Lielākoties par Baldoni atceramies ziemā, kad uzkrīt pirmais sniegs un sākam domāt par slēpošanu, jo Riekstukalns ir viens no populārākajiem kalnu slēpošanas kompleksiem. Taču Baldone ievērojama arī ar vairākām citām nozīmīgām vietām, kuras vērts apskatīt. Ceļojumu uz Baldoni var apvienot ar slēpošanu vai doties ģimeniskā izbraukumā jebkuros laika apstākļos.
Baldones kūrvieta pie sēravotu iztekas pēc Krievijas imperatora Pāvela pavēles izveidota jau 1797. gadā. Pirmos labiekārtošanas darbus veicis barons Frīdrihs Georgs fon Līvens. Savulaik Baldones kūrorts, kura lielais uzplaukums datējams ar 18. un 19. gadsimta gadu miju, bija daudz populārāks par šodien visiem zināmajiem Ķemeriem. Tieši 1838. gadā atklātie Ķemeri ar jūras klātbūtni un ērto vilcienu satiksmi izkonkurēja Baldones kūrvietu, lai gan Baldones sēravotu un dūņu sastāva ārstnieciskās īpašības nav vērtējamas zemāk par Ķemeros iegūstamajiem ārstnieciskajiem resursiem.
20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Baldones kūrvieta strauji attīstījās - tika atjaunota vannu māja un kūrmāja, izveidota peldvieta un labiekārtota apkārtne. Lai nodrošinātu labāku satiksmi, tika uzbūvēta arī Ikšķiles-Baldones zirgu tramvaja līnija, kurā ietilpa arī pārceltuve pār Daugavu. Viens sliežu posms šobrīd apskatāms izveidotajā skvērā.
Sanatorija “Baldone” daudzus gadu desmitus bija atlabšanas vieta bijušās PSRS iedzīvotājiem - gadā tā uzņēma līdz pat 9000 viesu. Līdz ar to, ka šo sanatoriju galvenokārt izvēlējās bijušās PSRS cilvēki, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viesu skaits strauji saruka, līdz 1996. gadā sanatorija darbu pārtrauca.
Šobrīd sanatorijas ēkas ir privātīpašnieka rokās - bijuši vairāki projekti un solījumi, taču vēl arvien sanatorijas ēkas ir saucamas par graustiem. Taču ir sakārtots un atjaunots pašvaldības pārziņā esošais skvērs un sēravotu strūklakas - “Vāverīte”, “Ķirzaciņa” un “Māra”. Baldones sēravota ūdens nav zaudējis savas ārstnieciskās īpašības, tāpēc ieteikums ir pie strūklakas ne tikai muti nomazgāt, bet arī kādu malku padzerties. Vēl labāk, ja līdzi kāda tukša pudele, ko uzpildīt ar atveseļojošo ūdeni un pa pāris malkiem ik dienu izdzert.
Tiešā Baldones tuvumā, Riekstukalnā, atrodas Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija, kurā darba instruments ir Baltijā vienīgais, ceturtais piektais lielākais Eiropā un 12. pasaulē liela lauka Šmita sistēmas teleskops. Astrofizikas observatorija Baldone ar kodu 069 ir iekļauta IAU (International Astronomical Union) sarakstā. Observatorijas vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis stāsta: “Šmita teleskopu no firmas “Carl Zeiss Jena” piegādāja 1964. gadā, bet darbu tas uzsāka 1966. gadā. ERAF projekta ietvaros 2004. gadā no jauna ir aluminizēts Šmita teleskopa spogulis. Vienlaikus ir uzstādīts jauns starojuma uztvērējs.” Kopš 1997. gada Latvijas astronomiem ir uzticēta Vispārējā galaktikas oglekļa zvaigžņu kataloga CGCS pārraudzība un pilnveidošana, kas arī pašlaik ir viens no Baldones Riekstukalna astrofiziķu zinātniskās darbības uzdevumiem. Baldones observatorijā 2011. gadā ir atklāts asteroīds “Baldone”, kas ir pirmā Latvijas teritorijā atklātā mazā planēta un viena no 15, kurai dots ar Latviju saistīts nosaukums.
Vaicāts par teleskopa iespējām, pētnieks skaidro, ka no Zemes, saglabājot skaidru redzējumu, iespējams iegūt attēlus ar 500 reižu palielinājumu - tas ir pietiekami, lai novērotu tuvākos debesu ķermeņus, piemēram, Mēnesi, kā arī asteroīdu joslu. Tālāku objektu novērošanai tiek izmantoti no pavadoņiem iegūtie attēli. Jāpiebilst, ka
šā gada 14. novembrī ar Baldones Šmita teleskopu pamanīts asteroīds, kas no ierastās asteroīdu joslas atrodas tuvāk Zemei.
Pētnieks skaidro: “Lai noteiktu asteroīdu pārvietošanās dinamiku un virzienu, ir nepieciešami vairāku nedēļu un mēnešu novērojumi no vairākām vietām pasaulē. Tāpēc ziņa nodota visām pasaules observatorijām un ir sākusies šī asteroīda novērošana.”
Baldones observatorija pēc iepriekšēja pieteikuma ir atvērta arī ekskursantiem - uz laiku apmeklētājus observatorija neuzņem, taču, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal uzņems viesus. Ekskursijas laikā klātienē var aplūkot ne tikai teleskopu, bet arī iegūt priekšstatu par Visumā notiekošo, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Vairāk par ekskursijām un observatoriju šeit.
Viens no Baldones skaistākajiem namiem ir Baltā pils, kuru sāka būvēt 1890. gadā un pabeidza 1901. gadā kā mežkunga Ādama Mickēviča medību pili. Blakus pilij iekārtots parks ar dažādiem eksotiskiem kokiem, tostarp Mandžūrijas korķa koku, ciedru priedēm un sarkanajiem ozoliem, kas daļēji saglabājies arī šodien. Pils telpas ir izmantotas dažādiem mērķiem - te atradusies gan krievu, gan vācu karavīru lazarete, ēka kalpojusi kā viens no sanatorijas korpusiem, kurā ārstējušās sievietes, kā arī patvēruma vieta bāreņiem un tuberkulozes slimniekiem. Kopš 1985. gada pilī atrodas Baldones mūzikas skola, to oficiāli mūzikas skolas vajadzībām 1994. gadā atvēlēja mežkunga Mickēviča mantinieki.
Leģenda, kopš kura laika pilī ir savs spoks, nav zināma, taču spoks ir! To novērojuši vairāki cilvēki, kuri vēlās vakara stundās palikuši pilī - ir dzirdēti neizskaidrojami trokšņi, pēkšņi pāršķiras klavieru nošu lapas, pārvietojas priekšmeti. Vēlos rudens vakaros spoks manīts pils parkā.
Izmantotie avoti: baldone.lv; observatorijabaldone.lv; enciklopedija.lv
