Gadsimta populārākie meiteņu un zēnu vārdi

VĀRDS. Lieliska iespēja ir izpētīt, kādi vārdi bijuši populāri pēdējos simt gados – daudzi vārdi simt populārāko vārdu sarakstu nav pametuši, bet vairāki ir ienākuši pēdējos desmit gados. Piemēram, vārds Amēlija (attēlā rīdziniece Amēlija Vītola) simtniekā ienācis 2010. gadā un bija 59. populārākais, bet 2020. gadā – jau sestais © Inga Paparde

Pirms simt gadiem vispopulārākais vārds jaundzimušajiem zēniem bija Jānis, bet simt gadus vēlāk personvārdu topā to nomainījis Roberts, kas ir populārākais zēna vārds jau vairāk nekā piecus gadus.

Līdzīgu ainu varam novērot arī saistībā ar meiteņu vārdiem. Pirms simt gadiem vispopulārākais meitenes vārds bija Anna, bet pašlaik - Sofija. Tomēr Annas vārds nav zaudējis savu popularitāti, jo ir desmit populārāko meiteņu vārdu sarakstā arī tagad.

Jānis un Aleksandrs - visos laikos

To, kā mainījusies vārdu popularitāte pēdējā gadsimta gaitā, ikviens var noskaidrot Centrālās statistikas pārvaldes interaktīvajā rīkā par personvārdu popularitāti 100 gados. Tajā atrodami simt populārākie vārdi gan meitenēm, gan zēniem, sākot no 1920. gada, turklāt var izpētīt, kādi bijuši populārākie simt vārdi jaundzimušajiem reģionu griezumā, piemēram, kā atšķiras Latgale no Rīgas, Zemgale no Vidzemes.

Pēdējo gadu laikā pieci populārākie vārdi jaundzimušajiem zēniem Latvijā ir Roberts, Olivers, Marks, Emīls un Gustavs.

Roberts populārāko vārdu simtnieku nekad nav pametis, un tas ir bijis iecienīts visos Latvijas reģionos.

Lai arī 1920. gadā Roberts nav jaundzimušo zēnu vārdu topa desmitniekā, tas tomēr ieņem augsto 18. vietu. Savukārt vārds Emīls ir bijis populārs 20. gs. 20. un 30. gados Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti piebilst, ka vārda Emīls popularitāte kopš 1995. gada (13. vieta 1995. gadā, 6. vieta 2015. gadā) varētu būt saistīta ar režisora Vara Braslas mākslas filmu “Emīla nedarbi”, kas tika uzņemta 1985. gadā. Vārds Olivers 100 populārāko zēnu vārdu pulkā ienāca tikai ap 2010. gadu un strauji kļuva populārs. Arī zēna vārds Gustavs populārāko vārdu simtniekā ienāca vien 2000. gadā un desmit gados sasniedza populārāko vārdu trijnieku. Vispopulārākais vārds Gustavs bija 2015. gadā, kad tas ierindojās otrajā vietā, uzreiz aiz Roberta.

Tālākajās topa vietās ierindojas vēl daudzi citi vārdi, kas nesatur garumzīmes, jo tas mūsdienās ir kļuvis par svarīgu argumentu, izvēloties vārdu: Markuss, Daniels, Adrians, Ernests, Ralfs. Joprojām populāri ir arī senie latviešu vārdi ar garumzīmēm - Kārlis un Jēkabs. Turklāt Kārlis pašlaik sevišķi populārs Kurzemē, savukārt Jēkabs - Vidzemē. Kārlis arī pirms simt gadiem bija viens no populārākajiem trim vārdiem zēniem.

Kopš 1918. gada jaundzimušo zēnu vārdu topu nav pametuši 13 vārdi: Jānis, Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Kārlis, Eduards, Roberts, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Mihails un Aleksejs. Vladimirs un Vladislavs ir bijuši topā līdz pat 2015. gadam, tomēr pēdējos gados zaudējuši popularitāti. Statistiķi īpaši atzīmē vārdus Jānis un Aleksandrs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu topā visos laikos un visos reģionos.

