Mēs zinām, kas bija svarīgākais pagājušajā nedēļā

© Neatkarīgā

Par nedēļas centrālo notikumu kļuva 2022. gada valsts budžeta pieņemšana, kas Saeimas deputātiem prasīja 51 stundu, 51 minūti un 51 sekundi, ieskaitot 567 priekšlikumu paviršu apskatīšanu, kritizēšanu, lamāšanos sociālajos tīklos un seriāla “Mīlas viesulis” pēdējās sērijas apspriešanu. Šis notikums bija tik centrāls, ka par to bija informēti vismaz tie, kuri uz tualeti aizmāršības pēc bija aizgājuši bez žurnāliem “Privātā zive”, “Kurš auns” un “Vakara dziņas”, tāpēc tiem nācās iztikt ar mobilo telefonu piedāvāto lasāmvielu.

Pāri latvju zemei pārlaidās ļaunu priekšnojautu ēna - veselīgais pianists Pavļuts paziņoja, ka līdz 6. decembrim valdība neplāno neko būtiski darīt ieviesto kovidierobežojumu jomā, savukārt tas nozīmēja tikai to, ka pēc tam gaidāmi kārtējie audriņi, zlēkas, katiņa un neesoši Ziemassvētki arī tiem, kuri kaut kādā mistiskā kārtā pat bez Levita uzrunas nebūs paguvuši nomirt. “ES kopējie rādītāji raujas uz augšu, un viss liecina par to, ka ziema būs ļoti sarežģīta visā Eiropā un arī daudzviet citur pasaulē,” it kā cita starpā norādīja Pavļuts, un latvju sabiedrība iespringa nenovēršamā gaidās.

Iesākumā tika nolemts, ka, strādājot klātienē, no 6. decembra arī nošpricētajiem un pārslimoņiem divas reizes nedēļā divreiz dienā katru otro stundu jānotestējas. Pagaidām valdība vēlīgi atļāva nespļaut kolbā tiem, kas strādā attālināti, pilnībā noslēgtā vidē un uz neapdzīvotas salas, pārtiku saņemot no helikoptera nomestajos sūtījumos, taču bija skaidrs, ka šāda nepiedodami kovidbīstama situācija ilgi turpināties nevar. Tāpēc tika gatavoti nākamie epidgrozījumi, ar kuriem bija noteikts, ka regulārs skrīnings, monitorings, līzings, faktorings, testings un tjūnings jāveic arī mājās, ejot uz tualeti un nākot no tās ārā, savukārt potēšanās uzsākama jau uzreiz pēc piedzimšanas, tās laikā vai, kas būtu ieteicamāk, ieņemšanas brīdī vai jau pirms tās.

Veselības ministrijas galvenais izvirzītais mērķis bija ar pēc iespējas zemāku inficēšanās līmeni sākt gadumijas periodu, jo jau bija skaidrs, ka uz Ziemassvētkiem visi saķers gripu, plaušu karsoni, diloni, masaliņas, ūdeni ceļgalā un kovidu, jo ies ķekatās, vilks bluķi, ēdīs cūkas šņukuru un dzers karstvīnu aiz stūra. Savukārt tie, kas šīs slimības saķert nepagūs, tās dabūs pirms Jaungada, stāvot rindās pēc karpām Centrāltirgū, slēpojot Žagarkalnā vai pērkot dāvanas “Alī Ekspresā”. Krietnais Perevoščikovs atgādināja, ka nevajadzētu aizmirst arī par individuālajiem piesardzības pasākumiem - mājsēdēšanos, ziepēšanos, divmetrēšanos, distancēšanos, mazgāšanos, deratizēšanos un atblusošanos. “Lai jums visas pistācijas vienmēr ciet,” Bauskas novada domi citēja nogurusī tauta.

Pa to laiku Kariņpaps ar gandarījumu atzīmēja, ka mājsēde ir devusi cerēto rezultātu, kovidsaslimstības līkne ir lauzta, tomēr pandēmija ar to nav beigusies, tāpēc nepieciešams vakcinēties, vakcinēties un vakcinēties.

Pagaidām bija plānots turpināt tvarstīt un špricēt seniorus virs 20 gadu vecuma, lai sasniegtu 90%, 95%, 100% un 125% vakcinācijas aptveri, taču kuluāros melsa, ka esot dzimusi arī kāda jauna ideja. Proti, apsvērta iespēja katram pošmīzim, kurš Vakcinācijas birojam nostučī piecus citus pošmīžus par to vazāšanos pa zaļajiem veikaliem, sēdēšanu restorānos vai iešanu uz darbu, piešķirt kovidsertifikātu. Zinot latvju bāleliņu nacionālās rakstura īpašības, šis pasākums tiešām varēja izdoties.

Savukārt prezidentīgais Levits nāca klajā ar ideju, ka modernai pārvaldībai nepieciešami valsts ministri ar skaidru politisko atbildību par pārnozaru jomām, tāpēc ierosināja iecelt vienu, divus, trīs vai labi daudz valsts ministru ar labi lielām algām. “Vertikālā pārvaldībā katrs redz jautājumu tikai no savas perspektīvas, bet novērtēt situāciju kopumā pienācīgāk var ar horizontālu politiku diagonālā starpnozaru sadarbībā perpendikulāri paralēlei ar skatu uz katešu kvadrātu summu, kas vienāds ar hipotenūzu,” savā iesniegumā Saeimai rakstīja Levits. “Izkūkojies,” nodomāja Saeimas lietvedība, bet deputāti prātoja mīļā miera labad iecelt valsts ministrus bērnu un ģimenes politikas, digitālās politikas un flīģeļa iegādes politikas jautājumos.

Taču visi šie notikumi tomēr nobālēja tās rezonanses priekšā, ko radīja bijusī labklājības Ramona ar savu pozēšanu erotiskā fotosesijā žurnālam “Klubs”. Nu visiem bija amats rokā: Govjuzemju Aldis nolēma kļūt par influenceri, demonstrēt savu kailo torsu un nodarboties ar rododendru audzēšanu, Šlosers reklamēja buldozerus kopā ar Lielo Vili, līdz elkoņiem iegrābies govju sūdos, bet Jeremeremurmulejevs ar feldšeri Marinu cerēja debitēt pieaugušo kinofilmās. “Tuvāk tautai!” noteica posmīžu līderi un atteicās no bezcerīgās nodarbes rudens drēgnumā un ziemas spelgonī piketēt, protestēt, propagandēt un proponēt pie prezidenta pils, Ministru kabineta, Saeimas un citās tikpat šaubīgās vietās.

Lasāmgabali

Acīs riesās laimes asaras, kad lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas skrejceļa. Es atkal braucu uz savu mīļo Itāliju. Austiņās skanēja dziesma “Chi vediamo a casa”, latviski tas nozīmē – tiksimies mājās. Vienmēr, kad braucu uz Itāliju, ir bijusi sajūta, it kā es atgrieztos mājās.

Svarīgākais