Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
Iesākumā “Kremļa propagandas skatīšanās var izmaksāt 700 eiro”, bet jau ir vēsturiska liecība, ka “par atkārtotu ienaidnieka raidījumu klausīšanos un to sniegto melu ziņu izplatīšanu lauksaimnieks Roberts Brachmanis notiesāts uz nāvi un nošauts”.
“Turpmāk par nelegālas programmatūras vai ierīču izmantošanu, kas Latvijā pārsvarā tiek lietotas, lai savā mājā skatītos Latvijā nu jau aizliegtus televīzijas kanālus, varēs piemērot 700 eiro lielu naudas sodu,” Neatkarīgā brīdināja savus lasītājus 11. martā.
Runa, protams, nav tikai par TV, ko daudzi uzskata par tādu pašu arhaismu kā radio. Tūlīt pēc tam sekoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paziņojums, ka tā bloķējusi 71 interneta resursu saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai”. Tas tikai sākums lavīnveidīgai kustībai aizliegt maksimāli daudz identiski tam, kā to savas puses dara Krievija.
15. martā aizliegumu tēma Neatkarīgajā tika turpināta ar reportāžu no Saeimas, kas mēģināja tikt skaidrībā, vai ne vairs administratīvās, bet kriminālatbildības likumos ierakstīt speciālu pantu un tātad arī sodu par Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietvaros šobrīd izmantoto simbolu lietojums publiskajā telpā, piemēram, Z vai V burtu veidā. Strīds nebija par to, vai kriminālatbildību vajag, vai nevajag. Protams, ka vajag! Deputātu domas dalījās vienīgi par to, vai par to viņiem tagad jāpieņem jauns likumpants. It kā ar spēkā jau esošajiem likumpantiem pietiekot, lai policija drīkstētu aizturēt un veikt jebkuras citas kriminālatbildības likumos noteiktās darbības pret jebkuru, kurš pateicis vai kaut kur uzvilcis Z burtu. Tikai policisti nesaprotot, kā šos likumpantus izpildīt. Varot taču gadīties Z burta lietošana bez nekādas saistības ar Ukrainu vai saistībā ar Ukrainu, bet ar mērķi godināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Šādas diskusijas ritējušas Saeimas komisijā, kas vienojusies tās pārcelt uz Saeimas plenārsēdi. Tas nozīmē, ka jauno aizliegumu un sodu ieviešana ir rokas stiepiena attālumā. Tālākā pilnīgi visu laiku un tautu likumdevēju vai patvaldnieku prakse ir censties panākt aizliegumu izpildi ar sodu palielināšanu. Protams, Latvija nenonāks līdz nāves sodiem jau šā gada 31. martā, ar kuru ne pārāk tālā Latvijas vēstures posmā datēta Roberta Brachmaņa notiesāšana un nošaušana. Visu rakstu var izlasīt šeit:
