5.lapa
“Mēs katrs varam nonākt traģiskā situācijā, un mēs katrs gribam sagaidīt no pārējiem cilvēkiem līdzjūtību un izpratni,” ar nepārejošām sāpēm balsī teic Elita, Gunta Skrastiņa atraitne, atceroties sava mīļotā cilvēka aiziešanu. Vēl sāpīgāk top, ja kādā medijā parādās it kā Elitas atbildes uz it kā uzdotiem jautājumiem. “Neesmu sniegusi interviju žurnālam “Privātā Dzīve”, tāpēc šāda publikācija man bija nepatīkams pārsteigums,” teic Elita.
2021. gadā, naktī uz 11. oktobri, Mūžībā aizgāja Guntis Skrastiņš - lielisks aktieris, dziedātājs, labs cilvēks ar siltu sirdi. Tas bija viens no šā gada lielākajiem zaudējumiem. Bet pagājušajā vasarā Guntis Skrastiņš - kā parasti - ar gaišu humoru un dzirkstošu optimismu vēl vadīja “Latvijas sirdsdziesmas” finālu, Jāņu koncertu un festivālu “Zelta šlāgeris”. Tomēr kaut kas viņa acīs bija nodzisis: Guntis jau kādu laiku jutās slikti. Vasaras vidū ārsts atklāja nelāgu jaunveidojumu aizkuņģa dziedzerī. Sākās cīņa par dzīvību...
Elita Skrastiņa: “Jaunveidojumam bija ļoti grūti tikt klāt: tas atradās tieši blakus vēnai, apkārt bija artērijas. Beidzot biopsijas materiāls tika iegūts, un ārsts saprata: jā, tas ir ļaundabīgs audzējs. Kas tik viss ar Gunti netika darīts un kas tik ar viņu nenotika... Vajadzēja dzert dažādas antibiotikas. Kaut kādas baktērijas tomēr iekļuva organismā, sākās sepse...
Gunti ievietoja klīnikā. Kad viņu no turienes rakstīja ārā, daktere man pateica: “Jūsu vīrs līdz mūža galam nevarēs ne ēst, ne dzert.” Biju izmisumā: ko man tagad darīt?! Guntis slimnīcā tika ēdināts caur zondi, taču man mājās nav tādu palīgsistēmu. Tad kā nodrošināšu ēdināšanu? “Nu, cilājiet viņam kājas un slapiniet lūpas, tāpat viņš pēc divām vai trim nedēļām nomirs,” daktere man atbildēja, liekot saprast, ka viens otrs slimnieks tiekot paturēts klīnikā, ja ir zvans no politiķiem... Visu rakstu var izlasīt šeit:
