3.lapa
Atmiņas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās ir saistīta ar dažādām slimībām, un pēdējā gada laikā ir parādījušies arī jauni pētījumi par to, vai un kā tieši Covid-19 infekcija ietekmē cilvēka atmiņu.
Par atmiņas pasliktināšanos sūdzas arī Latvijas iedzīvotāji. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā atmiņa pasliktinājusies, liecina Veselības monitoringa rezultāti. Diemžēl par atmiņas pasliktināšanos stāsta arī gados jauni cilvēki.
Vērtējot savas atmiņas darbību pēdējā gada laikā, gandrīz katrs otrais jeb 48 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka atmiņa viņiem kopumā ir pasliktinājusies, turklāt sešiem procentiem aptaujāto tā pasliktinājusies ievērojami. 44 procenti aptaujāto uzskata, ka atmiņa nav mainījusies. Pavisam nedaudz ir to cilvēku, kuri var lepoties ar to, ka atmiņas darbība ir uzlabojusies - to apgalvo pieci procenti Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja “BENU aptiekas” Veselības monitoringa ietvaros.
Atmiņa ir viens no galvenajiem izziņas procesiem, kas izpaužas kā informācijas un cilvēka pieredzes iegaumēšana, saglabāšana un vēlāka reproducēšana, kā arī informācijas aizmiršana jeb izdzēšana, stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore Jeļena Harlamova. Cilvēka atmiņas darbība ir cieši saistīta ar citiem psihiskiem procesiem, piemēram, uzmanību un uztveri. “Ja informācijas iegūšanas laikā uzmanība tiek sadalīta vairākiem avotiem vai arī dažādas darbības tiek veiktas vienlaikus, informācijas saglabāšana atmiņā var tikt traucēta,” norāda J. Harlamova. Tāpat atmiņas procesi ir cieši saistīti ar cilvēka emocionālo stāvokli, piemēram, depresijas laikā psihiskie procesi, tajā skaitā atmiņa, kļūst gausāki un atmiņas apjoms sašaurinās. Arī paaugstinātas trauksmes un stresa situācijās atmiņas darbība var pasliktināties, jo šādos apstākļos ir grūtāk koncentrēties. Visu rakstu var izlasīt šeit:
