2.lapa
Atbilstoši Krievijas prezidenta, valdības un centrālās bankas lēmumiem, Krievija atteikusies no savām saistībām pret ārvalstu aizdevējiem un ieguldītājiem, atbrīvojusi no saistībām pret ārzemniekiem savus uzņēmumus, nobloķējusi savu iedzīvotāju valūtas noguldījumus Krievijas bankās un izbeigusi vērtspapīru tirdzniecību fondu biržā.
Pagājušas nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā Krievijas valsts augstākās instances pieņēmušas virkni lēmumu, kuru jēga izsakāma ar tādiem vārdiem kā valsts maksātnespēja, defolts vai ekonomiskais sabrukums.
Krievijas valsts un tās rezidentu faktiskā maksātnespēja iestājusies praktiski ar to pašu brīdi,kad vairākas valstis pieņēma lēmumu aizturēt Krievijas Centrālās bankas aktīvus, kas izvietoti šo valstu valūtās. Tas notika pirms pusotras nedēļas. Kopš tā brīža sekojošie notikumi ļoti atgādina to, ko Latvija piedzīvoja 1995. gada pavasarī. Tātad “Bankas Baltija” agoniju pāris mēnešu garumā, kad pilnīgi noliegt savas problēmas banka vairs nevarēja, bet nāca klajā ar aizvien absurdākiem solījumiem problēmas atrisināt. “Bankai Baltija” bija īpašnieks Aleksandrs Lavents un nominālais prezidents Tālis Freimanis. Viņu vietās Krievijā šobrīd attiecīgi valsts prezidents Vladimirs Putins un KCB prezidente Elvīra Nabiuļina. Visu rakstu var izlasīt šeit:
