3.lapa
Ar Kariņa/Pavļuta ģimenēm šoreiz jāsaprot nevis tās ģimenes, ar kurām kopā viņi sagaida Ziemassvētkus un jauno gadu, bet gan tās “ģimenes”, kuras veidojās ap lielo administratoru galdu, kad tiek dalīts milzu pīrāgs ar uzrakstu zeltītiem glazūras burtiem: “Naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk.”
Pēdējā laikā, atsaucoties uz Džeimsa Surovecka grāmatu “Pūļa gudrība”, aktualizējusies ideja (par to vairākkārt rakstījis Jurģis Liepnieks), ka katrs atsevišķs sabiedrības loceklis varbūt ir dumjš, naivs, savos spriedumos aplams un viegli apmuļķojams, bet visu šo indivīdu kopējais vidējais skatījums ir apbrīnojami precīzs. Suroveckis min piemēru ar vērša svara noteikšanu dienvidzemju gadatirgos. Cilvēkiem uz lapiņas jāuzraksta, cik, viņuprāt, sver vērsis. Tas, kurš svaru būs norādījis visprecīzāk, saņem balvu. Taču interesantākais ir tas, ka, saskaitot visās lapiņās minētos skaitļus un izdalot to ar dalībnieku skaitu, izrādās, ka tiek iegūts gandrīz precīzs vērša svars. Precīzāks, nekā to nosaka eksperts, pieredzējis lopkopis.
Šo “pūļa gudrību” pieminu, jo bieži vien izslavētie “klikšķi”, “klikbaitīgi virsraksti” un citas viltības, ar kuru palīdzību interneta portāli paaugstinot savu apmeklētību, tiek piesaukti kā kaut kas negatīvs, žurnālistiku degradējošs. Taču, pārlasot divus savus 2021. gada lasītākos rakstus, varu tikai secināt, ka Surovecka grāmatā paustās atziņas ir apbrīnojami patiesas. Lasītāji kopumā nekļūdās. Šie raksti nav zaudējuši aktualitāti, un, manuprāt, lasītāju atzinību ieguvuši pelnīti.
Abi visvairāk lasītie raksti ir faktiski par vienu tēmu - par to, cik pandēmija ir izdevīga dažādiem naudas “apguvējiem” un ka tieši šī iemesla dēļ baiļu spriedze, gluži vai holivudisks “saspenss”, tiks uzturēta maksimāli ilgi. Lai šīs spriedzes aizsegā turpinātu nekontrolētu naudas “apgūšanu”. Visu rakstu var izlasīt šeit:
