Skumji, bet fakts: drīzumā atkal gaidāms koncertu pārcelšanas vilnis

Sensenos laikos “Arēna Rīga” piedzīvoja tūkstošiem un tūkstošiem priecīgu un laimīgu mūzikas mīļotāju uzlidojumus, kā, piemēram, “Limp Bizkit” koncertā, taču tas bija tik sen… Pag, nē, tas bija tikai pirms nieka diviem gadiem, 2020. gada 28. februārī! Šķiet, ka pagājusi jau mūžība… © Ģirts Ozoliņš/F64

Kad pagājušajā nedēļā valdība oficiāli paziņoja viegli nojaušamo, ka ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz marta sākumam, radās aizdomas, ka šim paziņojumam sekos informācija par izmaiņām Rietumu mūziķu koncertu pie mums grafikos. Pamazām tas diemžēl arī notiek.

Pagaidām no 2022. gada pasaules zvaigžņu koncertgrafika “nolēkusi” tikai LP jeb Laura Pergolici, kuras uzstāšanās no 19. februāra pārcelta uz 20. septembri. Turklāt šo koncertu “Arēnā Rīga” rīkojošā koncertaģentūra “L Tips Agency” uzsver, ka “uz rudeni tiek pārcelta visa saplānotā LP Eiropas koncertturneja, kurā Rīga ir tikai viens no daudziem pieturas punktiem”, tomēr tiek arī atzīts, ka “pieaugošās Covid-19 paveida izplatības dēļ februārī vēl tāda mēroga koncerti arēnās nedrīkstēs notikt”.

Tila Lindemana gadījumā - aizdomīga nemākulība

Neoficiāla informācija jau pagājušā gada pēdējos mēnešos, kad vēl tika virknēm sludināti dažādi koncerti, lika šaubīties, vai 2022. gads - vismaz tā pirmā puse - tiešām kļūs par Latvijas koncertdzīves atdzimšanas laiku, jo ārzemju zvaigznes uz iespējamajiem pasākumiem arēnās optimistiskāk raudzījās, sākot tikai no augusta. Turklāt nelaimīgais omikrons te maz pie vainas - visā pasaulē valdības savus pavalstniekus nesteidz laist kovidbrīvībā. No šī viedokļa raugoties, ļoti dīvains šķita 23. janvārī “Arēnā Rīga” izsludinātais vācu grupas “Rammstein” vokālista Tila Lindemana solokoncerts viņa Eiropas turnejas “Ich hasse kinder” ietvaros. Ko, neesat par šo koncertu neko dzirdējuši? Tas nav pārsteigums, jo informācijas par to gandrīz nebija, lai gan biļetes tika laistas pārdošanā jau no 27. oktobra, turklāt ne tās lētākās - iesākumā tās bija par 59 eiro, bet pēc tam jau “uz augšu”. Tikai šonedēļ “Arēnas Rīga” mājaslapā pie šī koncerta beidzot parādījās atzīmīte “pārcelts”, taču, uz kuru datumu pārcelts - nav skaidrs.

Patiesībā Lindemana koncerta sakarā aizdomīgi ož pēc mazliet jau piemirstā vecā, labā “uzmetiena”. Koncertu bija apņēmusies rīkot kāda Igaunijas pilsētā Viru pierakstīta kompānija, par kuras aktivitātēm šajā industrijā iepriekš nekas nav dzirdēts. Aizkulišu informācija vēsta, ka Lindemana menedžments esot vienkārši uzķēries uz izdevīgāko finansiālo nosacījumu piedāvājumu, īpaši pat neanalizējot, kas ir piedāvātāji un vai tie apsolīto vispār var izpildīt. Bet nevar. Un arī nemāk. Internetā gan joprojām redzama informācija, kurā ir fiksēts gan Rīgas koncerta datums, gan vēl virkne šajā pusē notiekošu pasākumu Kijevā (18. janvārī), Bratislavā (20. janvārī), Prāgā (22. janvārī), Novosibirskā (26. janvārī) un Maskavā (28. janvārī).

“Pozitīvie” pagaidām pozitīvi, “labvēlīgie” - jau nelabvēlīgi

Par LP viss skaidrs, par Lindemanu ir skaidrs tas, ka nekas nav skaidrs, bet kas rindas kārtībā ir nākamie? Līdz martam lielāki koncerti nav paredzēti, bet tad pirmie ironiskā kārtā ir iepriekš jau pārceltie koncerti - Tricky uzstāšanās koncertzālē “Palladium” (4. martā) un Stinga koncerts “Arēnā Rīga” (5. martā). “Hanzas perona” kalendārā 8. martā ierakstīta “Oh Wonder” uzstāšanās (šīs grupas 2020. gada koncerttūri nācies pārcelt pat divreiz), bet “Palladiumā” Sērsnu mēnesī vēl plānoti pat trīs koncerti - “X Ambassadors”, “Moonchild” un Scott Bradlee’s “Postmodern Jukebox”, attiecīgi 11., 18. un 25. martā. Pats nozīmīgais pasākums no industrijas viedokļa laikam gan ir 14. martā “Arēnā Rīga” plānotais Eirovīzijas uzvarētāju, par globālu mūzikas fenomenu kļuvušās itāļu grupas “Måneskin” koncerts - biļetes uz to tika burtiski izķertas, un šāda pasākuma pārcelšana vai, lai dieviņš nogrābstās, atcelšana gan varētu izraisīt grūti prognozējamas sekas.

Pašlaik Latvijā ar ārzemju mūziķu koncertu rīkošanu lielākoties nodarbojas divi lielie spēlmaņi - jau gadiem vadošās koncertaģentūras “FBI” jeb “First Baltic International” tandēms ar “Positivus Music” (dažkārt zem “BDG Concerts” birkas), kā arī koncertaģentūra “L Tips Agency”. Koncertzāle “Palladium” - tā, protams, ir “Positivus” teritorija. “Viss, kas mums ir plānots, tas paliek spēkā, pašlaik nekas nav mainījies. Ja kaut kas tiks pārcelts vai atcelts, mēs par to momentā ziņosim,” mierina “pozitīvo” pārstāve Elva Lorence. Diemžēl viņas kolēģis “labvēlīgo tipu” nometnē Gints Putniņš uz pašreizējo situāciju raugās krietni skeptiskāk: “Negribu pieķērkt nelaimi, bet ir ļoti maz ticams, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos kaut kas lielāks varētu notikt.”

Ārkārtas situāciju atcels, bet ierobežojumus?

Šādai skepsei diemžēl ir visnotaļ reāls pamats. Pat distancējoties no omikrona uzvaras gājiena un ar to saistītajiem piesardzības pasākumiem Eiropā, kāda ir šā brīža reālā situācija? Latvijā kultūras pasākumus drīkst apmeklēt tikai “zaļajā” režīmā, koncerti ir pieļaujami tikai sēdvietās un ar jokainu to izkārtojumu, bet maksimālais apmeklētāju skaits ir 500. Ņemot vērā kaut vai to, kāds Stings, kāds “Måneskin”?! Pieņemsim, ka pūcei aste sāk ziedēt, salapo slotaskāts un latvju valdība ārkārtējo situāciju vairs nepagarina - vai tāpēc martā tiks atcelti arī ierobežojumi? Diez vai. Turklāt Latvijas kovidrežīma valdība jau izsenis ir sevi pierādījusi kā “bremzētākā” visā Eiropā, tātad varam skatīties kaut vai uz Igauniju un Lietuvu, piefiksēt brīvlaišanu pie viņiem, pieskaitīt šim datumam kādu mēnesi, un tad būs skaidrs arī aptuvenais mūsu puslīdz brīvākas elpošanas laiks. Diemžēl arī Eiropā vēl ne tuvu neviens nebriest brīvlaišanas scenārijam, savukārt koncerttūres ir apjomīgs plānošanas pasākums, kurā, vienam zobratam izkrītot, var sabojāties viss tā mehānisms. “Šobrīd ir pārāk daudz nezināmo,” uz acīmredzamo norāda Gints Putniņš. “Arī runājot par vīrusu, jo nav saprotams, kā tas iespaidos dzīvi globālā līmenī.”

Ierobežojumi maksimālajai apmeklētībai, stāvošo koncertu neiespējamība, distancēšanās prasības sēdošajiem, vēl pastāv arī zāles maksimālā procentuālā aizpildījuma prasības. Līdz ar to sanāk tā, ka lielajās arēnās nav jēgas rīkot koncertus tikai 500 cilvēkiem, savukārt mazākas ietilpības zālēs un ar mazāku iespējamo apmeklētāju skaitu visu piebeidz prasības pēc distancēšanās. “Un vēl jau ir jautājums, cik ilgā laikā cilvēki vispār atgriezīsies koncertos, kuri tiek šādi ik pa laikam pārcelti. Šobrīd neko nav iespējams plānot, savukārt tas atsaucas uz aģentūru apgrozāmajiem līdzekļiem. Tas viss ļoti nopietni ietekmēs industriju,” optimismam iemeslu neredz Gints.

1. jūnijs - koncertdzīves Latvijā atdzimšanas diena?

Īsumā par citiem gada pirmajā pusē apskatnieka kalendārā ierakstītajiem koncertiem, uz kuriem cerības tomēr saglabājas: 7. aprīlī - slavenie “Eagles Of Death Metal” ar interesantajiem “Bones UK” kā iesildītājiem (koncertzāle “Palladium”), metālfaniem par prieku 9. aprīlī “Uada” (Ģertrūdes ielas teātris), 10. aprīlī - “As I Lay Dying” un “Dying Fetus” (“Palladium”), 12. aprīlī - pāris reizes jau pārceltie “God Is An Astronaut” (klubs “Melnā piektdiena”), bet 20. aprīlī - vācu “hard & heavy” veterāna Udo Dirkšneidera “U.D.O.” (klubs “Godvil”). Ejam tālāk maijā: 6. maijā - “Sparks” (koncertzāle “Hanzas perons”) un Džeiks Bags (“Palladium”), 7. maijā - Roizina Mērfija (“Palladium”), 11. maijā - “Jungle” (“Hanzas perons”), 20. maijā - “OneRepublic” (“Arēna Rīga”), 26. maijā - Diamante (klubs “Melnā piektdiena”). Droši vien ir vēl kaut kas, par ko piemirsies.

Tālāko 2022. gada kalendāru pagaidām šķetināt nav vērts, vienīgi gribētos īpaši atzīmēt 1. jūniju, kuru mūzikas mīļi varēs ierakstīt savos kalendāros ar sarkanu krāsu. Proti, Mežaparka Lielajā estrādē pasaules turnejā “Mercury World Tour” viesosies amerikāņu supergrupa “Imagine Dragons”, savukārt “Arēnā Rīga” pa to laiku uzstāsies slavenie rokmūzikas veterāni “Foreigner”. Ja kādam nesavelk finansiālā rocība vai nav vēlmes apmeklēt nevienu no diviem minētajiem, tad “Noass” tieši 1. jūnijā aicina uz “Imperial Triumphants”. Lielie koncerti brīvā dabā un vasarā - diemžēl tas arī šogad ir reālākais, uz ko Latvijā varam cerēt.

Svarīgākais