5.lapa
Skrien pa ielu Milda Plukša,
Nauda rokā, soma tukša.
Nosalusi zili zaļa,
Meklē, kur ir sviests vai gaļa.
* * * * *
“Maksimā” grib ietikt iekšā,
Apsargs stāv kā mūris priekšā.
Mildai paliek vājas kājas -
Sertifikāts aizmirsts mājās.
* * * * *
Milda gaida autobusu,
Durvis saspiež to tā kā blusu
Un tad aizveras ar blīkšķi
Sāpīgi pa kājas īkšķi.
* * * * *
Pulkstens astoņus jau zvana,
Kur ir tagad Milda mana?
Autobusu gaida viņa.
Kad nāks nākamais - nav ziņu.
* * * * *
Milda klusi nolamājas,
Piecas pieturas līdz mājām.
Milda tipina kā vista,
Ceļā sastop policistu.
* * * * *
Piere viņam kā no vaska,
Degunu slēpj melna maska.
Milda satrūkstas un bīstas,
Nu ir vienreiz ziepes īstas!
* * * * *
Milda bēg, ko kājas nesa,
Pūta, stenēja un dvesa.
Un, kad sirds jau gandrīz stājās,
Viņa beidzot nonāk mājās.
* * * * *
Milda - seniore retā,
Kura pērkas internetā.
Vēderā kad tukšums jūtams,
“Boltam” viņa ziņu sūta:
* * * * *
“Atvediet man tūdaļ labu
Kolu, frī un šiskebabu!
Salātiņus, mērci, zivi
Un vēl ābolmaizes divas!”
* * * * *
Atbrauc indietis ar vello,
Milda laipni saka: “Hello!
Ai vant kebab, fiš end frī,
Du ju saprot, johaidī?”
* * * * *
Tagad varēs paēst gardi,
Apklusinot vēdervardi.
Milda kebabu tin vaļā,
Taču jākliedz balsī skaļā:
* * * * *
Ēdiens ass kā elles piķis,
Uguns tīrs un zvēra pliķis,
Nejūt liellopa, ne jēra,
Liesmo mutē kā no sēra.
* * * * *
Mildai izsprāgst acis ārā,
Nav ko likt uz zoba kārā.
Pati vainīga, jo, vot,
Skaidri rakstīts - “extra hot”!
* * * * *
Milda liekas gultā klusi
Pārgurusi, neēdusi.
Sapni skatās Mildas tante
Indiju un elefantus.
