Šonedēļ latvju zemē iesākās valdības izsludinātā ārkārtējā situācija, kas pat nebija lokdauns, breikdauns un nokdauns, bet bāleliņi jau lika likmes uz to, vai šī uz trīs mēnešiem izsludinātā ārkārtējā situācija beigsies pēc trīs mēnešiem, pēc Lieldienām vai pēc Līgo svētkiem. Pagaidām visās aptaujās pārliecinoši uzvarēja pēdējais variants.
Iesākumā gan vajadzēja izburtot valdībā desmit stundas sasēdētā dokumentu blāķa saturu, lai varētu saprast, kādi kovidierobežojumi īsti ir spēkā. Izrādījās, tie ir pavisam vienkārši. Ja īsumā, tad vakcinētie drīkstēja iet visur, bet uzpurņos, ņemot līdzi pasi, ID karti, dzimšanas apliecību, vidusskolas atestātu, izziņu no namu pārvaldes un kovidsertifikātu, turklāt tikai līdz deviņiem vakarā. Savukārt nevakcinētie nedrīkstēja iet nekur, tikai vakcinēties un mājās uz poda, ņemot līdzi pasi, ID karti, dzimšanas apliecību, vidusskolas atestātu un izziņu no namu pārvaldes, taču arī tad tikai līdz deviņiem vakarā. Viss pārējais bija tikai nianses.
Neticamā kārtā jaunie kovidierobežojumi apmierināja abas kovidradikāļu frontes. Kovidhistēriķi priecājās, ka nu beidzot var režīmā 24/7 kādam atrādīt savu IQ, QR, PIN un PUK kodu un pastaigāties pa tirdzniecības centriem, tajos nemanot gandrīz nevienu, kurš nebūtu uzvilcis masku atbilstoši MK noteikumiem “Par uzpurņu valkāšanu sabiedriskās vietās”. Savukārt antivakseri un citi kovidperdeļi varēja tikties rindās pie lielpotnīcām, lai tur klātienē kopīgi žēlotos par ļauno likteni, slikto valdību, sabojāto bērnību, izpostīto nākotni un to, kuru urīnterapijas veidu vislabāk izmantot pret armijas lidmašīnu izkaisītajām ķīmiskajām vielām, 5G torņu un mobilo telefonu radīto starojumu, kā arī cepešplīts kaitīgo ietekmi.
Dzima arī jauni biznesu veidi. Piemēram, skolēni un studenti vairs nerāvās piepelnīties makdonaldā, hesītī vai ezītī, bet izvietojās pie tirdzniecības centriem, lielveikaliem, restorāniem un kafejnīcām.
“Vakcinēts pusaudzis no labas ģimenes par nelielu un taisnīgu samaksu iznesīs Jums nepieciešamās preces no rimčika!”, “Iepatikās meitene kafejnīcas logā, bet neesi vakcinēts un nevari tikt iekšā, lai uzdāvinātu ziedus? Uztici to mums, studentiem no LU!”, “Jūs neielaiž kinoteātrī, tāpēc mīļotā aizgāja ar citu? Nieki, jums palīdzēs firma “Riebeklītis”! Pie ieejas visiem izstāstīsim, kurš krimiķī izrādīsies vainīgais, un sačakarēsim vakaru arī viņai!” bija vēstīts uzņēmīgo jauniešu plakātos.
Papildus tam atvērās konsultatīvie dienesti, kuros iedzīvotājiem tika skaidrots, ar ko parastā maska atšķiras no FFP2 respiratora, tas savukārt no trīskāršās PR796 maskas, bet tā no medicīniskās - visas šīs zināšanas bija nepieciešamas, lai varētu apmeklēt teātra izrādes, koncertus un citus kultūras pasākumus, jo uz baletu “Gulbju ezers” drīkstēja iet tikai ar MZGD masku, bet uz “Inokentija Mārpla” koncertu - ar trīskāršo PO vai NAH respiratoru. Izklaides industrijas pārstāvji gan nesaprotamu iemeslu dēļ buntojās un iebilda pret kovidierobežojumiem, lai gan viņiem bija dotas visas iespējas strādāt - zāles piepildījums pat drīkstēja sasniegt 0,66% no tās kopējās platības un uz pasākumiem ierasties pat tie, kas vēl nebija saņēmuši 666. poti.
Buntojās arī akadēmiskās vides eksperti, kas paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar valdību, jo neviens tajā viņos tāpat neklausījās. “Nekas, nav liela nelaime,” samiernieciski noteica Kariņpaps. “Mēs taču paši visu zinām, vai ne, Daņik?” Par to šaubu nebija, turklāt valdība gatavojās uzsākt jaunu reklāmas kampaņu kovidierobežošanai, kuru bija plānots būvēt uz absolūti inovatīviem saukļiem “Visi vakcinēti - visi pasargāti”, “Vakcinēsimies, vakcinēsimies, vakcinēsimies”, “Samazināsim klātienes kontaktus”, “Mēs visi karojam ar Covid-19, nevis cits ar citu”, “Ja arī šoreiz tie draņķa antivakseri nevilksies nošpricēties, mēģināsim viņus ar dustu, žurku indi vai napalmu” utt. Nu gan bija skaidrs, ka pandēmijai ir beigas.
Lai novērstu iedzīvotāju domas no kovidierobežojumiem, atslodzei tika piedāvāts sekot līdzi Magones šķiršanās no Žaņa seriālam vai Vijciema pagasta lāču sirdi plošajiem piedzīvojumiem. Pirmais no minētajiem visiem sen bija piegriezies, taču par lāču gaitām gan ieinteresējās pat tie, kuri līdz šim tos nebija mēģinājuši pagatavot. Izstrādātās aizbiedēšanas metodes bija tos aizbiedējušas tikai uz citu pagastu, tāpēc tika lemts par tālāko rīcību. Speciālisti ieteica lāčiem parādīt jaunākos latvju valdības rīkojumus, tad dzīvnieki izbailēs muktu līdz pat Kohtlajarvei un Narvai, savukārt radikālākie piedāvāja tos informēt par jaunākajiem saslimstības rādītājiem, tad pārbiedētie lāči aizlaistos uz Baltkrieviju un uzbūvētu tur dzeloņstiepļu žogu no tās puses, pie viena likvidējot arī migrantu krīzi.
