4.lapa
Rīgas pasažieru ostas terminālis kļūst par arvien atbaidošāku galvaspilsētas vizītkarti, 11. novembra krastmala ir sabiedrībai teju nepieejama, un arī ko darīt Daugavmalā īsti nav, ķeksīša pēc īstenoto labiekārtojumu iepretim tirgum izmanto bezpajumtnieki. Rīga jau gadiem izliekas, ka Daugava un citi ūdeņi tai vispār nav vajadzīgi. Bet varētu taču būt citādi!
Pilsētvides organizācija “MadCity Riga” nule organizējusi konkursu “Atlūzusī krastmala”, kurā pilsētnieki piedāvāja savas idejas Daugavas un krastmalas integrēšanai Rīgas dzīvē. Taču konkursa nosacījums bija sniegt tādus ierosinājumus, kas ir īstenojami jau šoruden. Nu varbūt nedaudz garākā termiņā, bet pagaidām runa nav par fundamentālu problēmu risināšanu. Konkursa organizatori saņēma 105 gana jaukas idejas.
Cilvēki grib krastmalā mierīgāku satiksmi, kultūru, tirgošanos, labiekārtojumu, copēšanas iespējas. Grib arī ūdenstransportu. Visu, kā citu Eiropas pilsētu krastmalās. Divas idejas šoruden varētu tikt ieviestas. Saulrieta vērošanas tribīnes pie Akmens tilta un ūdens taksometrs. Jācer, ka tribīnes nepārvērtīsies par kārtējo vietu pilsētā, kur piebraukt un novērot bezpajumtniekus un dzērājus. Visi pārējie ierosinājumi rudenī tiks apspriesti pilsētplānotāju, pašvaldības un valsts iestāžu kopīgā domu apmaiņā. Tomēr šobrīd jaukās idejas par brīvpieejamu makšķerēšanas rīku skapju ierīkošanu vai diļļu dobju ierīkošanu ir kā stabiņu skrūvēšana laikā, kad Rīgas tilti brūk kopā.
Brūk tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Un, pārmantojot no iepriekšējās domes mantotos grafikus, arī šī dome turpina tiltus neremontēt, jo naudas nav. Bet ir nauda stabiņiem un zilajai krāsai velojoslām. Ar Daugavmalas pievienošanu pilsētai notiek tas pats. Visu rakstu var izlasīt šeit:
