5.lapa
Ikgadējais ceļu satiksmes drošības pārskats liecina, ka situācija uz Latvijas ceļiem iepriekšējā gada laikā ir būtiski pasliktinājusies, policija satiksmi kontrolē vāji, autovadītāji kļuvuši agresīvi, uz ceļiem pilns ar alkoholiķiem. Cilvēki mirst. Bērni mirst.
Ir tāds termins satiksmes drošībā - “zerro vision” jeb nulles vīzija. Tā atspoguļo Eiropas Savienības sapni par drošu satiksmi, kurā cilvēki vairs neietu bojā un negūtu smagus ievainojumus. Pretstatā citām Eiropas valstīm un arī mūsu kaimiņiem, Latvija šim sapnim nevis tuvojas, bet no tā attālinās. Tā liecina 2020. gada satiksmes drošības pārskats, ko Ceļu satiksmes drošības padomē prezentēja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis. Situācija nav vienkārši slikta, situācija ir ļoti slikta, un netieši tā saistīta ar kovidu, jo būtiski mainījusies gan satiksmes dalībnieku izturēšanās uz ceļa, kad uzraudzības spējas. Kaut kāda nauda satiksmes drošības uzlabošanā pērn ir ieguldīta - 8 miljoni eiro. Šur tur ierīkotas akustiskās ribjoslas, iezīmētas velojoslas, aizsargbarjeras liktas, bet ar to ir stipri par maz, lai uzlabotu situāciju tiktāl, lai cilvēki uz Latvijas ceļiem vairs neietu bojā vai mirtu retāk. Tas, ka policija pērn ir sarakstījusi par 15% mazāk protokolu, neliecina, ka braucēji būtu apzinīgi. Tikai to, ka policija nav bijusi klāt pie pārkāpumu izdarīšanas un nav bijusi tāpēc, ka ir aizsūtīta uzraudzīt mājsēdes ierobežojumus. Satiksmes uzraudzībai vairs neatliek laika un cilvēku.
Oficiāli reģistrēto satiksmes negadījumu skaits ir būtiski mazāks - 18 397 pērn, 20 852 aizpērn. Bet par to nav jēgas priecāties. Vienkārši satiksmes intensitāte mājsēdes laikā bijusi mazāka un policijas mazāk kontrolēta. Kad pirmie pandēmijas ierobežojumi tika mīkstināti, tauta izsprāga laukā no mājām un garāžām, un satiksmes kvalitāte kļuva katastrofāla. Visu rakstu var izlasīt šeit: