Lai gan TV bija redzamas spožas reklāmas, kas aicināja “pērc, pērc, pērc!”, bet radiostacijās, lielveikalos un tirdziņos skanēja džinglbelli, lielai daļai nemaz nebija svētku noskaņojuma. Pat tik ļoti nebija, ka Rojā kāds zvejas kuģis sadomāja noslīcināties. Lai gan vēl iepriekšējā dienā labā tehniskajā stāvoklī esošais kuģis bija devies jūrā zvejot, tas, vairs nespējot izturēt esošo situāciju valstī, ņēma striķi, enkuru, muciņu ruma un padarīja sev galu.
Par to, ka dieva laikam tomēr nav, latvju bāleliņi pārliecinājās jau otrdienas rītā, kad varēja atminēties latviešu jedritvaikociņus, krievu mātes vārdus, mongoļu hanu un citu dzimumlocekļu nosaukumus, angļu šitus, vācu šaizes un citus svešvalodā noderīgus apzīmējumus, bezcerīgi mēģinot noturēties uz slidenajām ietvēm, ielām un ceļiem - iepriekšējā vakarā rododendru Aldim un citiem viņa kartupeļiem neko tādu diemžēl piedzīvot nenācās, lai gan kritiens uz vietas, kur viņiem bija novietotas smadzenes, varbūt nemaz nebūtu nācis par sliktu.
Pats rododendru, roltonu un rolmopšu gājiens beidzās ar diezgan dīvainiem rezultātiem. Protesta akcijā pie Rīgas pils tika aizturētas dažas personas par drona pilotēšanas noteikumu pārkāpumiem, pārvietošanos ar izkapti un bez zārka, neuzskaņotu klavieru spēlēšanu, dejošanu uz Statoila jumta, Pļaviņa strukturētā ūdens dzeršanu no kakliņa, korupcijas aisberga autortiesību pārkāpumu, cūkas šņukura nelietīgu izmantošanu savējā šņukura vietā un citām maznozīmīgām lietām, taču Govjuzemis tā arī nesasniedza galveno mērķi - savākt 666 administratīvo pārkāpumu protokolus, apstājoties pie skaitļa 665.
Pat vēl vairāk - nākamajā dienā nevarēja manīt, ka režīms ir kritis, varu pārņēmusi tauta, krietnais Daniels ar Krišjāni uzrauti pie kāķa un akcija turpināsies līdz uzvarai, tas ir, līdz sausās malkas, silto drēbju un buljona termosos rezervju beigām. No Rīgas pils apstādījumiem sestdienas rītā gan izlīda kāda saburzīta kundze, kura, lēnīgu skatu pavērusies apkārt, apvaicājās, vai rododendru maršs, Otrais pasaules karš un Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija beigušies un beidzot visi var doties mājās, taču tas arī viss. Arī pats Govjuzemis dažas dienas nekur īpaši nebija manāms. Ļaunas mēles melsa, ka viņš izguļot pulverīša paģiras, mazgājot akcijā sasmērētās mices vai arī priecājoties par iespēju beidzot čurāt mājas atejā tupus, kā ieradis, jo pirms tam nabadziņam bija nācies slapināt policijas iecirkņa izlietnē. Taču tās, protams, bija tikai runas.
Par diskutēšanas iemeslu parūpējās Veselības ministrija, kas rosināja personām no 60 gadu vecuma par trešpotēšanos piešķirt 50 eiro dāvanu karti aptiekā, par ceturtpotēšanos ar superbalsta, postbalsta vai ņūbalsta vakcīnām - 100 eiro, bet, sākot no divpadsmitās reizes, dot atlaides bēru pakalpojumiem. “Ja viņiem nav maizes, lai taču ēd zāles!” ierosinājumu paskaidroja VM, savukārt personas no 60 gadiem ķērās pie jaunu recepšu izstrādes, kur kā latviešu nacionālais ēdiens figurēja sklandraušibumetīns, zupa no medicīniskajām maskām, pelēkie zirņi bez pelēkajiem zirņiem ar aspirīnu, kartupeļi ar paracetamolu un beigtu siļķi, kā arī uz analgīna plāksnītes uzsmērēts korvalols saldajā. “Ir kopēji jāskatās lieta kopainā,” VM ierosinājumu dziļdomīgi komentēja Kariņpaps.
Kas attiecas uz latvju bāleliņu iespējamo brīvlaišanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, par to valdība solījās lemt nākamajā nedēļā, lai visiem varētu sačakarēt garastāvokli pirms svētkiem. Kariņpaps uzsvēra, ka ir jāatrod iespēja saistībā ar kovidierobežojumiem pāriet uz dzīvi ierastākā ritmā, kas nemaz tik grūti neesot. “Ja cilvēks ir vakcinēts un vēl valkā, piemēram, kā mēs, valdības ministri, sēdes laikā šādus respiratorus, tad man ir grūti iedomāties jebkādu elpceļu slimību, kas pat gribēdama šajā telpā spētu pārvietoties,” teica Kariņpaps. “Nopietni? Grūti iedomāties?” vēderus turēdami, smējās omikrons, pī, ro, sigma, ipsilons, psī, omega un pārējie grieķu alfabēta burtos nosauktie un vēl nenosauktie kovidi. “Paturi manu aliņu!”
Ak, jā, un vēl - Rīgas domes opozīcija atcerējās, ka ir opozīcija. Paužot taisnīgo sašutumu, ka viņiem neviens nav piedāvājis 2,1 ļimonu un pat ne ļimonu kurpju kastē, kā tas agrāk pie viņiem bija ierasts, opozīcija savāca parakstus vicemērīgā Ķirša, mērīgā Staķa un visu pārējo, kas, parakstus vācot, gadīsies pa ceļam, demisijas pieprasījumam. Par iemeslu tam kalpoja fakts, ka Ķirsis savā nolaidībā noziedzīgā kārtā pašrocīgi nebija izķēris visas sniegpārslas un ļāvis tām nosēsties uz ietvēm un ielām. Tāds, lūk, šausmīgs stāsts.
