5.lapa
Krievijas diktatora Vladimira Putina politiskā karjera ir mēģinājums atkārtot un pārspēt viņa elku - Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru.
V. Putina lēmums uzbrukt Ukrainai ir izveidojis skatpunktu, no kura daudz vieglāk nekā iepriekš pamanīt aizvien jaunas paralēles un sakritības Putina un Hitlera rīcībā. Pētījumu par Hitleru sakrājies nepārskatāmi daudz un Putins atrodas visas pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā vismaz kopš 1999. gada 9. augusta, kad Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins ne vien iecēla Putinu par Krievijas valdības priekšsēdētāja vietas izpildītāju, bet arī publiski nosauca par savu pēcteci. Pēc dažām nedēļām Putins tika paaugstināts par pilntiesīgu valdības vadītāju un pēc dažiem mēnešiem - par prezidenta pienākumu izpildītāju. 2000. gada pavasarī viņu ievēlēja par prezidentu, kuram piešķirto varu viņš ir ļaunprātīgi izmantojis, lai turpmāk viltotu nākamo vēlēšanu rezultātus un pats sevi sauktu par vēlētu prezidentu līdz šai dienai. Viņš ir pārspējis Hitleru pēc valdīšanas laika. Atliek tikai cerēt, ka viņš nepārspēs Hitleru pēc to cilvēku skaita, kas viņa dēļ zaudēs savas dzīvības. Formāli un tehniski Putins to var izdarīt, ja izlems izmantot Krievijas rīcībā esošos masu iznīcināšanas ieročus un ja viņam apkārt esošie cilvēki arī tādā gadījumā turpinās klausīt viņa pavēlēm.
Apmāna un nogalina
Putina un Hitlera rīcība sakrīt tādā ziņā, ka arī Hitlers izmantoja viņam kā Vācijas Reihstāgā lielu deputātu skaitu ieguvušas partijas vadītājam 1933. gada 30. janvārī piešķirtās tiesības veidot Vācijas valdību. Tajā brīdī viņš vairāk līdzinājās Aldim Gobzemam nekā Jānim Bordānam, kuriem abiem tika piešķirtas tādas pašas tiesības salīdzinoši mazu laiciņu atpakaļ Latvijā un kuri abi nekādu valdību izveidot nespēja. Vācijā toreiz un Latvijā šoreiz tika spēlēta parlamentārā demokrātija, kurā Hitlers savus pretiniekus apspēlēja un vēlāk daudzus nogalināja, bet tik un tā saglabāja Vācijai Reihstāgu un, atbilstoši, izmantoja šā Reihstāga piešķirtās pilnvaras vadīt Vācijas valdību.
Sakritība starp Hitleru un Putinu varas sagrābšanas tehnoloģijā tāda, ka Hitlers organizēja Reihstāga ēkas dedzināšanu, bet Putins - dzīvojamo ēku spridzināšanu ar vienu un to pašu mērķi saņemt gan ārkārtas pilnvaras no formālā viedokļa, gan tās sabiedrības daļas atbalstu, kas Hitlera vai Putina provokācijām noticēja. Savu pirmo ievēlēšanu valsts prezidenta amatā Putins panāca ar to, ka pasniedza mājokļu spridzināšanu kā ieganstu Otrajam Čečenijas karam un sevi - kā šī kara varoni, kāds tituls it kā automātiski pienācās prezidenta un armijas virspavēlnieka pienākumu pildītājam. Visu interviju var izlasīt šeit:
Vladimirs Putins pievācis Ādolfa Hitlera skaistākos teicienu
