5.lapa
Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere brīdina, ka jau pēc pāris gadiem varētu pienākt brīdis, kad cilvēki aizies uz veikalu nopirkt kārtējo kūdras substrāta maisiņu un sāks pārmest veikalu darbiniekiem, ka nekādu maisiņu tur vairs nav; un daudzu dārzeņu arī vairs nav; un vēl citām pārtikas precēm cenas nesamaksājamas pircēju vairākumam.
Tomēr ļoti ceram, ka līdz tam nenonāksim, - saka I. Krīgere. - Pašlaik Eiropas Komisija normatīvu projektos definējusi, ka kūdras substrāta izmantošana neesot ilgtspējīga darbība. Slikta slava kūdrai jau radīta, bet vēl tikai top izstrādāti tehniskie vērtēšanas noteikumi, kas attieksies uz kūdras ieguves procesu taksonomijas ietvarā*. Kūdras ieguve tiks pieskaitīta pie ieguves rūpniecības kopā ar naftu, oglēm un degakmeni. Bet īstenībā kūdra taču nav fosilais resurss, tā atšķiras gan no veidošanās, gan arī no ieguves viedokļa. Kūdra atrodas zemes virskārtā, tās apjoms nepārtraukti pieaug un nav jāizrok vai jāizsūknē no kilometriem dziļiem pazemes slāņiem.
Kāpēc Eiropas Savienības ierēdņi un politiķi tomēr izdomāja nosaukt kūdru sliktajā fosilo energoresursu vārdā?
Līdz 2017. gadam 55% no Eiropā iegūtās kūdras tika izmantoti enerģētikā. Pašlaik situācija krasi mainās, bet pie mums Latvijā kūdru dedzināt izbeidza jau 2003. gadā. Kopš tā laika kūdru iegūstam tikai dārzkopībai un mežkopībai. Izaudzēt koku stādus un daļu dārzeņu bez kūdras praktiski nav iespējams. Visu interviju var izlasīt šeit:
