2.lapa
„Nav jābrīnās, ka cilvēki neskrien un nestājas rindā pēc vakcīnas. Valdībai vajadzētu atbildēt uz visiem - visiem! - neskaidrajiem jautājumiem, dot garantijas par palīdzību, ja kaut kas notiek. Un nevis pēc pusgada, bet tūlīt. Taču valdība joprojām ignorē saucienus pēc informācijas, toties aizplīvurotā veidā draud un nodarbojas ar vakcīnu uzspiešanu. Tas izraisa pretreakciju,” spriež Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Šodien - intervija ar Valdi Keri.
Kas tas par biezdokumentu jums uz galda?
Nupat esam saņēmuši grozījumus kovida izplatības pārvaldības likumā. Ja Saeima šos grozījumus pieņems, tas nozīmēs to, ka pēc šo grozījumu stāšanās spēkā faktiski būs realizēta obligātā prasība vakcinēties visai Latvijas sabiedrībai. Pilnīgi visiem, kuriem ir saskare ar citiem cilvēkiem. Pakalpojuma sniedzējam būs pienākums realizēt drošu pakalpojuma sniegšanu, tātad tiem, kuri sniedz pakalpojumu, jābūt derīgam sertifikātam, un tam, kurš sniedz pakalpojumu, būs tiesības pārliecināties, vai tam, kurš saņem pakalpojumu, arī ir derīgs sertifikāts.
Kas to ir sacerējis?
Ministru kabinets. Šie grozījumi ir iesniegti Saeimā, ignorējot Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas šā gada janvāra rezolūciju par pretkovida vakcinācijas ētiskajiem, tiesiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem, kur skaidri pateikts, ka jānodrošina iedzīvotāju informēšana par to, ka vakcinācija nav piespiedu pasākums un ka neviens netiks politiski, sociāli vai citādi ietekmēts vai piespiests vakcinēties.
Mūsu valdība ir arī ignorējusi Starptautiskās darba organizācijas standartus un ieteikumus par rīcību darba attiecību organizēšanā kovida apstākļos, proti, rīcībai šādos apstākļos jābūt pilnvērtīgi apspriestai sociālā dialoga ietvaros starp valdību, darba devējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem. Bet nekas tamlīdzīgs nav noticis.
Jā, dialogs līdz šim nav pamanīts.
Turklāt liela daļa mediju atbalsta būtisku atkāpšanos no demokrātijas pamatprincipiem. Par to vēlāk var nākties dārgi maksāt. Palasiet, kas rakstīts par atkāpšanos no šiem pamatprincipiem 1934. gadā, kad sabiedriskā un politiskā elite, tāpat prese daudz neprotestēja pret to, ka demokrātija tiek mīdīta kājām.
Tā laika diplomāts Ludvigs Sēja savos memuāros rakstīja: tas, ka sabiedrība akceptēja demokrātijas zaudēšanu, pēc tam latviešu tautai ļoti dārgi maksāja - nācās piedzīvot divas okupācijas un visu, kas ar tām bija saistīts. Ļoti negribētos, ka mēs pieļaujam tos pašus riskus. Visu interviju var izlasīt šeit:
