2.lapa
Statistiski vidējās vecuma pensijas pieaugums no 1,11 eiro 1990. gadā līdz 410,97 eiro šā gada maijā nenozīmē, ka pensionāru labklājība būtu cēlusies simtiem reižu.
Pensiju vidējais lielums un tā pieauguma ātrums ir jānovērtē saistībā ar vēl diviem rādītājiem.
Pirmkārt, pensiju nominālapmēra pieaugums ir jāsalīdzina ar cenu pieaugumu. Otrkārt, jāņem vērā nevienlīdzība starp cilvēkiem, kuri visi saucas pensionāri.
Vecuma pensiju lielumu nevienlīdzība Latvijā ir īpašas ievērības cienīga. Šā gada martā 4 510 pensionāru saņēmuši līdz 20 eiro, bet 3 548 pensionāri - virs 1500 eiro, no kuriem kaut daži īpaši čakli pensiju sistēmas izmantotāji saņēmuši virs 15 000 eiro. Ja visas šīs pensijas saskaita kopā un izdala uz pensionāru kopskaitu abās grupās, tad vidējā pensija izskatās daudz maz atbilstoša vispārējai situācijai Latvijā, kur ne kura katra alga pārsniedz vidējo pensiju. Ja turpina pārlūkot mazo jeb tikai simbolisko, izdzīvošanai ne ar kādām atrunām nepietiekamo vecuma pensiju saņēmēju grupas, tad atklājas, ka 1 130 pensionāru saņēmuši no 20 līdz 30 eiro, kaut skaitliski mazāka grupiņa 678 cilvēku sastāvā no 30 līdz 40 eiro utt. Izdevumos starp 90 un 100 eiro mēnesī jāiekļaujas 7 832 pensionāriem.
