TOP 5 lasītākie Neatkarīgās raksti

© Ģirts Ozoliņš/F64

3.lapa

UNESCO atsūta slepenu skaidrojumu par divvalodību

Publicitātes foto

Apvienoto Nāciju Organizācijas izplatītās rekomendācijas mazākumtautību izglītošanas jomā izraisījušas plašu rezonansi gan pašmāju politiskajā vidē, gan arī starptautiskajā sabiedrībā. Politiskās partijas no jauna pozicionējas pret divvalodības ideju skolās, bet organizācija UNESCO atsūtījusi Izglītības un zinātnes ministrijai kaut kādus slepenus papildu skaidrojumus.

UNESCO ir Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija. Tātad līdzatbildīga par ANO rekomendāciju saturu. Kad Latvijas Ārlietu ministrija marta sākumā publicēja paziņojumu “ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja publicē noslēguma secinājumus par Latvijas ziņojumu” nekādu dižo interesi tas neizpelnījās. ANO secinājumi joprojām nav iztulkoti, taču tās sadaļas, kas attiecas uz mazākumtautību, tātad krievu bērnu izglītošanu, ar valsts uzturētās tulkošanas vietnes palīdzību hugo.lv pārtulkoja Neatkarīgā. Un tad gan gāja vaļā skandāls, jo no ANO komitejas teksta nepārprotami izriet ieteikums, stiprināt Latvijas skolās joprojām pastāvošo divvalodību. Lūk, atgādinājumam, šis teksts:

Komiteja joprojām pauž bažas, ka nesenie grozījumi Izglītības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 716 no 2018. gada 21. novembra ir ar diskriminējošu ietekmi uz minoritāšu grupām, un tie rada nepamatotus ierobežojumus izglītošanai mazākumtautību valodās un mazākumtautību valodu mācīšanai pirmskolā un pamatskolās gan valsts, gan privātskolās (..) Valsts pusei tiek rekomendēts apsvērt iespēju pārskatīt savu valodas politiku un likumus izglītībā, lai veicinātu mazākumtautību valodu mācīšanu un mācīšanu mazākumtautību valodās un nodrošinātu, ka likumi negatīvi neietekmē mazākumtautību grupām piederošo bērnu izglītojošo sniegumu.” Visu rakstu var izlasīt šeit:

UNESCO atsūta slepenu skaidrojumu par divvalodību

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Lasāmgabali

"Mums ir tik daudz datu par to, kā jūtas mūsu darbinieki un kā viņi uzvedas. Bet, kad kaut kas noiet greizi, mums vienmēr trūkst pietiekamas izpratnes, lai izskaidrotu, kāpēc," šādi medija “HRZone” žurnālistam Robam Heivardam pirms dažiem gadiem izteicās kāds augsta līmeņa lielas Eiropas bankas personālvadības vadītājs. Saruna izrādījusies pravietiska: gada laikā pēc šīs diskusijas banka iekūlās vairākos skandālos.

Svarīgākais