Pagriežot pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atkal pievienojoties Krievijai, pie viena Latvija nedaudz pārcentās un uz dienu pievienojās arī pavasarim. Tas gan ātri pārgāja – bāleliņi paguva maķenīt pacept kūlu un padedzināt desiņas, taču ar to šie prieki arī beidzās.
Toties klāt bija Lieldienas, kas šoreiz ne tik daudz interesēja no olu ripināšanas, zaķu apskatīšanas, šūpošanās un žūpošanas viedokļa, kā no tā, ko sagvelzīs krietnais Kariņpaps. “Saudzēsim vecākus un vecvecākus no iespējamas saslimšanas. Tā vietā piezvanīsim viņiem, izmantosim video saziņas iespējas. Tiksimies tad, kad krīze būs pagājusi. Lieldienās šūposimies vieni, lai Jāņos visi atkal varētu būt kopā,” iesāka Kariņpaps, taču tad aptvēra, ka paķēris 2020. gada runu. Nekas gan nebija mainījies, tāpēc premjers varēja turpināt “ziepes, striķis, 2 metri”, vien pierakstot klāt pāris teikumus: “Jauku olu gatavošanu, krāsošanu un ripināšanu. Tiksimies ar radiem un tuviniekiem attālināti, bet olas viens otram nerādīsim, jo jaunie vīrusa paveidi ir vēl lipīgāki, varat saķert tos, bet veneroloģiskais dispansers būs ciet,” teica Kariņpaps.
Latvju bāleliņi saskuma un ieripināja olas dziļāk kabatās, kā arī ņēma rokās TV programmu, lai izpētītu, ko likumpaklausīgs latvju pilsonis šajos svētkos var vismaz paskatīties. Taču arī tur atklājās šausmu ieleja: LTV1 ēterā galdnieks Jāzeps, neievērojot sociālo distancēšanos, kļuva apburts ar Marijas nevainīgo skaistumu; LTV7 piedāvāja Hadsonu un Reksi, no kuriem nevienam nebija kovidpases un pat antivielu; TV3 demonstrēja tiešraidi no Septiņjūdžu meža ar attālināto mācību režīmu neievērojošo Kristoferu Robinu, Vinniju Pūku un Sivēnu; TV6 rādīja acīmredzami nevakcinētos Simpsonus utt. Atlika vien atkal skatīties LTV “Kovidorāmu”, jo tā nepievīla nekad: lai kādi skaisti un jauki notikumi būtu atgadījušies konkrētajā dienā, tā vienmēr sākās ar Purviņdobeles vai Gestes Levitāna balsī nolasītajām ziņām par saslimušajiem, pusbeigtajiem un beigtajiem kovidslimniekiem.
Savukārt dziesmu svētku vakcinācijas Eva bija gatava uz Lieldienām iedarbināt, piešķilt un iekurbulēt vakcinācijas centrus. Pilotprojekta ģenerālmēģinājums notika Ventspilī, un, tā kā tur viss notika mierīgi, vakcīngribuļi viens otram pa seju nesadeva, tad otrajā piegājienā tika nolemts atvērt vakcinācijas centru Centrāltirgus gastronomijas paviljonā. Arī tur gribuļu bija daudz, un viņus apkalpoja potētājs, reģistrators, gaļas izcirtējs, projekta vadītājs, projekta galvenais menedžeris un sabiedrisko attiecību speciālists. Veselīgais pianists Pavļuts pauda, ka par potēties gribētāju trūkumu bažām nav pamata, nevienu nevajadzēs ķert uz ielas, ar gludekli cepināt tam vēderu vai bāzt lodāmuru lodēšanai nepiemērotās vietā. “Vakcīnas? Kādas vakcīnas? Ā, tās,” atģidās ministrs. “Nu jā, tās gan ir tikai kāda riekšava vai saišķītis, taču mūsu galvenais uzdevums ir sabalansēt raitu vakcinācijas gaitu, taisnīgu vakcīnu pieejamību un to, lai kaut kas kaut kur kaut kad vispār notiktu.”
Protams, šī nedēļa būtu pavadīta velti, ja ar kādu savu spārnoto atklāsmi nenāktu klajā prezidentīgais Levits - šoreiz viņš bija sadomājis, ka vakcīnu centros vajadzētu izveidot dzīvās rindas, lai latvju bāleliņi varētu gremdēties nostalģijā un atkal sajustos kā padomjlaikos, pēc desas vai citas deficītpreces rindā stāvot.
“Dzīvā rinda nozīmē to, ka cilvēki gaida dzīvā rindā, un, ja paliek pāri vakcīnu devas vai kāds nav ieradies, tie, kas stāv rindā, var saņemt vakcīnas devu, savukārt, ja nepaliek pāri vai visi ierodas, tad viņi vakcīnas devu nesaņem un turpina nīkt rindā visu nakti un nākošo dienu,” sacīja prezidents. “Varētu domāt, ka tiem bauriem būtu kaut kas cits vērtīgāks darāms, lai stāv!”
Pa to laiku Kariņpaps jau bija paziņojis, ka ārkārtējā situācija pēc 6. aprīļa netiks turpināta, un latvju bāleliņi sažņaugtām sirdīm gaidīja, kas tad tās vietā pēc 6. aprīļa tiks turpināts. Ministru kabinets cita starpā vienojās pēc Lieldienām daļēji atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, ļaujot strādāt arī mazajiem veikaliem. Precīzus tirdzniecības nosacījumus vēl bija plānots tikai izstrādāt, taču jau bija skaidrs, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju, vēlams, arī ar kaut vienu izeju, bet pārējie nosacījumi vēl bija miglā tīti. Taču priecējošākais - bija plānots, ka varēs darboties āra tirdzniecība un dunduru sitamo pletņu bodes, vasaras terases T kreklos tērptajiem apmeklētājiem, pludmales ar peldkostīmu īres punktiem, kā arī ūdens velosipēdu un supošanas dēļu noma. Tiesa, Kariņpaps uzreiz brīdināja, ka valdība neplāno neko plaši atvērt, pavērt vai virināt - līdz tam vēl esot tāls, ilgtspējīgs, medijpratīgs un klimatneitrāls ceļš ejams. “Mums visiem jālieto veselais saprāts - jā, arī man un pat prezidentiem, tā lietošanas instrukciju mēs jau dabūjām. Zinām, ka slimība pārnesas pa gaisu, tomēr pagaidām gaisu mēs vēl neslēgsim,” solīja valdības vadītājs.
Beigu galā tam visam savu skaudro un bezkompromisa tiesiskuma pārpilno viedokli pielika visu piemirstais Bordertaunbordāns. “Domāju, ka, ja pieturēsimies pie šāda loģiska izkārtojuma, un domāju, ja nenotiks pēkšņs slimības uzplaiksnījums, varēsim pieturēties. Domāju, ka process arvien uzlabojas, gūstam izpratni arvien lielāku. Domāju, ka ministri cenšas rast kompromisus. Domāju, ka valdības darba vērtējumā atzīmju skalā tuvojamies septītniekam,” norādīja Bordertaunbordāns. “Pareizi!” viņam aplaudēja nepateicīgā tauta, sarīkojot stāvovācijas. “Septītniekam 777 baļļu skalā!”
