Jūras ērgļu ligzdā Durbē kopš 2017. gada uzturējās ērgļu pāris, kam ligzdas tiešraides vērotāji bija devuši vārdus Milda un Raimis. Šī ligzdošanas sezona ir bijusi dramatiska. Par dažiem notikumiem pārsteigti bija pat pieredzējuši ornitologi. Diemžēl viss beidzās traģiski. Ligzdas tiešraides vērotāji ar vājākiem nerviem pēdējos notikumus nespēja noskatīties.
Šī gada ligzdošana jūras ērgļu ģimenei Mildai un Raimim iesākās kā parasti. 12. martā Milda izdēja olu un sāka perēšanu, bet Raimis kā rūpīgs ģimenes apgādnieks nesa uz ligzdu barību, ik pa laikam nomainīja Mildu, lai viņa var izvingrināt spārnus, un braši atvairīja citus ērgļus, kas bija noskatījuši ligzdu vai iecerējuši Mildu. Otru olu uzcītīgākie ligzdas vērotāji ieraudzīja 15. martā, trešo - 18. martā. Tā kā no olas ērgļu mazuļi izšķiļas aptuveni pēc 38 līdz 40 dienām, tad jaunā ērgļu paaudze bija gaidāma aprīļa otrajā pusē. Tobrīd izskatījās, ka nekas neapdraud idilli. Milda un Raimis šajā ligzdā ligzdoja jau vairākus gadus, ik gadu izaudzinot pārīti ērglēnu, un tie, kas bija vērojuši šo ērgļu pāri jau vairākus gadus, bija pārliecināti, ka Milda un Raimis ir gādīgi vecāki.
Taču 27. marta vakarā Raimis aizlidoja un vairs neatgriezās. Kas notika ar cēlo putnu, nav zināms. Ornitologs Jānis Ķuze tobrīd pieļāva, ka, visdrīzāk, putns ir vai nu beigts, vai nopietni savainots. “Varam tikai minēt, kas ir īstais iemesls, un varianti ir daudzi. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus un jaunā ērgļu pāra parādīšanos, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts,” stāstīja J. Ķuze.
Milda pacietīgi gaidīja partneri, ik pa laikam žēli viņu saucot. Pirmais jautājums tiešsaistes tērzētavā, ko uzdeva tie, kas tiešraidi ieslēdza tikai pa laikam, bija: “Vai Raimis atgriezies?” Un vienmēr atbilde bija: “Nē, nav atgriezies.” Arī Latvijas dabas fonds atzina, ka jūras ērgļu ligzdā Durbē norisinās notikumi, kādu šī ligzda vēl nav pieredzējusi, - pazudis jūras ērgļu tēviņš Raimis, bet mātīte Milda neatstāj ligzdu un turpina sildīt olas, paliekot dienām bez barības.
Kad Milda uz olām bez ēšanas sēdēja jau piekto dienu, cilvēki tērzētavā sprieda, cik ilgi Milda varēs izturēt bez ēdiena, un domāja, kādā veidā nogādāt zivis ligzdas tuvumā. Ornitologi stingri rekomendēja to nedarīt. “Milda ir vesels un spēcīgs pieaudzis putns - šobrīd viņa apbrīnojami pacietīgi turpina sargāt un sildīt olas, taču tas ir laika jautājums - kad bada sajūta ņems virsroku, viņa dosies meklēt pati sev barību. Nogādāt ligzdā barību, piemēram, ar dronu, nav vēlams - jebkāda iejaukšanās, troksnis, neparasts objekts izbiedētu gan Mildu, gan svešo ērgļu pāri un līdz ar to radītu risku, ka ērgļi pamet šo ligzdu. Turklāt izbarot perējošu putnu un pēc tam mazuļus ar ārējo iejaukšanos nebūs iespējams, to var izdarīt tikai paši putni. Milda varētu viena pati tikt galā, ja ligzdā būtu viens jau paaudzies mazulis, to iespējams izbarot vienam putnam,” uzsvēra J. Ķuze.
Ieklausoties ornitologu padomos, nemeklēt ligzdu un necensties iejaukties putnu dzīvē, skatītajiem nekas cits neatlika, kā vērot notiekošo.
Kad Raimis pazuda, Mildai zuda tik nepieciešamais atbalsts. Ik pa laikam parādījās kāds jauns kavalieris, kuru interesēja Milda, nevis olu perēšana, un joprojām mieru nelika ērgļu pāris, kas bija noskatījis ligzdu sev.
Tā kā neviens no jaunajiem kavalieriem neprata atnest Mildai barību, viņai pašai nācās doties tās meklējumos, atstājot ligzdu bez pieskatīšanas un olas - bez sildīšanas. Sākumā uz īsāku laiku, bet bija dienas, kad Milda olas bija atstājusi ligzdā vienas pat uz vairāk nekā piecām stundām. Lielākā daļa no tiešraides skatītājiem, kas sekoja līdzi notikumiem ligzdā, nespēja vairs atiet no ekrāniem. Lieldienu laikā dažā mājā palika neizcepti pīrāgi, citā - nenokrāsotas olas.
Ligzdas vērotāji šaubījās, vai vispār no kādas olas vairs izšķilsies mazulis, ņemot vērā ilgo laiku, kad olas bija atstātas bez sildīšanas. Milda pēc barības meklējumiem vienmēr atgriezās, sačubināja ligzdu, pagrozīja oliņas un atkal sēdās uz perēšanu. Aptuveni divas nedēļas pēc tam, kad bija pazudis Raimis, Mildas tuvumā parādījās svešs ērglis, ko tā čiepstošās balss dēļ ligzdas vērotāji nosauca par Čipu. Viņš bija retais no kavalieriem, ko Milda neiekaustīja, kad viņš tuvojās ligzdai. Milda atļāva uzņemties viņam vismaz daļējas rūpes par ligzdu. Čips, kā izskatījās, vismaz zināja, kā jāvij ligzda un kā jāperē olas.
Un notika brīnums. Neskatoties uz dramatiskajiem notikumiem, 21. aprīlī izšķīlās šī gada perējuma pirmais mazulis. Pat pieredzējušais ornitologs Jānis Ķuze atzina, ka tas bija patiešām negaidīts notikums. “Šis ir spilgts gadījums, kad tiešraižu dotā iespēja ielūkoties ligzdā ir sniegusi jaunu informāciju par norisēm ērgļu dzīvē. Cālis ir izšķīlies, bet joprojām principiāli svarīgi ir tas, vai jaunais tēviņš sāks nest barību. Mēs redzējām, ka tēviņš sniedza atbalstu perēšanā, kas ļāva izšķilties cālim, bet nezinām, vai tas arī turpinās pildīt tēviņa lomu cāļa barošanā. Ja tēviņš turpinās atbalsta darbu ligzdā, sildīs cāli, bet mātīte dosies pēc barības, tad tas būtu ierastajam apvērsts lomu sadalījums ērgļu pārī. Tātad - turpinām vērot un sekot līdzi,” tobrīd komentēja J. Ķuze.
Čips tiešām nesa barību, sildīja mazuli un divas vēl neizperētās olas. Skatītāji bija gatavi viņu apzeltīt, ja varētu. Tas ļāva cerēt, ka Čips kļūs par gādīgu audžutēvu. Tiešraides vērotāji, kuru skaits jau pārsniedza vairākus tūkstošus, kā pielipuši sekoja notikumiem ligzdā, vērojot mazā putnēna ņipro rosīšanos. Tiešsaistes tērzētavā līdzās latviešu valodai bija redzami ieraksti krievu valodā, angļu valodā un pat tādās valodās, kādas “Google” neprata iztulkot.
Pagājušās sestdienas rītā, 24. aprīlī, no čaumalas izkūņojās otrs mazulis. Milda abus baroja ar Čipa atnesto vārnu un sildīja, cik spēja - Kurzemē plosījās vētra, brīžiem mērcējot Mildu ar lietus lāsēm, brīžiem apklājot ar slapja sniega kārtiņu. Svētdienā, 25. aprīli, Milda vairākas reizes uz pāris minūtēm atstāja ligzdu, pametot putnēnus vienus. Vecākais cālis izmantoja iespēju un sāka bakstīt mazāko cāli, un abi dīdījās pāri atlikušajai olai, kurai arī vajadzēja teju, teju šķilties. Vienā no šādiem brīžiem, kad putnēni bija atstāti vieni, Čips pēkšņi pielidoja pie ligzdas un nočiepa pusēsto vārnu. Milda gan steigšus atgriezās un centās atņemt Čipam ēdmaņu, bet tas viņai neizdevās. Skatītāji, kuri to vēroja tiešraidē, tērzētavā atzinās, ka aizturējuši elpu, to skatoties. Dažs paspējis pat izraut puspudelīti baldriāna tinktūras. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma atņemt Čipam laupījumu, Milda izvilka no ligzdas tur noslēpto zivi un uzreiz visu apēda, ne ar kumosiņu nepadaloties ar mazajiem ērglēniem. Līdz tam Milda bērnus bija barojusi ar ēdiena krikumiem ik pa pāris stundām. Svētdienas vakars Durbes ērgļu ligzdā bija drūms - plosījās cīruļputenis, un ēdiena nebija palicis ne kumosiņa.
Pirmdienas, 26. aprīļa, rīts jūras ērgļu ligzdā sākās ar traģēdiju - rītausmā Milda uz vairākām stundām pameta abus mazos ērglēnus vienus. Čips nekur tuvumā nebija redzams. Vai nu viņš tiešām nebija tuvumā, vai arī viņam bija apnicis spēlēt “ģimeni”, nav zināms. Kad Milda atgriezās, mazie ērglēni, atstāti vieni aukstumā uz vairākām stundām, bija nosaluši.
Ornitologs Jānis Ķuze, komentējot notikušo, teic: “Daba ir daba.”
Viņš skaidro, ka izšķirīgais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums. Normālos apstākļos, kad ir tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam pēc dažām stundām būtu jānes uz ligzdu barība. “Pagājušajā gadā mēs varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm un citu barību, taču jaunā tēviņa instinkts nav bijis tik spēcīgs, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama. Šo iemeslu dēļ mainījās arī mātītes uzvedība, un viņa atstāja ligzdu un mazuļus. Tad, kad mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, tad mātītei tas pārvēršas par barību, un ir pilnīgi normāli, ka bojāgājušie mazuļi tiek apēsti,” viņš izskaidro Mildas rīcību.
J. Ķuze uzsver, ka būtiski ir tas, ka ir izdzīvojusi mātīte. “Šobrīd ceram, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri, un nākamgad būs sekmīga ligzdošana.”
Nākamās pāris dienas Milda turpināja gan vēl perēt atlikušo olu, taču tad pameta arī to. Vēl pēc pāris dienām ligzdā pamesto olu ieraudzīja svešs ērglis un apēda.
Par putnu starpsugu konfliktiem var izlasīt rakstā Putni savās izdarībās var pārspēt visnežēlīgākos cilvēkus.
Notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē iespējams sekot šeit. Šobrīd ligzda ir tukša, tajā pa retam iegriežas kāds ērglis, mazputniņš vai vāvere.
Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.
