Mēs zinām, kur jūs nedziedājāt šajā nedēļā

© Neatkarīgā

Latvijas pašvaldībās sākās e-Skolu e-jaunatnes e-dziesmu un e-deju svētki “#dziedundejounsazinkovēl2021”, ko gan manīja vien tajos brīžos, kad Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļos neredzēja priekā spiedzošus mazos dziedātājus un dejotājus, kā arī tad, kad TV ekrānos kārtējo reizi ieviesās Dziesmu svētku vakcinācijas Eva.

Daudz jūtamāk latvju zemes iedzīvotāji pamanīja meteomurgologu un citu sinopintiķu izsludināto sarkano karstuma brīdinājumu ar oranžo pērkona negaisa trauksmi un atmosfēras spiediena 1000 hektopaskāliem jūras līmenī. Boms Tricis gan biedēja, ka nākamnedēļ iegriezīšoties vējš no ziemeļrietumiem, kas nesīs sev līdzi aukstās atmosfēras frontes, tāpēc āra gaisa temperatūra noslīdēs līdz sen nepieredzētam aukstumam, t.i., +23, +27 grādiem. Taču bāleliņi viņā neklausījās un nesteidza izpirkt veikalos šalles, dūraiņus un ausaines, bet joprojām spītīgi pirka jebko, kas kaut attāli atgādināja kondicionieri, ventilatoru vai Karlsonu, kas dzīvo uz jumta. Pārsteidzošā kārtā nebija daudz tādu, kas sludinātu, ka latvju zemi piemeklējušais karstums ir sazvērestības plāns, kuru realizē Bils Geitss ar masonu ložām, saulesdūriena patiesībā nemaz nav, veselīgiem cilvēkiem ar stipru imunitāti un Govjuzemja zvaigzni pie krūtīm nekas nedraud, bet no pretiedegumu krēmiem var piemeklēt blaknes.

Dziesmu svētku Eva pēdējā laikā nudien bieži bija redzama TV ekrānos - viņai vajadzēja ar putām uz lūpām un līdz pēdējam sviedram popularizēt jauno vakcinēšanās kampaņu, par kuru nepateicīgie bāleliņi smīkņāja, ka tā esot nosperta frančiem, bet vēl citi teica, ka tā aizgūta no PSKP CK XXV kongresā neapgūtajiem un nepublicētajiem plakātiem. Krietnā Eva nepagurusi skaidroja, ka kampaņa ar saukli “Bez vakcīnas nav uzvaras! Maijs, miers, darbs, vakcīna” aicina visus būt vienotiem, jo bez vienotas rīcības - vakcinēšanās - vīrusu uzveikt nav iespējams. “Mēs neesam pretinieki cits citam, mūsu pretinieks ir bezjūtīgs un lipīgs vīruss. Un vienīgais veids, kā to uzvarēt, ir, atrotot piedurknes, - plecu pie pleca,” stāstīja Eva, taču atkal tika pārprasta, un viegli pavedinošā vakcinēšanās kampaņa ar erotisko plecu atkailināšanu tika nominēta galvenajai balvai izstādē “Erots”.

Pa to laiku premjerīgajam Kariņpapam uzbruka ar jautājumiem par gaidāmo kovidbingo, kovidloto, totalizatorkovida vai blekpavļutdžeka rīkošanu. “Visi līdzekļi ir labi, ja ar tiem varam pasargāt cilvēkus no Covid-19,” noskaldīja Kariņpaps. “Ja reiz ir jālec no lidmašīnas, un mums visiem ir [jālec], jo tas vīruss visapkārt ir, tad labāk tomēr paņemt izpletni. Tas nekas, ka tas drusku parīvēs muguru un plecus, pastāv risks to ieraut dibenā, bet vējš var sapūst ausis - viss tas mūs varētu arī ļoti labi pasargāt,” sacīja premjers. “Bet, ja nu kāds negribēs ņemt izpletni, tad no 1. oktobra darba devējs varēs to izmest no lidmašīnas un pēc nokrišanas uzvilkt tam izpletni tāpat.”

Par labu šādai argumentācijai kalpoja fakts, ka līdz šim prevalējušo britu jeb “alfa” koronavīrusa paveidu no Latvijas jau bija praktiski izspiedis daudz lipīgākais Indijas jeb “deltas” kovidvīruss. “Ja mēs visi nez kāpēc tomēr nenomirām ar “alfu”, tad ar “deltu” gan mēs točno būsim beigti un pagalam - nu, vismaz nenošpricētie, zvēru pie klavieru melnbaltajiem taustiņiem!” teica veselīgais pianists Pavļuts. “Tas ir tikai laika jautājums, un mums tam ir jāgatavojas,” piebilda ministrs un norādīja ar roku uz epidēmijā, pandēmijā un agonijā mokošās Igaunijas pusi. “Kad pie mums būs klāt Šrilankas, Kambodžas, Svazilendas un Papua-Jaungvinejas tau, ipsilona, fī, hī, psī un omegas vīrusi, lūdzu, mūs pamodiniet,” teica latvju bāleliņi, nožāvājās un aizgāja gulēt.

Savukārt Rīgas dome bija nodarbināta ar citu valstiska mēroga problēmu - cik velojoslu velosepistiem, velorastiem un citiem “Pilsēta cilvēkiem” zandbergiem par prieku atstāt Aleksandra Čaka ielā. Tā kā tika nolemts saglabāt tikai vienu velojoslu, turklāt to pašu virzienā uz centru, aktīvisti pasludināja pilsētas beigas. “Cilvēki pametīs Rīgu, uzņēmēji bankrotēs, tūristi nebrauks, koki nokaltīs, zāle izdegs, sievietes kļūs neauglīgas, bērni nedzims, suņi pārstās vairoties, kaķi vairs neķers peles, Zeme sāks griezties uz otru pusi un radio sāks skanēt tikai un vienīgi dueta “Sandra” dziesmas,” apokaliptisko situāciju pēc velojoslas likvidācijas Čaka ielā zīmēja jonovi un citi “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvji. Viņiem gan tika solīts apmaiņā par izbraucamu pārveidot Krišbarona ielu, kuras centrā novietot kādu puķu dobi, iestādīt koku vai pat stabiņu, tomēr neizskatījās, ka ar to varēs dzēst gruzdošo konfliktu.

Un vēl Rīgā tika apsvērta iespēja aizvākt no galvaspilsētas centra pālī esošos bomžus, lai tie nekaitētu Centrāltirgus un tā apkārtnes vizuāli pievilcīgajam, sudrabkaijām, žurkām un zivju smaku pušķotajam tēlam. Pagaidām gan vēl tikai tika meklēta bomžu patversmes un atskurbtuves telpu izveidošanai piemērota vieta, piemēram, kaut kur Daugavgrīvas ielā vai Bolderājā, no kurienes bomži varētu iespējami ērtāk ar 3. autobusu, taksometru vai “Rail Baltica” nokļūt atpakaļ savās tukšo pudeļu, barības un krutkas ievākšanas vietās, taču domnieki jau pārliecinājās, ka karma ir maita. Proti, akurāt šī jautājuma lemšanas laikā rātsnama telpās paspruka bites, kuras iekļuva vienā no liftiem, rātsnama pagraba autostāvvietā un kādas deputātes dekoltē.

Taču tas viss bija nieks, salīdzinot ar situāciju Jēkabpilī, kur vietējais komunālais uzņēmums piedraudēja demontēt suņu ekskrementiem paredzētos konteinerus, ja turpināsies to bojāšana. Jau pavasarī pilsētā tika izvietoti koši dzelteni konteineri, kuri bija paredzēti suņu defekācijas procesa rezultātā radušos produktu izmešanai, diemžēl iedzīvotāji urnas bojāja un nelietoja tās paredzētajam mērķim, bet mēģināja tajās skābēt gurķus, raudzēt brāgu un nokārtoties urnās paši. “Kakāsiet kabatā!” piedraudēja aplam niknais vietējais komunālais uzņēmums. Tāds, lūk, šausmīgs stāsts.

Lasāmgabali

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība svinīgā sarīkojumā Dzintaru koncertzālē pasniedza pašvaldības augstākos apbalvojumus. Ar Goda zīmi par sabiedriski aktīvu un radošu darbību un ieguldījumu Jūrmalas popularizēšanā apbalvota mūsu kolēģe, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece Elita Veidemane.

Svarīgākais