3.lapa
Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.
Tiesa, arī Eiropā vidēji šis rādītājs nav īpaši lielāks. Ienākumu atvietojums, aizejot pensijā, Eiropā vidēji ir 59 procenti, kas nozīmē, ka seniors pensijā saņem vien nedaudz vairāk par pusi no iepriekš saņemtajiem ikmēneša ienākumiem.
Attiecība starp darba samaksu un vidējo pensijas apmēru Latvijā pašlaik sasniedz 54,3 procentus. Lai arī šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji Eiropā (59 procenti), tas ir labākais starp Baltijas valstīm - Igaunijā šī attiecība ir 53,1, bet Lietuvā vien 31 procents, rāda OECD pētījums. Bankas “Luminor” Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska, komentējot pētījuma rezultātus, norāda, ka attiecība starp vidējo pensijas apmēru un pirms pensijas saņemto darba samaksu, kas vēl tiek saukta par ienākumu aizvietošanas koeficientu, palīdz novērtēt, cik efektīvi valstī darbojas pensijas sistēma.
“Šī starpība parāda to, kādā mērā pensija spēj aizstāt darba samaksu. Piemēram, ja cilvēks pirms pensijas pelnīja 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad pie vidējā pensijas apmēra, kas Latvijā ir 54,3 procenti no darba samaksas, cilvēks, aizejot pensijā, saņems 543 eiro vecuma pensiju,” skaidro A. Dobrovoļska.
Eksperte norāda: lai arī šis rādītājs ir tuvu OECD valstu vidējam radītājam, tas tik un tā ir ievērojams ienākumu kritums, turklāt nākotnes prognoze neuzlabojas. Pēc Latvijas bankas prognozes, pie esošās demogrāfiskās situācijas, ienākumu aizvietošanas koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40 procentus. Viena lieta ir, kā uz šo situāciju un prognozēm reaģēs solidaritātes pensiju sistēma (pensijas, kuras tiek uzkrātas pirmajā pensiju līmenī, un valsts politika šajā jautājumā), cits aspekts ir personas brīvprātīgie uzkrājumi savām vecumdienām. “Tas, uz ko mēs aicinām iedzīvotājus, ir jau laikus domāt par papildu uzkrājumu veidošanu vecumdienām,” saka A. Dobrovoļska.