Anna - īpašs vārds

Pēdējo piecu gadu laikā populārākie vārdi jaundzimušajām meitenēm bijuši Sofija, Emīlija, Alise, Marta un Anna. No pēdējo gadu jaundzimušo meiteņu topa pirmā piecnieka vārds Anna ir īpašs ar to, ka tas nav pametis meiteņu vārdu topa simtnieku kopš 1918. gada.

Anna bija vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā līdz pat Otrā pasaules kara beigām (no 1918. gada līdz 1940. gadu vidum), un kopš 1990. gada Anna atkal ir topa piecniekā.

Pēdējos gados gan topa pirmajā vietā jau vairākus gadus ir vārds Sofija.

Meitenēm daudz retāk nekā zēniem dod tādus vārdus, kas bijuši iecienīti iepriekšējā paaudzē, norāda statistikas datu analītiķi, līdz ar to ir daudz mazāk vārdu, kas būtu bijuši populāri visus simt gadus. Tādi ir tikai trīs - Marija, Anna un Viktorija. Simts gadu laikā topa pirmajā vietā ir bijuši desmit vārdi - Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija. Meiteņu vārdu modē vērojama tendence, ka populārais vārds dažas paaudzes atpūšas un tad atgriežas ar jaunu sparu. No pašlaik 20 populārākajiem jaundzimušo meiteņu vārdiem astoņi bijuši iecienīti pirms vairākām paaudzēm: Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna, Elza, Dārta un Emma. Visi minētie vārdi ir bijuši ļoti populāri vai salīdzinoši bieži izplatīti no 1918. līdz 1940. gadam, ap 1945. gadu izkrituši no topa, lai tajā atgrieztos pēc 1990. gada, un kļuvuši ļoti populāri šajā gadsimtā.

Vecvecmāmiņu paaudzei (1920. gads) vispopulārākie no šiem vārdiem bija Elza (5. vieta), Marta (8. vieta) un Emīlija (13. vieta). Pašlaik mazām meitenēm populārais vārds Dārta ir bijis izplatīts Latvijā arī senāk - pirms pagājušā gadsimta 20. gadiem. Savukārt interesantākais jaunpienācējs pašlaik populārāko vārdu vidū ir ar starptautisku skanējumu un rakstību vārds Mia. Tas pievienojies topam pēdējās piecgades laikā un tagad ir 17. vietā.

Latgalē vārdi atšķiras visvairāk

Ja skatās pa reģioniem, visvairāk no Latvijas kopējā topa atšķiras jaundzimušo vārdi, kurus bērniem dod Latgalē. Zēniem īpaši populārs vārds Latgalē ir Dominiks, kas ir populārs pašlaik un tāds bija arī pirms simt gadiem. Dominiks pēdējos gados ir ļoti izplatīts vārds Latgalē dzimušajiem zēniem (4. vieta), un tas ir bijis samērā populārs zēnu vārds Latgalē 20. gs. 20. un 30. gados. Latvijas kopējā topā pēdējos gados Dominiks ir 14. vietā. Pieci populārākie zēnu vārdi Latgalē ir šādi: Artjoms, Maksims, Marks, Dominiks un Daniels.

Savukārt meitenēm pirmajā vietā arī Latgalē ir Sofija, tāpat līdzīgs ir desmit populāro vārdu sadalījums. Emīlija un Alise ir nākamie populārākie meiteņu vārdi Latgalē, taču atšķirībā no pārējās Latvijas Latgalē meitenēm īpaši vārdi ir arī Viktorija, Milana, Alisa, Marija un Anastasija.

Centrālā statistikas pārvaldē norāda, ka ikviens var izpētīt arī sava vārda popularitāti pēdējos simt gados Latvijā un reģionos (jāmeklē - vardi.csb.gov.lv). Ja vārda topā nav, šis vārds simt gadu laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem.

Lasāmgabali

"Mums ir tik daudz datu par to, kā jūtas mūsu darbinieki un kā viņi uzvedas. Bet, kad kaut kas noiet greizi, mums vienmēr trūkst pietiekamas izpratnes, lai izskaidrotu, kāpēc," šādi medija “HRZone” žurnālistam Robam Heivardam pirms dažiem gadiem izteicās kāds augsta līmeņa lielas Eiropas bankas personālvadības vadītājs. Saruna izrādījusies pravietiska: gada laikā pēc šīs diskusijas banka iekūlās vairākos skandālos.