Pagājušajā nedēļa Igaunijā, Otepē notika Eiropas rogaininga čempionāts, kurā ļoti plaši tika pārstāvēta Latvija. Pasaules čempionāti jau nenotiek divus gadus, jo 2020. gada pasaules čempionātu uzņēmās rīkot ASV orientēšanās sporta federācija, bet ārzemnieku ceļojumi uz ASV joprojām ir ierobežoti. Līdz ar to pasaules mēroga sacensības kovida laikā tā arī nav notikušas.
Pagājušajā gadā Eiropas rogaininga čempionāts notika Latvijā, Tukuma apkārtnē, bet šogad Eiropas rogaininga čempionāts notika Otepes augstienē, tikai 50 kilometru no Latvijas robežas. Kopumā sacensībās piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieki no 15 valstīm. Puse no visiem dalībniekiem bija no Igaunijas, trešdaļa no Latvijas. Ļoti kuplā skaitā bija pārstāvēta Ukraina.
Jāatgādina, ka rogainings ir komandu orientēšanās sports apvidū ļoti garā distancē. Aptuveni simts kvadrātkilometru lielā apvidū (purvos, kalnu nogāzēs, mežu jaunaudzēs utt.) tiek izvietoti kontrolpunkti ar atšķirīgu vērtību. Apmeklējot kontrolpunktu, tajā ir jāatzīmējas katram komandas dalībniekiem. Komandā ir jābūt vismaz diviem, bet ne vairāk par trim dalībniekiem. Uzvar tā komanda, kura 24 stundu laikā apmeklē visvērtīgākos kontrolpunktus un savāc vislielāko punktu skaitu. Distancē drīkst izmantot tikai karti un kompasu. Tā kā septembra sākumā Igaunijā tumšais diennakts posms jau ir aptuveni 10 stundas, tad, lai gūtu labus rezultātus, nakts laikā bija jāspēj tikpat labi orientēties apvidū un tikpat ātri pārvietoties kā dienas laikā.
Intervējot ārvalstu vēstniekus, dažkārt pirms vai pēc intervijas tiek runāts gan par laika apstākļiem, gan par vaļaspriekiem. Visai bieži, kad es saku, ka mans vaļasprieks ir rogainings un izstāstu noteikumus, šāds vaļasprieks tiek uztverts ar zināmām aizdomām, izsakot spriedumu, ka šāds sporta veids ir vairāk piemērots īpašo vienību karavīriem.
Lai gan starptautiskajos rogaininga noteikumos ir stingri noteiks, ka tas ir amatieru sporta veids un nav saistīts ar militāro sfēru, tomēr spējai nakts laikā precīzi un ātri pārvietoties bez jebkādiem elektroniskiem (GPS u.c.) palīglīdzekļiem (paliekot pretiniekam “neredzamam”) pa šķēršļotu apvidu - purviem, mežu biezokņiem, šķērsot ūdenstilpnes utt. ir ļoti liela līdzība ar īpašo vienību uzdevumiem. Tāpēc neatkarīgi no noteikumu formulējumiem šis ir sporta veids, kurā piedalās gan esošās, gan bijušas militārpersonas. Turklāt Baltijas valstu aizsardzības spēkiem rogaininga iemaņas var būt izcili noderīgas mūsu drošības apdraudējuma gadījumā - hibrīdkara laikā.
Ja salīdzinām Igauniju un Latviju, tad izskatās, ka Igaunijā rogaininga drošības dimensija ir saprasta un novērtēta. Rogainingam Igaunijā ir izcils valsts atbalsts. Igaunijas labākie rogaineri ir vīrieši vecumā starp 20 un 40. Savukārt Latvijā valsts atbalsta praktiski nav. Tāpēc starptautiskās sacensībās pēdējo triju gadu laikā Latvijai nav ko likt pretī labākajām Igaunijas vīriešu komandām. Latvijā Eiropas un pasaules līmenī ir gan sieviešu, gan vīriešu, gan jauktās komandas, bet… vecumā pāri četrdesmit, piecdesmit pieciem un sešdesmit pieciem gadiem.
No Latvijas uz šī gada Eiropas rogaininga čempionāta goda pjedestāla kāpa Aiva Jakovela un Ildze Straume, kas izcīnīja otro vietu sieviešu veterānu komandu (pāri par 40 gadiem) konkurencē. Uldis Klepers un Sandis Pētersons kļuva par Eiropas čempioniem vīriešu veterānu grupā (pāri par 40 gadiem). Gundega Jurāne, Varis Peisenieks un Juris Švirksts kļuva par Eiropas čempioniem jauktajā super veterānu grupā (pāri par 55 gadiem), bet Jānis Nāgelis, Līga Zariņa, Juris Zariņš šajā grupā izcīnīja otro vietu. Izcilus panākumus guva Latvijas vecākie sportisti un sportistes. Alīda Ābola un Ligita Grunde kļuva par Eiropas čempionēm sieviešu ultra veterānu grupā (pāri par 65 gadiem), bet Rolands Laveiķis un Imants Čaklis kļuva par Eiropas čempioniem vīriešu ultra veterānu grupā (pāri par 65 gadiem). Vienīgie jaunākie Latvijas sportisti (līdz 40 gadu vecumam), kas kāpa uz goda pjedestāla, bija Elīna Krēmere un Krišjānis Krēmers ar izcīnīto trešo vietu jauktajā junioru grupā. Labāko Latvijas sportistu rezultāti ir atrodami šeit.
Ir pilnīgi neizprotami, kāpēc Latvijā tik populāram sporta veidam ar nozīmīgu drošības dimensiju netiek sniegts vismaz tikpat nozīmīgs valsts (Aizsardzības ministrijas) atbalsts kā Igaunijā.
Piedalīšanās rogainingā nav tikai sacensības. Tas ir arī ceļojums. Par ceļojumiem uz Igauniju jau ir daudz rakstīts. Braucienam uz Igauniju pietiek ar kovida sertifikātu. Tiesa, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, Igaunijā ir nedaudz pastiprinātas prasības. Veikalos bija jāuzliek maskas. Restorānā iekštelpās bija jāparāda sertifikāts un tad masku var novilkt. Arī reģistrējoties viesnīcā, bija jāuzrada kovida sertifikāts.
Otepe ir viena no vissenākajām hronikās pieminētajām Igaunijas apdzīvotajām vietām, kura ir zināma jau no 1116. gadā. Igaunijas vēsturē Otepe īpaši izceļas ar to, ka 1884. gadā Otepes luterāņu baznīcā tika iesvētīts Igauņu studentu korporācijas zilimelnbaltais karogs, kas vēlāk kļuva par Igaunijas valsts karogu.
Mūsdienās Otepē ir vislielākais Igaunijas ziemas sporta centrs. Otepes augstienes pakalnos ir izvietoti visdažādākie sporta objekti - tramplīni, iekārtota biatlona šautuve un trase, Otepes augstieni šķērso tradicionālā Tartu slēpošanas maratona trase utt. Vasarā trases tiek izmantotas riteņbraukšanai, vasaras biatlonam un citām aktivitātēm.
