Norobežojoties no Lieldienu kristietības vērtībām un paskatoties uz šiem svētkiem caur latvisko tradīciju un ticējumu prizmu, visi ticējumi un paradumi šķiet vairāk nekā pašsaprotami. Gluži vai katrai tradīcijai var atrast racionālu skaidrojumu.
Gadsimtu laikā kristietības un pagānu tradīcijas Lieldienu laikā ir tā savijušās, ka vidusmēra cilvēks īsti neizprot, no kurienes nāk viena vai otra tradīcija vai ticējums. Gavēnis tiek uzskatīts par ir vienu no reliģiskajiem rituāliem, kas cilvēka miesai liek sagatavoties svētkiem. Taču paskatīsimies no latviešu dzīvesstila puses: Lieldienu laikā rudenī ievāktie pārtikas krājumi līdz pavasarim ir stipri sarukuši - klētis un pagrabi gandrīz tukši, žāvētās gaļas gabali pavisam sadiluši. Cilvēks apzinās, ka strauji nāk lielais darba cēliens ar aršanu, sēšanu un citiem lauku darbiem, kad saimei vajadzēs daudz spēka, tātad arī labu ēšanu. Pārtikas taupības nolūkos saimnieki samazina maltīšu dažādību, pietaupot pārtiku brīdim, kad tā būs vairāk vajadzīga. Redz, cik lieliski tas sakrīt ar kristietības tradīcijām!
Arī uz šūpošanos varam paskatīties no vairākām pusēm - tradicionāli ticējums vēsta, ka pēc kārtīgas izšūpošanās vasarā odi un dunduri iet ar līkumu. Taču jāņem vērā - šūpošanās neaprobežojās tikai ar savā saimniecībā ozolā iekārtām šūpolēm, bet gan ar kārtīgu ballīti Lieldienu tirgū, kurā pulcējās daudzu apkārtnes saimniecību ļaudis. Puiši rādīja savu spēku, meitas šūpinot, meitas izrādīja savus augumus un iznesību un ļāva arī kādam puisim zem brunčiem palūrēt, demonstrējot savu valdzinošo augumu un cerot uz labu precinieku. Liela daļa saimnieku tieši Lieldienu tirgū noskatīja sev vasaras kalpus, slēdza līgumus, lai ap Jurģu laiku aprīļa otrajā pusē uzņemtu tos savās mājās.
Šajā un arī iepriekšējā gadsimtā olu krāsošana Lieldienās ir neatņemama svētku sastāvdaļa, taču tā nav sena. Piemēram, Latvju dainās par olu krāsošanu netiek runāts - tas nozīmē, ka šī tradīcija no citām tautām Latvijā ir ienākusi salīdzinoši nesen. Taču par olu ripināšanu un sišanos, tāpat kā par olu ēšanu gan tiek runāts daudzviet. Tam ir racionāls izskaidrojums, kas saistās ar jau pieminēto pārtikas trūkumu pavasarī, ko nevar attiecināt uz olām. Tas ir laiks, kad vistas daudzviet jau tiek izlaistas ārā, kur var sameklēt kādu tikko dīgušu zāles stiebru vai kukaini - pieejamās pārtikas daudzveidība veicināja vistu dējību, kas pavēra ceļu olu ēšanas sacensībām un daudzu ticējumu ģenerācijai. Olu ripināšana un sišanās faktiski bija saimnieku lielīšanās - kuram vistas dēj stiprākas olas, tas rūpīgāks saimnieks - nodrošina labu ēšanu gan lopiņiem, gan saimei. Protams, neiztikt arī bez romantiskās aspekta - meitas puišiem olas dāvāja kā aicinājumu: skat, te es esmu!
Uz izrādīšanos un izālēšanos, kā arī jaukām rotaļām kopā ar bērniem aicina visi novadi un pagastu centri. Lieldienu brīvdienas ir laiks, kad apmeklēt ne tikai sev zināmas un ierastas vietas, bet nedaudz arī paceļot un iepazīt pilsētas un ciemus no citu skatupunkta. Noteikti būs daudz pārsteigumu!
Somijas rietumos Pirmajās Lieldienās tiek dedzināti milzīgi ugunskuri, jo tiek uzskatīts, ka uguns liesma atbaida raganas, kuras lido apkārt laika posmā starp Lielo Piektdienu un Otrajām Lieldienām.
Laistīšanās ar ūdeni ir viena no poļu Lieldienu tradīcijām ar nosaukumu Smingus-Dyngus. Lieldienu rītā puiši izmanto spaiņus, ūdens pistoles un jebkādus citus priekšmetus, lai aplietu citus cilvēkus ar ūdeni. Leģenda vēsta, ka meitenes, kuras būs visvairāk samirkušas, apprecēsies tuvākā gada laikā.
Francijas pilsētiņā Hauksā, kas atrodas Francijas dienvidos, katru gadu Otrajās Lieldienās cepot milzu omleti, kas sastāv no vairāk nekā 4500 olām un spēj pabarot vairāk nekā 1000 cilvēku. Tradīcijas aizsākumi meklējami Napoleona laikos. Napoleons un viņa armija esot ceļojuši cauri mazajai Hauksas pilsētiņai un piestājuši kādā ēstuvē, lai paēstu omleti. Napoleonam šī omlete tik ļoti garšojusi, ka viņš licis pilsētas iedzīvotājiem savākt visas pilsētas olas, lai pagatavotu milzu omleti arī viņa armijai.
