Nedēļa iesākās ar pēkšņu, negaidītu, šokējošu, sensacionālu un Latvijā vēl nebijušu notikumu – uzkrita sniegs un iestājās ziema. Protams, ka tik straujam meteoroloģiskajam pavērsienam neviens nebija gatavs: piesniga ielas un ietves, aizsniga veloceliņi, skrituļošanas laukumi un pludmales, lūza elektrības stabi, un veikalos pieprasītas kļuva sveces, un tikai KNAB priecājās, jo varēja turpināt savu reklāmas kampaņu – nu visās ielās bija redzami viņu dzelteni nočurātie korupcijas aisbergi.
Pavisam saskuma Zosēni, kurus uz meteoroloģiskās kartes paklusām bija nomainījuši Rožupes Sīļi, jo tie varēja palepoties ar visbiezāk sasnigušo sniega kārtu. “Ak tā!” par šādu nodevību saskaitās Zosēni. “Nu tad mēs atsaucam Saules vēstnesi Ramonu no LTV “Rīta Pornorāmas”, pieprasām pievienošanu Varakļāniem, iestājamies Višegradas grupā, un jūs vairs nekad neuzzināsiet, vai sniegs jau ir sasnidzis līdz vārdā neminamai vietai vai vēl nē!”
Citus gadus sniegs būtu pārņēmis ziņu portālu centrālos virsrakstus, bet šoreiz to izkonkurēja no Dienvidāfrikas atmutējušais lipīgais un slimīgais kovidvariants, kurš padzina Indijas deltu un pieprasīja sev vārdu. “Viss, kas mūs nenogalina, padara sevi stiprāku un mēģina vēlreiz,” bēdīgi noteica cilvēce un nosauca jauno kovidu par omikronu. Tā kā tas bija grieķu alfabēta piecpadsmitais burts, beidzot bija skaidrs, cik vīrusu kopš ceturtā burta - deltas - mēs jau pa kluso esam pārdzīvojuši un kas mūs gaida tuvākajā nākotnē, jo nākamais burts grieķu alfabētā bija pī. Un vēl bija skaidrs, ka kovidu nudien izdomājis Bils Geitss, jo tas bija tikpat uzmācīgs, apnicīgs un nepārtraukti atjauninājumus prasošs kā visa viņa līdz šim saražotā produkcija.
Uz šā fona pavisam nepiemērotu brīdi savai trešās potes saņemšanai izvēlējās Kariņpaps - šobrīd ne kādu interesēja viņa plikais plecs, ne adata, ar ko tajā tiks durts, ne izmantotā vakcīna, ne pat tas, ko viņš pirms duršanās ēdis brokastīs. Pirms lielpotnīcas netika izritināts sarkanais paklājs un nespēlēja nenošpricētais Šimkus, bet nākamajā dienā portāli nebija pilni ar Kariņpapa stāstiem par to, cik viņš labi jūtas, kā visiem iesaka trešo poti un cikos grasās doties pēc ceturtās. Ļaunas mēles gan melsa, ka omikrona iespaidā pat Kariņpaps vairs nav tik pārliecināts, ka pēc vakcinēšanās, vakcinēšanās un vakcinēšanās būs ieguvis nemirstību, spēs paredzēt nākotni un varēs pāriet ielu pie sarkanās gaismas, taču tās, protams, bija tikai skauģu runas.
Pa to laiku valdībai gadījās pilnīgs īssavienojums, sviests un blekouts saistībā ar obligātās testēšanās prasību noteikšanu. Iesākumā tā gribēja ieviest obligātu darbinieku testēšanu, pēc tam gribēja noteikt arī obligātu testēšanos pie ierašanās Latvijā, tad gribēja likt testēties testējoties, taču no šīm idejām nācās atteikties. Beigu galā valdība noteica, ka darbinieku puļķēšana degunos, spļaudināšana kolbās, rektālās pārbaudes un cita veida pārbaudes ar ātrajiem antigēnu testiem būs brīvprātīgas, un līdzīgi bija arī ar tūristiem, kas nu varēja brīvprātīgi doties un paštestēties, ja nu tiem galīgi nebija ko darīt. Pastāvēja cerības, ka šādi Latvija piedzīvos vēl nebijušu tūrisma uzplaukumu, jo daudzi ārzemnieki gribēs atbraukt un apskatīties valsti, kurā kā galveno izklaides pasākumu piedāvā testēšanos lidostā.
Par laimi, vismaz tika atļauti Ziemassvētku tirdziņi. Tiesa, uz tiem zaļajā režīmā varēja doties tikai nošpricētie vai pārslimoņi, tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem vajadzēja lietot uzpurņus, tamponus, ausu aizbāžņus un maskas, bet uzņēmējiem tika likts nodrošināt vismaz divu metru attālumu starp tirdzniecības vietām, 22 metru attālumu starp katru apmeklētāju un 222 metru attālumu starp katru preci. “Dažādu diskusiju un saskaņojumu rezultātā esam iekavējuši pāris nedēļas, taču panācām kompromisu, un Ziemassvētku tirdziņi drošā vidē varēs notikt Ziemassvētkos, nevis Līgo svētkos, kā tas sākotnēji bija domāts,” priecājās ekonomikas tūrists Vitenberģis.
Kāds kaut kur bija palaidis pīli, ka Latvijā var aptrūkties vakcīnu devu, un apgāzt šos nekrietnos melus tika deleģēta pati galvenā vakcinācijas Eva. “Vakcīnu ir tik daudz, kā nekad nav bijis,” apgalvoja krietnā Eva. “Šobrīd Latvijā ir pieejams vairāk nekā miljons visa veida vakcīnu.” Uzzinot par šādiem skaitļiem, rokas saberzēja iekšlietu un aizsardzības resori, kas rosināja ar vakcīnām aizkrāmēt Latvijas un Baltkrievijas robežu - vismaz līdz brīdim, kamēr tiks saņemti papildu dzeloņdrāšu ruļļi. Pret šādu pieeju nekas iebilstams nevarētu būt pat Eiropas galvenajai fon der Lejkannai, kura kategoriski nevēlējās savā leksikā iekļaut vārdu “žogs”.
Un vēl Rīgā notika NATO ārlietu ministru sanāksme, kurai par godu šoreiz pat netika speciāli krāsots sniegs baltā krāsā un netika pat slēgtas pilnīgi visas ielas. Ārlietu ministrija uzsvēra, ka samitā notikušas ārkārtīgi vērtīgas diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju, taču droši vien neviens šo pasākumu nebūtu pat pamanījis, ja ne Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes taktiskā uzbrukuma rudais runcis, kurš, dodoties peļu un žurku iebrukuma draudu neitralizācijā, pārskrēja ceļu ministriem un NATO ģenerālsekretārīgajam Stoltenberģim Ādažos. Kaķis kļuva par populārāku influenceri nekā uz Norvēģiju aizemigrējušais Kivičs, bez Žaņa palikusī Magone un kolorītā Margarita no Latgales kopā ņemti: viņu intervēja ārvalstu mediji, par viņa dzīvesstāstu klāstīja BBC un “USA Today”, kaķim tika rosināts piešķirt Trīszivju ordeni “Par Latvijas tēla spodrināšanu”, feisbūkā un instagrammā viņš savāca vairāk sekotāju nekā Podriņķa Laura, savukārt Roberto aicināja uz savu šovu stāstīt par peļu karbonādēm.
