5.lapa
Rietumeiropu, kā liecina aptaujas, visvairāk satrauc klimata pārmaiņas, bet Latvijas lielākā problēma ir depopulācija. Ne tikai no nacionāli etniskā aspekta, ka latviešu pasaulē kļūst arvien mazāk un esam izmirstoša nācija, bet arī no tīri praktiska, saimnieciska aspekta.
Latvijas teritorijā cilvēku ir pārāk maz, lai pienācīgā līmenī uzturētu un, galvenais, uzlabotu esošo infrastruktūru. Teiksim, mums grūti veidot tādu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tīklu, kāds ir Rietumeiropā, jo vienkārši nav tik daudz cilvēki, kuri ikdienā brauktu nosacītajā Rīgas-Liepājas maršrutā. Tas attiecas ne tikai uz šādiem lieliem projektiem. Grūti atvērt un uzturēt veikaliņu, kafejnīcu, frizētavu, ja apkārtnē trūkst cilvēku.
Milzu postu šajā jomā izdarīja iepriekšējais “Vienotības” “veiksmes stāsts”, kura rezultātā ne tikai šī stāsta galvenais “varonis” Valdis Dombrovskis devās “garā rubļa” meklējumos uz Eiropu, bet arī daudzi citi. Pirms viņa uz Anglijas un Īrijas zemeņu laukiem devās 100 000-200 000 “veiksmes stāsta” aplaimoto. Tagad daudzi no viņiem jau uzdienējušies par brigadieriem, atvēruši savus sīkos biznesus, iedzīvojušies, saņem turienes sociālās garantijas un ar bērniem biežāk sarunājas angliski nekā latviski. Daļa ir atgriezušies, bet daudzi joprojām nevar sadziedēt aizvainojuma brūces un neko labu par Latviju nevēlas dzirdēt.
Var rasties jautājums - bet kāds tam sakars ar Kariņa valdību? Kopš iepriekšējā emigrācijas viļņa ir daudz ūdens aiztecējis, un Latvijā ekonomiskā dzīve jau bija tikpat kā normalizējusies. Protams, vienmēr var vēlēties labāk, un nupat Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste publicēja rakstu, kurā norādīja, ka mūsu banku skopās kredītpolitikas dēļ Latvijas ekonomika turpina arvien vairāk atpalikt no kaimiņvalstīm, taču tā jau ir cita raksta tēma. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Kariņa valdība sola veicināt vēl straujāku Latvijas depopulāciju