Grieķijas Korfu salā Pirmo Lieldienu rītā notiek tradicionālā podu mešana. Cilvēki pa logiem sviež laukā puķu podus, katliņus, pannas un citus priekšmetus, ticot, ka tas simbolizē sveicienus pavasarim un jaunu, auglīgu ražu.
Vispopulārākais laiks, kad lasīt kriminālromānus Norvēģijā, ir tieši Lieldienas. Lieldienu laikā daudzi izdevēji izdod speciālus Lieldienu kriminālromānus, sauktus par “Paaskekrimmen”. Tiek uzskatīts, ka šī tradīcija aizsākās 1923. gadā, kad kāds grāmatu izdevējs sava jaunā kriminālromāna reklāmas bija izvietojis avīžu pirmajās lapās tieši Lieldienu laikā. Šīs reklāmas tik ļoti līdzinājās īstām ziņām, ka Norvēģijas iedzīvotāji nemaz nesaprata, ka tas ir tikai reklāmas triks.
Austrālijā Lieldienu zaķa vietā ir vietējais zvēriņš bilbijs, kurš, līdzīgi kā zaķis, ir pūkains un ar garām ausīm. 1991. gadā Austrālijas biedrība “Anti-Rabbit Research Foundation” uzsāka plašu kampaņu, lai aizstātu Lieldienu zaķi ar Lieldienu bilbiju. Austrālijā zaķi tiek uzskatīti par kaitēkļiem, jo tie izrok alas lauksaimniecības zemju teritorijās un bieži mielojas ar zemnieku sūri grūti sastrādāto ražu.
***
Dažas idejas, kurp doties sajust Lieldienu noskaņu
Rīga
14. aprīlī plkst. 16.00 Doma laukumā Lūgšana par Ukrainu vārdos un mūzikā - "Vienas Debesis un viena Maize"
16., 17. un 18. aprīlī 20.30-23.30 Māras dīķī Gaismas festivāla “Staro Rīga” objekts “Monāde”
17. un 18. aprīlī 11.00-19.00 Mežaparka Lielajā estrādē un Arkādijas parkā Interaktīvas pastaigu takas “Lieldienas pasaulē” Kopā būšana, šūpošanās, olu krāsošana, ripināšana, dažādu Eiropas valstu Lieldienu tradīcijas un aktivitātes, kurās līdzdarboties aicināti gan lieli, gan mazi.
17. un 18. aprīlī Doma laukumā Lieldienu šūpoles
18.aprīlī Plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Koncerts ģimenēm un bērniem “Spēles un rotaļas ar orķestri “Rīga”” Piedalās orķestris “Rīga”, diriģents Valdis Butāns. Koncerta vadītājs un solists Daumants Kalniņš.
No plkst. 13.00 līdz 18.00 Ziemeļblāzmas parkā lielās koka spēles Bezmaksas ielūgumi “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta vietnē, kā arī K/P “Ziemeļblāzma” informācijas centrā
Plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē Koncerts “Putnu modināšana” Piedalās Brīvās mūzikas centra mūziķi: Staņislavs Judins (kontrabass, elektronika), Asnate Rancāne (vijole, balss), vokālā grupa “Putni”, Aleksejs Bahirs (vijole), Edgars Cīrulis (klavieres.) Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem un atbilstoši valstī noteiktajiem pasākuma dienā aktuālajiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem. Ielūgumi visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā no 11. aprīļa.
Ventspils
14. aprīlī 10.00-17.00 Jāņa ielā 17 Lieldienu pastaiga “Pa pils zaķu pēdām”.
14. aprīlī Kuldīgas ielā plkst. 19 koncerts Ukrainas cilvēku atbalstam “Celies, mana dziesma”
15. aprīlī 7.30-15.00 paplašināta tirdzniecība Ventspils Vecpilsētas tirgū
16. aprīlī 8.00-15.00 Lieldienu gadatirgus Vecpilsētas tirgū
16. aprīlī Ance/Puze 13.00-16.00 Taku izaicinājums
16. aprīlī Ventspilī, Akmeņu ielā 2, 13.00 “Oliņ Boliņ viktorīna atjautīgajiem zaķiem”
17. aprīlī 11.00-12.00 Ventspils Bērnu pilsētiņā luga bērniem “Kas dēj olas Lieldienās?”
17. aprīlī 12.00-16.00 Piejūras brīvdabas muzejā Lieldienas kopā ar grupu “Klaidonis”
Valmiera
16. aprīlī 23.00 Sv. Sīmaņa baznīcā Lieldienu nakts Vigīlija
18. aprīlī 12.00-16.00tematiska pastaiga ģimenēm ar bērniem ZAĶIM PA PĒDĀM. Dalība bez maksas
18. aprīlī 13.00aktivitātes ģimenēm ar bērniem ZAĶA UN LAPSIŅAS LIELDIENU PIEDZĪVOJUMI un jautro ziņģu kapelas ABULMALAS BURLAKAS koncerts, KAS TUR LŪR NO PŪRA LĀDES. Ieeja bez maksas. Brenguļu alus sētā
