krūze. JRT aktieru trupa esot nokomplektēta nākamajiem 10 gadiem, tālāk - tad jau redzēs.
Miera ielā Mazajā un Lielajā zālē JRT šajā sezonā saviem skatītājiem piedāvās 10 jauniestudējumus, kurus iestudēs režisori Alvis Hermanis, Gatis Šmits, Elita Kļaviņa, Kristīne Krūze, Gerds Lapoška un Uldis Tīrons.
«Mūsu šīs sezonas devīze «Pēdējā sezona Miera ielā» skan drusku draudīgi, un tā tas arī ir domāts. Klusums pirms vētras. Aprīlī jau ceram atgriezties Lāčplēša ielā. No Miera ielas uz Lāčplēša ielu - arī tas jau skan pietiekami simboliski,» 15. augustā tikšanās laikā ar mediju pārstāvjiem teica JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Viņš uzsvēra, ka, domājot par 21. gadsimta cilvēkiem un jaunajām dzīves tēmām mūsdienu pasaulē, sezonas repertuāru veido visjaunākā dramaturģija un klasikas šedevri.
«Jaunais Rīgas teātris bijis intelektuālā diskursa centrs Rīgas sabiedrībai jau 30 gadus. Visos iespējamos veidos esam provocējuši uz diskusiju par sociāli politiskām tēmām, un tā būs arī turpmāk,» solīja Alvis Hermanis. «Sekojot aktuālajiem notikumiem pasaulē, vienmēr esam centušies reaģēt maksimāli ātri. Ir pagājis pusgads kopš kara sākuma, bet nav dzirdēts, ka kāds no profesionālajiem teātriem Latvijā būtu kaut kā reaģējis uz karu Ukrainā. Mēs pagājušās sezonas beigās izmainījām savu repertuāru un veltījām tam divas izrādes,» atgādināja JRT mākslinieciskais vadītājs, uzsverot, ka arī turpmāk līdzās garīgās vertikāles meklējumiem, ideoloģiju sadursmēm un cīņām šodienas pasaulē JRT uzmanības fokusā būs cilvēcisko attiecību kvalitāte kā viens no dzīves vērtību mēriem.
JRT pirmā jaunās sezonas pirmizrāde plānota Mazajā zālē 9. septembrī - «Es atnākšu no tālienes». Tās būs divas mākslas valodas, kas apvienotas vienā projektā par sievietes sāpēm un sērām, par cerībām un spēku dzīvot. Pirmajā daļā - franču rakstnieces Klodīnes Galeā luga «Es atgriežos no tālienes». Tas ir galvenās varones ceļojums no realitātes uz pašas radīto iekšējo scenāriju. Otrajā daļā - dokumentālā filma «Iļģuciema māsas». Filmas darbība notiek Iļģuciema sieviešu cietumā, kur sievietes, kuras izcieš sodu par smagiem noziegumiem, piedalās Antona Čehova lugas «Trīs māsas» iestudējumā teātra studijā kopā ar profesionāliem aktieriem, līdztekus atklājot savus skaudros dzīvesstāstus un ilgas pēc cilvēcīgas attieksmes ārpus cietuma mūriem. Režisore - Elita Kļaviņa.
Pirmā jaunās sezonas pirmizrāde Lielajā zālē plānota 30. septembrī - tā būs režisora Gata Šmita iestudētā «(R)evolūcija». Iedvesmojoties no Izraēlas intelektuāļa Juvala Noa Harari grāmatas «21 lekcija 21. gadsimtam», viena no aktīvākajām izraēļu teātra dinastijas praktiķēm Eiropā, režisore Jiela Ronena un no Kazahijas izceļojušais aktieris Dmitrijs Šāds ir attīstījuši komēdiju ar cilvēciskiem izdzīvošanas ieteikumiem 21. gadsimtā.
Atgriežoties Lāčplēša ielā 2023. gada pavasarī, vairākas izrādes veidos Alvis Hermanis, režisors Pēteris Krilovs un pirmo reizi Latvijā izrādi iestudēs izcilākais Krievijas mūsdienu režisors Dmitrijs Krimovs.
«Ilgi domāju, ar kādu izrādi atklāt jauno JRT, ko spēlēt pašā pirmajā vakarā. Bija vairākas idejas, viena par otru briesmīgāka, līdz šajā «sacensībā» uzvarēja «Sapņu tulkotāju sekta». Iedvesma šai izrādei ir Milorada Paviča grāmata «Hazāru vārdnīca» - ļoti poētisks un metaforisks stāsts par sapņu tulkošanu. Jā, sapņu tulkošana ir vēl viena metafora tam, ar ko tad mēs te, teātrī, visu dzīvi tik izmisīgi mēģinām nodarboties,» teica Alvis Hermanis, atklājot, ka jaunā JRT atklāšanas izrādē piedalīsies visi 28 štata aktieri.
Savukārt Dmitrijs Krimovs, veidojot savu pirmo izrādi Latvijā - «Balss no kora» -, runās par savu zemi, no kuras, karam sākoties, ir aizbraucis. Par visu to, ko viņš ir mīlējis un kas šobrīd tiek aizslaucīts. Tas būs mēģinājums sacerēt teātri tā, kā to būtu darījis Antons Čehovs, ja viņš būtu piedzīvojis Oktobra revolūciju un boļševiku nākšanu pie varas.
«Ar Krievijas mākslinieku piesaistīšanu ir ļoti vienkārši - pirmkārt, viņiem ir jābūt izciliem savā jomā un, otrkārt, ir publiski jāsauc lietas īstajos vārdos. Nevis «mēs esam pret karu», bet jānosauc vārdā, kurš uzsāka karu, kurš pie tā ir vainīgs un par to atbildīgs,» skaidroja Alvis Hermanis. Dima Krimovs to izdarījis ātri, pašā kara sākumā, sniedzot interviju «Washington Post». «Viņš šos vārdus nosauca, un nākamajā rītā es viņam piezvanīju un piedāvāju strādāt mūsu teātrī.»
JRT preses konferencē iepazīstinājis ar jaunās sezonas plāniem, režisors Alvis Hermanis atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem par viņa politiskajiem izteikumiem. Viņš vēlreiz atgādināja, ka viņa pozīcija pilnīgi noteikti nav JRT pozīcija, jo teātrī strādā daudz cilvēku un, iespējams, katram ir arī savi politiskie uzskati, kuri var atšķirties, un, viņaprāt, tas ir normāli.
Teātra mākslinieciskais vadītājs atgādināja, ka JRT repertuārā ir izrāde «Meklējot Spēlmani», ko 2019. gada rudenī iestudēja režisors Gatis Šmits.
«Tas ir stāsts par vienu Staļina prēmijas laureātu - viņa uzvārds ir Smiļģis. Izrāde vispār ir par Dailes teātra vēsturi (nekā personīga), un tur labi parādīts, kā latviešu teātra ļaudis visos laikos piemērojās dažādām politiskām varām. Visbiežāk ar kolaborāciju vai arī vienkārši - neizteiksmīgu klusēšanu,» stāstīja Alvis Hermanis. Viņš saprot, kāpēc viņi klusēja pie svešām varām, bet viņam nav saprotams, kāpēc jāklusē tagad, kad it kā nekas nedraud.
«Ja būtu kāds drosmīgs teātra zinātnieks, viņš varētu uzrakstīt grāmatu nevis par «brīnišķīgajām izrādēm un fantastiskajiem aktieriem», bet par Latvijas teātra klusēšanu jeb gļēvumu gadsimta garumā… Šī simt gadu ilgā tradīcija, ka latviešu teātris kaunīgi nepiedalās pilsoniskajā un politiskajā dzīvē, ir ļoti «jauka», bet - es tā nedomāju. Katram ir tiesības domāt, kā viņš grib, protams. Tāpat kā ir tiesības klusēt un vispār ne par ko neizteikties, vienkārši gaidīt, kas notiks. Visi arī turpina klusēt. Nē, ne visi, vienmēr ir izņēmumi. Viena mūsu teātra aktrise, piemēram, sestdien nevarēja būt mēģinājumā, jo viņai bija jābūt Zemessardzes nodarbībās. Protams, tas ir cienījami. Un viņa mūsu teātrī tāda nav vienīgā,» stāstīja Alvis Hermanis, atklājot, ka šovasar Zemessardzē iestājušās aktrises Marija Linarte un Inga Tropa. «Vēl skaļāks izteikums, protams, nav iespējams. Un šīs aktrises par to arī runā.» Alvis Hermanis par šo uzrakstīja arī savā «Facebook» kontā, jo viņam dažreiz tiekot doti mājieni, ka varbūt labāk ir paklusēt. Viņš tam nepiekrīt. «Viedās klusēšanas tradīcija latviešu teātrī ir beigusies. Mēs varam strīdēties un nepiekrist viens otram, bet es aicinu neaizbāzt mutes ne sev, ne citiem. JRT ir vieta, kur drīkst arī runāt.»
