Jau kādu nedēļu dzīvojam no pulcēšanās viedokļa mazliet gaišākas nākotnes noskaņās, kad parādījies cerību stariņš uz Covid-19 vismaz sezonālu piekāpšanos cilvēku pamatvajadzībām pēc socializēšanās. Pamazām sāk rosīties arī koncertu un festivālu rīkotāji, kuru koptajā nozarē gan joprojām ir daudz neskaidrību, ko drīkst, ko nedrīkst, cik drīkst, kad drīkstēs u. tml.
Ņemot vērā to, ka pulcēšanās nosacījumi joprojām ir diezgan neskaidri, šo nedēļu pasākumu potenciālie rīkotāji pavadīja diezgan piesardzīgi. It kā no 15. jūnija droši varētu rīkot arī pasākumus, “ja visi darbinieki un apmeklētāji vakcinējušies vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši”, taču - ko no mūsu valstsgalvām var zināt, turklāt vēl priekšvēlēšanu gaisotnē… Daži jauni ieraksti pasākumu kalendāros gan ir parādījušies. Tie liecina, ka šovasar varētu uzrasties visnegaidītākās pasākumu rīkošanas formas un to norises vietas, turklāt ar diezgan skarbām biļešu cenām, jo šoreiz piedāvājums nevar apmierināt pieprasījumu.
Paskatāmies pāri robežai ziemeļu virzienā: Igaunijā pašlaik var pulcēties līdz 600 cilvēkiem iekštelpās un līdz 1000 cilvēkiem ārtelpās, turklāt no 14. jūnija šie cipari pieaugs līdz attiecīgi 3000 un 9000 (!), protams, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Turklāt kaimiņiem “derīgi” būs arī tādi ļaudis, kas varēs uzrādīt pēdējo 48 stundu laikā tapušu kovidtestu ar negatīvu rezultātu. Tas nozīmē, ka igauņi jau var bez bēdām rēķināties ar festivālu rīkošanu - tiesa, ne gluži “Positivus” un/vai “Summer Sound” apmēros, taču mazāka kalibra pasākumi zem šīm normām pavelk diezgan mierīgi.
Ja informācija par dažādiem pasākumiem parādījusies tikai tagad, tas nenozīmē, ka to rīkotāji pie tiem nav strādājuši jau iepriekš - cerot uz limitētu apmeklētāju skaitu noteikšanu vasarā, organizatori rezervējuši pat vairākas nedēļas nogales, lai, veselības ministra luksoforā iedegoties zaļajai gaismai, varētu izlemt - jūnijs, jūlijs vai augusts. No minētajām negaidītajām pasākumu norises vietām šajās nedēļās uzradusies Suntažu pagasta Upespils, alus darītava “Indiejānis”. Tur 16. - 17. jūlijā pieteikts “Minifestivāls Brūzis” ar tādu vērā ņemamu rokgrupu kā “Inokentijs Mārpls”, “Catalepsia”, “Apēdājs”, “Ryvendir”, “Everlust”, “Nuvo” un citu piedalīšanos (ceturtdienas vakarā sarakstā parādījās pat “Māra”!). Bezmaksas telšu pilsētiņa, auto novietošana, alus prieki - viss, kā festivālos pienākas, taču pārdošanā tiek laistas vien nieka 200 biļetes. Turklāt tikai pirmo pussimts biļešu cena būs 20 eiro, pēc tam tā pieaugs. “Biļetes nopērkamas tikai internetā, vietnē “Ticketshop.lv” un tikai abām festivāla dienām. Pie ieejas festivāla teritorijā biļetes netiks pārdotas,” strikti informē organizatori un privātās pārrunās stāsta tieši to pašu - 200, un viss! Starp citu, smagās mūzikas cienītāji jau rezervējuši arī 20. - 21. augustu, kad Bauskas pilskalna estrādē plānots mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls “Zobens un Lemess”. “2020. gada pavasarī, kad mūzikas industrijā valdīja neziņa, citi festivāli tika pārcelti gadu uz priekšu un vasara jau likās zaudēta, par spīti ierobežojumiem un nepārtrauktām situācijas izmaiņām, mēs ticējām veiksmei, nepadevāmies, strādājām un cīnījāmies, kā rezultātā, par spīti visām prognozēm, “Zobens un Lemess 2020” notika!” atgādina “Z&L” organizatori, un tur nu viņiem ir absolūta taisnība. Arī tajā, ka “līdzīgi ir arī tagad”.
Par citiem kalendārā manītiem pasākumiem. 10. jūlijs atzīmēts kā “Enkurfesta” norises datums “Ziemeļu Enkura” alus darītavas pagalmā - jau pērn viņi tieši iepretī policijas iecirknim Matīsa ielā sarīkoja festivālu, un tas izdevās godam (lai arī nebija plaši apmeklēts). 17. jūlijā Ropažos plānots “R&B Blues Festival 2021” - tam nudien gribētos novēlēt izdošanos, šim mūzikas stilam vienkārši ir jābūt pārstāvētam uz latvju mūzikas festivālu kartes. Cik noprotams, Bauskas kantrimūzikas festivāls gan jau pārcēlies uz 2022. gadu. Par “Positivus” un “Summer Sound” bez izmaiņām - oficiālas informācijas nav. Toties piektdienas naktī pamodās “Kartupeļpalmas” tēvs Uldis Rudaks - viņa minifestivāls Salaspilī notiks 14. augustā, uz skatuves kāps Keitija Bārbale, Evija Vēbere un Imants Daksis, gan jau vēl kāds.
No koncertiem jāatzīmē čella huligānu “Dagamba” izbrauciens, kas nudien ir ievērības cienīgs - pēc nedēļas, 11. jūnijā, mūsējie kopā ar jaudīgajiem igauņu folkmetālistiem “Metsatoll” papildinās Valkas - Valkas 437. dzimšanas dienas programmu. Ar gudru ziņu šis pasākums ir pierakstīts Valgā, Igaunijā… Starp citu, uzstāšanās ziņā šonedēļ svaiga ziņa radās arī “Metsatoll” līdziniekiem mūsu zemē, grupai “Skyforger”, kas ar folkmūzikas koncertu uzstāsies 28. augustā Valmiermuižā - uz šo datumu pārcelts sākotnēji 12. jūnijā plānotais etnofestivāls “Sviests”. Vēl jāatzīmē 22. jūlijā grupas “Oranžās brīvdienas” pieteiktais pasākums uz peldošās mākslas galerijas “Noass” - pērn tā bija pati pēdējā vieta, kas riskēja rīkot ārtelpās notiekošus koncertus, vēl 30. oktobrī uz AB dambja drebinājās apmeklētāji, klausoties grupas “Židrūns” jaunākā albuma prezentācijas koncertu. Tā kā - informācija par mūzikas pasākumiem šobrīd spraucas ārā kā pumpuri pavasarī.
“Koncertdzīve Latvijā atgriežas pamazām, un šāda piesardzība šķiet loģiska gan no epidemioloģiskās drošības, gan arī organizatoriskā viedokļa. Vēl ir jāapzina daudz dažādu jautājumu, kā šobrīd pareizi noorganizēt pasākumu, jo ir skaidrs, ka vecā kārtība, kāda tā bija pirms pandēmijas, vismaz šajā vasarā tik ātri neatgriezīsies,”
Neatkarīgās apskatnieka domu gājienu apstiprina arī Latvijas Sabiedrisko mediju portāla Lsm.lv mūzikas žurnāliste Aiga Leitholde. “Protams, koncerti mūziķiem ir vitāli svarīgi - tie ir primārā saikne ar auditoriju, un publikas klātbūtne ir nozīmīga arī meistarības uzturēšanai. Arī klausītājiem koncerti ir ne vien muzikāls notikums, bet arī daļa no socializēšanās. Jā, koncertu trūkums ir apnicīgs, bet pacietība, ļoti jācer, atmaksāsies ilgtermiņā. Jāpiebilst, pandēmija ir mudinājusi domāt inovatīvus veidus, kā organizēt koncertus. Lielisks piemērs ir koncertzāles “Latvija” maija projekts “Mūžzaļš”, kurā apmeklētājs un mākslinieks tikās viens pret vienu. Šajā vasarā gaidāmi vēl citi šāda veida projekti - jātur acis vaļā. Ja tomēr trūkst socializēšanās, tad, piemēram, epidemioloģiski drošu, kulturālu vidi savā vasaras peronā sola kultūrtelpa “Hanzas perons”. Kultūras dzīve šovasar notiek neierastāk, pieprasa lielāku uzmanību un, iespējams, piedzīvos arī labu restartu, ļaujot publikai novērtēt, cik ļoti liela loma viņu dzīvē ir koncertiem un kultūras pasākumiem kopumā,” rezumē Aiga.
