Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti atrodas septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos, kurus iepazīstot var atrast un izprast Latvijas unikālās vērtības. Šoreiz mūsu ceļš veda uz Enguri pa Līvu ceļu.
Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā top samanāmi un atpazīstami laikā no 10. gadsimta. Viņi apdzīvo Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces. “Pirmajiem atbraukušajiem vācu tirgotājiem viņi zinoši prasa: “Cik maksā šobrīd vadmala Visbijas tirgū?” Tātad viņiem zināma zviedru Gotlandes sala, viņi ir labi jūrā gājēji, drosmīgi un garā stipri. Jo tikai stiprais spēj sadzīvot ar jūru, doties zvejā un roņu medībās, iesakņoties nebūt ne auglīgajā jūras piekrastes smiltājā,” tā par līviem raksta “Lauku ceļotājs”, piedāvājot interesantu piecu dienu maršrutu. To var veikt vai nu ar automašīnu, vai sabiedrisko transportu. Informācija par izveidoto maršrutu atrodama šeit. (https://www.celotajs.lv/lv/e/livu_cels?0)
Teritoriju gar jūru no Ģipkas līdz Ovišiem mēs tagad zinām kā Lībiešu krastu. Te joprojām atrodami ne tikai romantisma apdvesti piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi, te Kolkas ragā dižais Krišjānis Valdemārs samērījis pašu Eiropas centru! Sekojot viņa aicinājumam, lībieši visā piekrastē aktīvi piedalās burinieku būvniecībā līdz pat Ainažiem, kurp dodas smelties jūrskolā izglītību. Tā ļauj viņu kuģiem sasniegt pat vistālākos pasaules jūru nostūrus. Tā radās burinieku gadsimts. Bez līviem tas neiztika! Lībiešu krastā atrodas arī senākās Latvijas bākas, Ovišu bāka vēl joprojām kā zvaigzne krastā rāda ceļu jūrā esošiem kuģiem uz Rīgu, vēsta “Lauku ceļotājs”.
Latvieši radās, kad līvi saplūda ar latgaļiem, joko paši līvi. Un, iespējams, ka viņu jokā ir daļa patiesības.
“Zušuciema parku” veido vairākas skulptūras un objekti, kas attēlo zušu ceļu no jūras līdz murdam. Te izveidota iespaidīga zvejnieka skulptūra, murds, laivas un arī citi objekti. Trīs laukakmeņos, kas atvesti no Slampes puses iepazīstamas visas Latvijas zivju sugas. Turpat izveidota arī akmeņu upe, kur oļus un akmeņus no sava dārza nesa jebkurš interesents. Parkā ir izvietoti soliņi, iekārtotas puķu dobes. Diennakts tumšākajā laikā parks ir izgaismots. Tie, kas šo vietu ir redzējuši gan dienā, gan naktī, teic, ka naktī izgaismotais parks izskatoties īpaši iespaidīgi.
Vēl pirms pieciem gadiem šajā vietā bija laukums, kur kādreiz zvejnieki žāvēja tīklus. Parka izveides projekts aizsākās 2016. gada vasarā ar zemes iegādāšanos no baznīcas. “Zušuciema parka” projekta autori ir Velga Vītola un Gaits Burvis. Parks ir izveidots ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstu.
Engures pludmale ir unikāla ar tās pelēko kāpu, tā piesaista daudzus apmeklētājus, kas ierodas baudīt mūsu piekrastei raksturīgo ainavu un atpūsties. Pelēkā kāpa ir viens no retākajiem jūras krasta kāpu veidiem, Latvijā sastopams tikai nelielās platībās, jo strauji aizaug ar priedēm un krūmiem. Pludmale ir labiekārtota ar ģērbtuvēm, soliņiem, laipām, rotaļu laukumu. Ģimenes ar bērniem it īpaši iepriecinās rotaļlaukumi, kas mazajiem apmeklētājiem dos iespēju iejusties jūrnieka lomā, piemēram, griežot kuģa stūri. Aktīvās atpūtas un sporta cienītāju rīcībā ir zona ar diviem volejbola laukumiem. Abas vietas savieno gājēju tiltiņš pār Engurupīti (Vecupi).
Engures saieta nams atrodas kādreizējās Krišjāņa Valdemāra dibinātās jūrskolas ēkā un kļuvis par iecienītu tikšanās vietu engurniekiem un viesiem. Tajā ir pieejama vēsturiskā ekspozīcija par Engures jūrskolu un pagasta vēsturi, izstāžu zāle un telpas pasākumiem.
Teritorijā pie Engures saieta nama sācies Engures uzplaukums, kas saistās ar Hercoga Jēkaba valdīšanas laiku Latvijā. Šajā apkārtnē Vecupes (Engurupītes) krastos ir bijusi viena no hercoga dzelzs manufaktūrām.
Par ēku vēsturi liecības atrodamas, sākot no 1731. gada, kad Engures mācītājmuižai šeit ir bijis muižas stallis, jo muiža atradās netālu no baznīcas. Pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas, uzsākot piekrastē attīstīt izglītības iestādes jūrniecībai, ēka tika pielāgota jūrskolas vajadzībām. Engures jūrskola dibināta 1875. gadā. Mācīties uz Engures jūrskolu brauca no visas Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Par pasniedzējiem strādāja izcili kapteiņi un tāljūras braucēji, kuri savas zināšanas nodeva tālāk. Vēlāk skolai tika izbūvēts pat observatorijas tornis. Jūrskola pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam.
Projekta gaitā veikti parka labiekārtošanas darbi, izveidota neliela koka lapene - vieta brīvdabas pasākumiem, gājēju celiņi, pieejama ugunskura vieta, izvietoti soliņi. Izveidots vides objekts - zvaigžņu kompass ar atzīmētām pasaules ostām, uz kurām jūrnieki kuģojuši no Engures ostas.
Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 68 miljoniem eiro, 35 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33 miljoni eiro - valsts un pašvaldību ieguldījumi. Finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, izņemot Rīgu, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.
Aicinot epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt jaunos tūrisma objektus, Kultūras ministrija izveidojusi informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”. Tās laikā ikvienam būs pieejama mājaslapa atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē. Spēles “Atrastā Latvija” ietvaros, reģistrējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz jautājumiem par to, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā vai lidot ar Zērgli Siguldā.
