5.lapa
Ogres Zilie kalni ir dabas objekts ar pasakaini skaistām ainavām - vaļņveidīgu osu virkne, kas ir Kangaru kalnu grēdas daļa. Ir gan arī tā, ka zem šīs osu grēdas ir daudz celtniecībā izmantojamu derīgo izrakteņu - grants un dolomīts. Visvairāk jau dolomīts. Dolomīta šķembas lieti noder ceļu būvē.
Ogres Zilie kalni ir dabas parks, kur nav pieļaujama aktīva saimnieciskā darbība kaut ko rokot vai rūpnieciski ražojot. Taču laika gaitā ir kaut kā tā sanācis, ka kalnu ziemeļu galā ir mainīts teritoriālais plānojums, un ir atļauta arī izrakteņu apguve.
Tas vēl varbūt nebūtu tas sliktākais - ja šīs lietas dara pragmatiski, prātīgi un sabalansējot vidi un ekonomiku, varētu jau arī skatīties uz to mierīgi. Taču Ogres Zilo kalnu ziemeļu daļā jau ir vairāki dolomīta karjeri, kas ir stipri mainījuši vidi, kas atgādina Mēness ainavu - ir milzīgs karjers, kurā pašlaik aktīvi notiek dolomīta ieguve, blakus tam ir otrs, kas necik pievilcīgi neizskatās. Ir vēl citi karjeri. Karjeri nozīmē to, ka tuvu un tālu ievērojami pazeminās gruntsūdens līmenis - dīķos pie mājām ūdens pazūd, tie jārok dziļāk. Tāpat arī ir ar akām - lai tiktu līdz ūdenim, tagad jārok daudz, daudz dziļāk. Gruntsūdens zemais līmenis nozīmē arī izmaiņas ekosistēmā - lauki, pļavas, meži kļūst sausāki un kalst. Selēku ezers ir zaudējis lielu tiesu sava agrākā līmeņa.
Bet nu šis daudzmaz saimnieciski un ekoloģiski sabalansētais līdzsvars nupat draud izjukt un pārvērsties brutālā vides postīšanā un izlaupīšanā. Ir paredzēts vēl viens dolomīta karjers, kas būs teju piecas reizes lielāks par pašreiz lielāko Ogres novadā. Tas atradīsies abpus valsts nozīmes ceļam Ikšķile - Tīnūži. Nelielāks ziemeļu pusē un ļoti liels dievidu virzienā. Tas jau ir neprāts. Visu rakstu var izlasīt šeit:
