Šobrīd, kad vīruss būtiski ietekmējis ceļošanas iespējas, plānot ceļojumus tālu uz priekšu un uz tāliem galamērķiem ir nedroši. Toties ir īstais laiks atklāt aizraujošas un vēl neizzinātas vietas tuvējās kaimiņvalstīs. Igaunijā tādu ir ne mazums, turklāt vairākās ceļotājiem interesantās vietās un muzejos runā un saprot latviski.
Netālu no hidroplānu ostas Tallinā atrodas kādreizējā zemūdeņu būves rūpnīca “Noblessner”, kur tagad iekārtots “Proto” centrs - aizraujošs izlaides parks bērniem un pieaugušajiem. Šajā vietā var virtuāli izbaudīt braucienu gaisa balonā, lokomotīves un pasaulē pirmās automašīnas vadīšanu. Teikšu, ka pat ar manu autovadīšanas pieklājīgo stāžu, manevrēt ar seno laiku auto nebija nemaz tik viegli. Par gaisa balonu nemaz nerunājot. Cenšoties ar to izlavierēt starp celtnēm, ietriecos baznīcas tornī tā, ka kupols nošvīkstēja vien, un viss satumsa. Izmēģinot dažādus tehnoloģiju sasniegumus, sajutos kā Žila Verna romānā - ar spārnotu divriteni lidoju virs aizām un ar batiskafu pētīju okeāna dzelmi. Pēc sajūtām tas bija tik reāli! Līdztekus aizraujošai izklaidei šis centrs dod iespēju izprast arī fizikas pamatlikumus, pašiem pārbaudīt vairākas fizikas likumsakarības.
Lai izmēģinātu visas aizraujošās atrakcijas, jārēķinās vismaz ar divām stundām, taču īstenībā ģimenes šeit pavada daudz ilgāku laiku.
Turklāt vēl viens patīkams pārsteigums - “Proto” centrā strādā arī latviski runājoši darbinieki, kas atvieglo komunikāciju gadījumos, ja svešvaloda nepadodas viegli.
“Proto” centrs iekārtots milzīgā angārā, kurā pirms vairāk nekā gadsimta tika būvētas zemūdenes. No 1913. līdz 1917. gadam šeit uzbūvētas 12 zemūdenes. Pēc tam šajā vietā būvēti un remontēti kuģi.
“Proto” centrs strādā no trešdienas līdz svētdienai, no pulksten 10 līdz 18. Pirmdien un otrdien tas ir slēgts.
Okupācijas un brīvības muzejs “Vabamu”, kas atrodas Tallinā, Covid-19 laika piespiedu dīkstāvi izmantoja, lai visu pastāvīgo ekspozīciju iztulkotu latviešu valodā. Muzeja apmeklējumu latviešu valodā vada e-gids, kuru muzeja darbinieki sauc par e-Rihardu, jo audiostāstus ir ierunājis populārais latviešu aktieris Rihards Lepers.
Dodoties uz šo muzeju, iekšēji biju sagatavojusies vērties Igaunijas vēstures drūmākajās lappusēs, jo arī Latvijai ir nācies pārdzīvot okupāciju. Līdz ar to biju gatava drūmam stāstam par šo traģisko laiku. Taču “Vabamu” muzejs nenospiež ar vēstures smagumu. Ekspozīciju veido cilvēku personiskie stāsti, kuros ietilpst viss - gan smagas, gan gaišas atmiņas. Ekspozīcija sniedz pārskatu par to, cik dažādi varēja izvērsties cilvēku likteņi atkarībā no viņu izglītības, tautības, ģimenes vēstures vai attiecībām ar tuviniekiem. Tā kā pastāvīgā ekspozīcija beidzas ar stāstu par kļūšanu brīviem, muzeja apmeklējums drīzāk atstāj gaišu, lai gan arī ļoti emocionālu pieredzi.
“Nav jābaidās, ka šī būs drūma un depresīva vieta, uz kuru skaistā vasaras dienā kopā ar ģimeni negribētos iet. Gluži pretēji - “Vabamu” ekspozīciju veido no dažādiem likteņiem savīts ceļš līdz brīvībai, kurā, neraugoties uz okupācijas gadu smagumu, ir arī daudz gaišu atmiņu,” teic arī muzeja vadītāja Keiu Telve.
Muzejs vienmēr ir gaidījis ciemos Latvijas iedzīvotājus, jo šis laiks abām valstīm ir bijis ļoti līdzīgs - izsūtīšana, bēgšana no kara, represijas, neatkarības atjaunošana utt. Uz šo muzeju var vest arī bērnus, jo tajā ir padomāts, kā mazajiem saprotami un interesanti izstāstīt par šo laiku. Turklāt, “Vabamu” ir moderns muzejs, kurā izmanto daudz mūsdienīgu tehnoloģiju, kas ļauj līdzdarboties, piemēram, ar virtuālās realitātes starpniecību iekārtot mājokli padomju laiku stilā.
Muzejs atvērts no otrdienas līdz sestdienai, no pulksten 11 līdz 18. Pirmdien un svētdien tas ir slēgts.
