5.lapa
Arī šajā nedēļā valdekļiem, valdīkļiem, valdoņām un valdmoņiem bija atzīmējami lieli svētki - Saeimas nama Sarkanajā Glāzē pie glāzes zāles (vai otrādi) notika Saeimas simtā jubilejas gada svinīgā atklāšana. “Svinot 100. gadskārtu kopš 1. Saeimas sanākšanas, īpaši vēlos uzsvērt, ka Saeimas misija ir būt tautas priekšstāvības un parlamentārās demokrātijas īstenotājai,” teica Saeimas Spīkermūrniece. “Ej nu ej?!” beidzot saausījās arī nepateicīgā latvju tauta. “Tautas priekšstāvības? Nopietni? A nu ka no šīs vietas sīkāk!”
Patiesībā gan nepateicīgajai tautai par Saeimas svinībām bija viens pīpis, jo tai nācās turēt jumtu, lai tas neaizbrauc - Liepājā pat uz brītiņu pārtrauca pludmalē spēlēt badmintonu, bet Daugavpilī šmakovkas aparātus noglabāja bumbu patvertnēs, jo latvju zemi apciemoja viena no pēdējās desmitgades negantākajām vētrām. Nabaga meteomurgologi un sinopintiķi slapjām mugurām reģistrēja vienu vēja rekordu pēc otra, nepagurstoši paaugstinot vētras brīdinājuma līmeņus no maigi streipīgi rozā līdz Iesalnieka asinssarkanajam. Beigu galā vēja stiprums jau tika reģistrēts nevis metros sekundē, bet kilogramos uz kvadrātmetru, tas ir, fiksējot, cik smagi ķermeņi drīkst pārvietoties ielās nepiesieti un bez ķieģeļiem kabatās. Neskatoties uz visiem brīdinājumiem, vētra lauza kokus, nesa jumtus un postīja ēkas, un tikai Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljons uz to visu noraudzījās smīkņādams, jo tam vējš jumtu bija norāvis jau iepriekšējā nedēļā. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Mēs zinām, kurš - Levitonkuls vai Pavļuts - šļūca pa reni pagājušajā nedēļā
