Mežs glabā daudz vērtīgu vēstures liecību, par to ikdienā pārliecinās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki, kuri, plānojot meža darbus, nereti atklāj ne vien dabas vērtības, bet arī kultūrvēsturisko mantojumu. Vairākas desmitgades senu vēstures liecību – dzelzceļa joslas robežstabiņu – netālu no Lubes uzgāja LVM Ziemeļkurzemes reģiona plānotājs Ingus Blumbergs.
Jau apsūnojis un vien 30 cm augstais pelēkais stabiņš pelēcīgi drūmajā dienā nav nemaz bijis uzreiz pamanāms.
“Stabiņam pievērsu uzmanību, jo uz tā bija Latvijas Republikas ģerbonis, kas liecināja par to, ka stabiņš varētu būt no Latvijas pirmās brīvvalsts laika. Lai arī meža darbos nereti sanāk atrast dažādas interesantas lietas, šādu vēstures liecību atrodu pirmo reizi,” stāsta LVM Ziemeļkurzemes reģiona plānotājs Ingus Blumbergs.
Atrastais dzelzceļa joslas robežstabiņš tiks nodots Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja krājumu arhīvam, kurā viens šāds eksponāts jau atrodas, informē LVM.
“Būvējot dzelzceļus, tā vajadzībām atsavināja zemi. Latvijas valsts dzelzceļi pēc Pirmā pasaules kara, lai sakārtotu Krievijas impērijas un kara laikā būvēto, kā arī jauno dzelzceļu līniju zemes īpašumu robežas, tās dabā iezīmēja ar atsavināmās joslas robežstabiņiem, uz kuriem redzams Latvijas valsts mazais ģerbonis. Pēc Otrā pasaules kara, atjaunojot dzelzceļus, lielākā daļa šo robežstabiņu tika noņemta. Tomēr ir zināmas vairākas vietas gan pie esošām, gan bijušām dzelzceļa līnijām, kur vēl var atrast dažus atsavināmās joslas robežstabus,” skaidro Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone.
