Lai gan valdība bija solījusi kādas trīs nedēļas gar kovidierobežojumiem negrābāties, bet paskatīties, cik cilvēku otro poti nesaņems, jo būs nomiruši jau no pirmās, tā bez savas kārtējās sasēdēšanas neizturēja pat nedēļu.
Veselības ministrija vienā kopumā apkopoja kritēriju kopumu, pie kuriem kopumā nekavējoties vajadzētu rīkoties Covid-19 saslimstības pieauguma gadījumā. Par to, ka no šī kopuma nekas labs nav gaidāms, liecināja krietnā Ugas drūmais Frankenšteina vaigs pie Abumeri Lindas “Rīta Pornorāmā”, kā arī veselīgā pianista Pavļuta augošā mēness laikā skatītie pilnmēness murgi, kuros viņš uz valdības paneļa bija ieraudzījis iedegamies sarkano lampiņu. “Nav labi. Vienkārši nav labi, nevis “draugi, nav labi”, “draugi nav, labi” vai “draugi nav labi”, kā tur viens otrs sirms onkulītis bija iedomājies,” teica Pavļuts. Provizoriska informācija liecināja, ka Veselības ministrija kā pašu maigāko no nepieciešamajiem ierobežojumiem ieteiks ietīties baltos paladziņos, paņemt zobos pasi vai ID karti un lēnām doties uz tuvākajiem kapiem, līdz turpmāku rīkojumu saņemšanai. “Lai nebūtu kā Igaunijā,” piebilda Uga.
Neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm, Ministru kabinets tikai pieņēma zināšanai Veselības ministrijas kopumu, konkrētus priekšlikumus gaidot no Operatīvās vadības grupas. Kariņpaps baidījās tracināt tracināto sabiedrību, savukārt izglītības Šuplinska neatrada zinātnisku pamatojumu. “Es redzu tikai vienu pieņēmumu, kas saistīts ar Covid-19 vairošanos, bet es neredzu zinātnisko izvērsumu, apvērsumu, savērsumu un savirzi,” pauda Šuplinska, norādot, ka valdībai ir jāorientējas uz riska grupām, nevis “jātur visa sabiedrība ciet”. “Es domāju, ka tā tam vajadzētu būt, kā tam jābūt,” aplausiem skanot, to visu un vēl kaut ko komentēja prezidentīgais Levits.
Pa to laiku liela šmuce sanāca ar “Astras Zenekas” vakcīnām: izrādījās, ka Latvija visu kārti likusi uz vakcīnām, kuras ne tikai vislēnāk tiek ražotas un vissliktāk piegādātas, bet arī pēc savas būtības bija lielākais draņķis.
Kad no 51 Eiropas valsts 50 bija paziņojušas par savu nodomu apturēt vakcināciju ar “Astru Zeneku”, par šādu drosmīgu soli izšķīrās arī Latvija. Tiesa, pagaidām uz NVD vēl neaizvakcinētais Evas Vakcinācijas birojs vēl nevarēja pateikt, ko ar tām darīt: izliet izlietnē, noskalot podā vai izmantot kā mēslojumu latvāņiem. Pret pirmajiem diviem variantiem kategoriski iebilda Bioloģiskās attīrīšanas stacija “Daugavgrīva”, pret pēdējo variantu - latvāņi. Pa to laiku sociālajos tīklos strauji izplatījās izmisuma iniciatīva ar nosaukumu “Dodiet šu’ to “Astru Zeneku”, dursim iekšā kaut to pašu, lai tikai šis murgs reiz beidzas!”, taču šo iniciatīvu nevarēja atbalstīt, jo vēl nebija saņemtas atbilstošas direktīvas no Briseles. Kad dziļā ceturtdienas vakarā Eiropas Zāļu aģentūra atzina “Astru Zeneku” par drošu, latvju vakcinatori birstēja šļirces, lai dziļi agrā piektdienas rītā varētu karstiem stobriem kādu izķert un novakcinēt.
Savukārt vīrusam uz ES direktīvām bija nospļauties, un tas strauji bagātināja latvju bāleliņu ģeogrāfiskās zināšanas par eksotiskām valstīm. Nu katrs zināja, kur atrodas Uganda un ka tā nebūt nav meklējama pie Tautumeitu Aulejas vai Anša Lielās mākslas, bet kā Dona Tūrists nu-ku-smalki-šiki-drū kopā ar Ūgu un Židrūna kovārņa mazbērniem nopietni pa jociņam kaut kaili blandās pie Dienvidsudānas, Kongo Demokrātiskās republikas un Ruandas krastiem. “Kas Ugandā kādam meklējams, kā kaut ko tādu var uz Latviju atdabūt?!” brīnījās latvju bāleliņi, bet atbildīgie dienesti metās noskaidrot, vai Ugandas vīrusa galvaspilsētā Liepājā tas nav publicitātes nodrošināšanai pasūtīts uz pilsētas 396 gadu jubileju un Zemās grīdas tramvaju kursēšanas svētkiem vai arī to ievazājuši svahili valodas apguves apmaiņu programmas ietvaros.
Pastāvēja pamatotas aizdomas, ka drīzumā latvju bāleliņi varēs kartēs, uz globusiem un GPS navigācijā meklēt arī citas eksotiskas valstis - tika atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm. Satiksmes ministrija gan mierināja, ka joprojām aizliegta nebūtiska ceļošana, kuras būtiskumu vai nebūtiskumu nosaka pats ceļotājs vai neceļotājs, turklāt ceļošana būs iespējama tikai pēc kovidtestu veikšanas. Pirmais bija jāveic jau pamostoties, otrais - izkāpjot no gultas, trešais - nokāpjot no poda, ceturtais - aizslēdzot dzīvokļa durvis, piektais - iekāpjot automašīnā utt., līdz paši pēdējie divi tika veikti jau lidostā un pie lidmašīnas trapa. Taču īstas pārliecības par to, vai kāds nenoraus kovidu uzreiz pēc kovidpuļķa izvilkšanas no nāss, joprojām nebija.
Lielu uzvaru izcīnīja kareivīgais Limbažu novads. Ekskavatoru kausiem šķindot, mēslu dakšām mirdzot, viļķenieša Baumaņu Kārļa himnai skanot un vēsturiskajās kaujās ar Valmieru izcīnītajiem ordeņiem žvadzot, tas atkaroja nacionālā Dombravas Saulkrastiem Skulti un pievienoja to sev atpakaļ. Nu vairs īsti nebija skaidrs, vai amerikāņu negausim Ragausim tagad izdosies tur uzbūvēt savu gāzes termināli, savukārt kareivīgie lemiselieši solījās neapstāties pie sasniegtā un iekarot arī Ādažus, Berģus, Baltezeru, Garkalni un Jūrmalu, lai par to nodokļu budžeta piķi beidzot saremontētu bedri uz Jūras ielas, izķertu pienotavas smakas uz apvedceļa, iekārtotu otro sabiedriskā transporta joslu, “Pilsētas cilvēku” Jonovam par prieku uzzīmētu kādu velojoslu, kā arī varbūt uzbūvētu vēl kādu apļveida krustojumu apkārt Limbažos jau esošajiem apļveida krustojumiem. Tāds, lūk, kareivīgs stāsts.