Igaunijas Nacionālais muzejs atrodas Tartu. Arī tajā ar ekspozīciju iespējams iepazīties latviešu valodā. Muzejā strādā latviešu valodā runājoša gide Linda, kas zina ne tikai aizraujošus stāstus par Igauniju, bet arī interesantus faktus, kas Igaunijas vēsturi saista ar Latviju.
Ja dodat priekšroku muzeja apskatei vienatnē, tad, noskenējot ieejas biļeti, var iegūt visu informāciju latviešu valodā.
Muzeja ēka ir jauna (tā apmeklētājiem durvis vēra 2016. gadā), moderni iekārtota un milzīga. Tās izstāžu zona ir vairāk nekā 6000 kvadrātmetrus liela. Lielāko daļu aizņem pastāvīgā izstāde “Tikšanās”, kas parāda igauņu ikdienu gadu gaitā.
Starp muzeja eksponātiem atradu Igaunijas seno laiku pavārgrāmatu, kuru iespējams virtuāli pāršķirstīt. Savukārt pagājušā gadsimtā izdotie laikraksti atgādina samērā nesenu pagātni.
Muzejs ļoti lepojas ar somugru tautām veltītu izstādi, kas ir atzīta par labāko šāda veida izstādi pasaulē. Izstāde ir veltīta somugru pamatiedzīvotājiem, kuriem nav savas valsts un kuri apdzīvo milzīgu teritoriju Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas un Baltijas jūras līdz Taimiras pussalai un Jeņisejas upei Sibīrijā. Somugru dzīvesvieta dienvidu daļā vietām sniedzas līdz Donavai un Volgas vidustecei. Izstādē var iepazīties ar apmēram desmito daļu no somugru priekšmetu kolekcijas, kas ir muzeja rīcībā, pētīt dažādas kartes, spēlēt spēles, vērot pēc somugru ļaužu stāstiem veidotas animācijas filmiņas un skatīties video fragmentus par šo tautu ikdienas dzīvi.
Vienmēr Igaunijas Nacionālajā muzejā ir tematiskās izstādes, kas regulāri mainās. Piemēram, šobrīd viena no šādām izstādēm ir pasaku izstāde “Reiz dzīvoja...”, kurā var iejusties dažādu pasaku tēlos. Ja ir drosme, tad, tāpat kā pasakā “Ansītis un Grietiņa”, var iedot savu pirkstiņu Raganai, lai tā pārbauda, vai pirksta īpašnieks jau ir gana treknumā pieņēmies. Atzīšos, mani ragana solīja likt uz pannas jau nākamajā dienā. Šeit var cīnīties ar pūķi (virtuāli) un noklausīties pasakas latviski. Pasaku izstāde darbosies līdz septembra sākumam.
Igaunijas Nacionālais muzejs un visas tā ekspozīcijas strādā no trešdienas līdz svētdienai, no pulksten 10 līdz 18. Pirmdien un otrdien tas ir slēgts.
Arī Igaunijas mākslas centrā “Kumu”, kas atrodas Tallinā, netālu no Kadriorgas pils, gida stāstījumu iespējams klausīties latviešu valodā. Šajā muzejā ekskursijas drīkst vadīt tikai sertificēti gidi, un to vidū ir trīs, kuri runā latviešu valodā. “Kumu” ir iespēja apskatīt ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet līdz septembrim arī latviešu gleznotājam Janim Rozentālam veltīto izstādi “ Dzīves deja”.
Kolēģi taujāja, kāpēc būtu jādodas uz Igauniju skatīties Jaņa Rozentāla gleznas? Tāpēc, ka Jaņa Rozentāla darbi šeit skatāmi vienuviet un tik plašā ekspozīcijā, kāda Latvijā pastāvīgi nav pieejama. Turklāt pašreiz “Kumu” mākslas centrā izveidotā izstāde ir plašākā Jaņa Rozentāla darbu izstāde, kas jebkad veidota ārpus Latvijas robežām.
Tāpat ir interesanti redzēt, kā citās valstīs mākslas mīļotāji uztver Jani Rozentālu, par kuru Romāns Suta savulaik teica: “Ar savu sajūsmīgo un sajūsminošo personību Rozentāls pirmais modināja latvju tautā interesi uz tēlojošām mākslām. Šajā nozīmē viņš bija latvju tautas pirmā mīlestība, kas kā tāda paliks mūžam neaizmirstama.”
Izstādē iekļautas vairāk nekā 130 Jaņa Rozentāla gleznas un zīmējumi, tostarp arī tādi pazīstamākie un atzītākie mākslinieka darbi kā “Arkādija”, “No baznīcas”, “Princese un mērkaķis” un citi. Ekspozīciju pamatā veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošie mākslinieka darbi, kā arī atsevišķi darbi no citu Latvijas muzeju krājumiem un privātām kolekcijām.
Izstādi rīko “Kumu” mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ar Latvijas vēstniecības Igaunijā atbalstu. Izstāde būs apskatāma līdz 5. septembrim.
Muzejs ir atvērts otrdienās, trešdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās no pulksten 10 līdz 18, ceturtdienās no pulksten 10 līdz 20. Pirmdienās tas ir slēgts.
