2.lapa
Vidzemes apgabaltiesas spriedums atmasko krāpšanos privāto mežu uzpirkšanā, izmantojot mirušu meža īpašnieku. Blēdībā izgaismojas vēl nesen plaši reklamētā mežu apsaimniekotājsabiedrība SIA “Dizozols”, kura, nu jau trešo reizi mainot nosaukumu, pārtapusi par SIA “BONO”.
2018. gada 16. oktobra anonimizētais Vidzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedums atklāj, kā mežu uzpircēji, kas mēdz saukt sevi arī par apsaimniekotājiem, reizēm veic fiktīvus darījumus, tiem izmantojot pat mirušus bijušos mežu īpašniekus. Pēdas mēģina aizslaucīt ar iegūtā meža tālākpārdošanu trešajām pusēm. Minētajā tiesvedībā iezīmējusies savulaik plašsaziņas līdzekļos bieži pieminētā SIA “Dizozols”, tagad SIA “BONO”. Pavisam šis uzņēmums savu nosaukumu mainījis trīs reizes - sākotnēji SIA “LV meži”, tad SIA “Dizozols”, visbeidzot SIA “BONO”. No tiesas sprieduma izriet, ka SIA “Dizozols”, tagad SIA “BONO”, zinājusi, ka tās darījumā figurē izkrāpts meža īpašums.
Sprieduma tekstā minēts, ka 1935. gadā dzimušai personai D piederējis meža īpašums A. Persona D mirusi 2004. gada 28. jūlijā Norvēģijā, taču, pamatojoties uz it kā 2004. gada 9. novembrī Aizkrauklē noslēgtu pirkuma-pārdevuma līgumu starp personu D un pircēju B, īpašums A pārdots par 37000 LVL. Darījumu apliecinājusi zvērināta notāre Aizkrauklē. Pamatojoties uz šo dokumentu, 2016. gada 8. martā zemesgrāmatā uz īpašumu A nostiprinātas īpašuma tiesības personai B. Jau nākamajā dienā B pārdevusi jauniegūto īpašumu personai C. Pēc mēneša persona C jauniegūto īpašumu pārdevusi SIA “LV meži” (tagad SIA “Dizozols”), kura darījumu nostiprinājusi zemesgrāmatā 2016. gada maijā, un jau septembrī SIA “LV meži” pieminēto īpašumu A pārdevusi SIA “Sundin mežs”. Visu rakstu var izlasīt šeit:
